Roksta autori: Sandra Ūdre, Ivars Magazeinis, žurnals “A12”

Gaisma ir truopeiguokuo Fraņča Kempa (1876–1952) dzeivis metafora. Jis īdedze gaismu daudzuos latgalīšim tymā laikā tymsuos ustobuos – izdeve pyrmū latgalīšu gazetu “Gaisma“ (1905), nūdybynova pyrmū latgalīšu politiskū parteju (1916), īvīse plašuokā lītuošonā myusu dīnuos dajiuktū terminu “latgalīši“ (“Latgaleeši“, 1910) i dareja daudz cytu gaismys dorbu. Piec tuo laika mārūga na ar skolu ci sveci, a elektreibu.

F. Kempa paradokss ir tys, ka, byudams pyrmais, kas 1916. godā radeja pyrmū latgalīšu parteju kai taidu vyspuor (nūsaceiti Latgolys ļaužu parteju varātu saleidzynuot ar eserim), jam ar jū naizadeve radeit plašuoku tautys kusteibu, koč pošam popularitate beja cīš lela. Izaver, ka juo vierzīņs bejs tam laikam par radikalu, tok nikaids kreisais socialists jis nabeja, vairuok liberaļu vierzīņam podīmūšs. Kai pījāmums teik izsaceits ari, ka jis ir bejs storp latgalīšim puoruok lela personeiba pats par sevi ar dziļuoku redzīni kai daudzim cytim i vēļ ar tū pošu napīkuopeigū i na vysod diplomaiskū raksturu. Jis beja taids vīnpatnis, sovvaļnīks – sovā vaļā, pa sevim īmūšs, leidzeigi kai lejis latvīšu politikā i kulturā par taidu teik skaiteits Miķelis Valters.

Nu vīnys pusis, F. Kemps beja nalūkoms bezkompromisu latgaliskuo aizstuovs. Nu ūtrys pusis, jis nikod nasavaireja sovu redzīni skaidruot baļtīšu (tūlaik tai sauktuos) gazetuos, atkluoti polemizēt. 1916. godā gazetā “Lihdums” (nr. 288, 289) jis raksteja: “Niulenejī latgalīši i niulenejī baļtīši ir vīna latvīšu tauta. (..)

Bet nivīna puse nav apzineigi grākuojuse. Ni mes i ni myusu tāvi nav raddejuši tūs apstuokļus, kaidūs mes vīns ūtru pazynom i kaidūs mums niule juostruodoj. Sveša rūka, borgais liktiņs padareja tū, ka mes, vīnys tautys nūzare, niule izaruodom kai div škiertys tautys. Sevkurai nu obeju daļu ir sova literatura, sova raksteiba, sovys rokstu zeimis, sova ticeiba i tradicejis, sovi kulturys elementi i pasauļa redzīni. Tys vyss ir vacs, symtim godu tautā izaudzs i nav tik vīgli puormeit, kai tys redzīs dažim latgalīšu entuziastim, sasavīnuošonys idejis korstim draugim.

Ar liriskom deklaracejom, ar “gluobšonu“ piec tuos vīneibys nav atrysynojams itys sarežgeitais vacais vaicuojums. Serbi i horvati, čehi i slovaki taipat ir vīnys tautys dalis, bet itī obeji puori jau seņ pyulejās i navar panuokt, ka nu juos divejim elementim izītu vīna tauteiba. Taipat i mums vajaga itū vaicuojumu kustynuot na ar deklaracejom i osom runom, bet ar lītys dziļu izdybynuošonu, ar myusu kūpeiguos volūdys i viesturis nūpītnu zynuošonu i saprasšonu.”

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.