Roksta autors: Ivars Matisovs, žurnals “A12”

Aivīkste ir Daugovys iudinim boguotuokuo pītaka i vīneiguo nu Lubuona azara iztakūšuo upe. Piec nūtecis apjūma jei ir pīktuo leluokuo upe vaļstī. Upis augštecei soveigs cīš mozs krytums, nīceigs dreizums i nalels guļtnis dziļums, partū pūstūši plyudi Aivīkstis augštecē sovulaik bejuse īrosta paruodeiba. Applyudušū zemu plateiba reizem sasnīdze 650 km2, Lubuona azars tod palyka septenis reizis leluoks – kaids oculīcinīks raksteja: “Azara iudini skoluojuos gar cīmu sīnom i zivs ārtai siļdejuos uobeļu suodūs. Lubuona azars niu ir īdambāts, palics gona romons i lelus draudus vaira naroda, tok aizpārnejuo gods napīradzātuos leitovys radejušys godu symta plyudus jau cytuos Austrumlatvejis vītuos, par Latvejis plotuokū upi iz laiku palīkūt da ituo gondreiž napamonomajai Ičai.

Stereotipisks, bet na vysai precizs ir redzīņs, ka Vydzemis i Latgolys rūbežs īt pa Aivīkstis upi. Patīseibā Aivīkste par rūbežupi pīzeistama simboliski, partū ka viņ pošā upis augštecē da Pededzis ītakys jei ir bejuse rūbeža storp zvīdru i pūļu Vydzemi. Upis tuoluokajā teciejumā zvīdru zemis atsarodušys ari Aivīkstis kreisajā, nūsaceiti latgaliskajā, krostā, i viņ pošā lejtecē napalels Latgolys gabaleņš (Gosteni i jūs apkaime) atsaroda Aivīkstis lobajā krostā. Zeimegi, ka Ūtruo pasauļa kara godūs Aivīkstis krosti ir bejuši vīna nu tūs vītu, kur latvīšu karaveiri ceinejušīs pretejuos froņtis pusēs. 1944. gods augustā Aivīksti forsēja padūmu armejis 130. latvīšu strieļnīku korpusa karaveiri, kurus upis pretejā krostā “laipni“ sagaideja vuocu spāku 19. latvīšu divizejis saldati.

Laivu nūbraucīnim Aivīkste pīmāruota vysu sezonu, partū ka upē nav tehniski sarežgeitu pūsmu. Laiska braucīņa prīcu labi var aptymsuot pretviejs, partū pa upi naīsoka braukt ar pīpyušamajom laivom i ari ūdu Aivīkstis krostūs ir vairuok kai videji Latvejā. Upis krostūs ap 25 km garā pūsmā nav nivīnys sātys, nav dzieržamys ni suņu rejis, ni gūvu muovīni i ni motorzuodžu ryukūņa, par transporta leidzekļu radeitu pat patuoļu dunu nimoz narunojūt. Upis krostūs ite ir gondreiž naīspiejami atrast teļšu apmetnei pīmāruotu vītu, bet kod tys, saulei rītūt, tūmār izadūd, iz vokora mīlasti sasarūn svaiga ašņa izsluopušys ūdu ordys nu plašys apleicīnis.

Aivīkste nazkod intensivi tykuse izmontuota kūku pludynuošonai – pa jū izguoja ap 1200 plūstu godā, bet pādejī cauri Aivīkstis spākstacejis aizvorim tyka izlaisti 1960. godā. Aivīkstis HES tyka izcalta 1925. godā i da pat Keguma HES nūdūšonys ekspluatacejā (1939) jei beja leluokuo spākstaceja vaļstī i juos golvonajā aizsprūstā tyka izbyuvāts pat specials 14 m plots plūstu ceļš. Myusu dīnuos Aivīkstis HES kūpejuo jauda ir 0,8 MW i goda laikā jei saražoj viņ 0,1 % nu AS “Latvenergo“ kūpejuos elektroenergejis izstruodis.

Roksts sagataveits ar Vidis regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektam “Sabiedrības un reģionu robežlīnijas žurnālā A12”.