Rokstu sagataveja: Gunta Ločmele, portals lakuga.lv

Kuorsovys nūvoda Saļņovys pogostā ir treis Rūmys katuoļu bazneicys ar naparostu viesturi. Vacuokuo nu tūs ir Ruskulovys Lurdys Dīvamuotis Rūmys katuoļu bazneica. Tei ir ari vīna nu vacuokūs kūka bazneicu vysā Latgolā. Sovā pastuoveišonys laikā bazneica treis reizis mainiejuse sovu atsarasšonys vītu i nūsaukumu.

Pyrmuo katuoļu bazneica Baļtinovā

Pyrmuo Baļtinovys bazneica calta 17. godu symta ūtrajā pusē niulinejā Keišu cīmā, Supeņkys upis krostā aptuvani 1,5 km nu Baļtinovys. 1695. godā tū īsvietejs veiskups Nikolaks Poplovskis. Niule par pīmiņu pyrmajai bazneicys vītai iz vacuo pundamenta vītys Keišūs pastateits krysts i pīminis akmiņs ar uzrokstu: “Šeit bija pirmā Baltinavas baznīca 1695–1768.” Nu pyrmuos bazneicys niulinejā Baļtinovys katuoļu bazneicā saglobuots aptuvani 400 godus vacs muokslys dorbs – glezna ar Jaunovu Mareju. Glezna unikala ar tū, ka zeimeita iz uodys, kas izstīpta iz kūka pamatnis. Vacuokī Baļtinovys nūvoda īdzeivuotuoji zyna stuosteit, ka zam bazneicys Keišūs asūt bejs lels pogrobs i asūt bejuši ari taidi drūsminīki, kurī raudzejuši pogrobu vaicuot, tok pagaidom vēļ nivīns nav atrads.

Ūtrei bazneicys atsarasšonys vīta beja pošā Baļtinovys cīmā. Iz tīni bazneica puorvasta 1769. godā. Pīcus godus vāluok – 1774. godā – bazneicu īsvieteja Ludzys apriņča draudžu dekans Poslavskis (vuords nav zynoms) i veļteja bazneicu Jaunovys Marejis pasludynuošonys gūdam. Gonreiž 200 godu laikā Baļtinovys Rūmys katuoļu draudzis lūcekļu skaits pīauga i kūka bazneica draudzis vajadzeibom palyka par mozu. Partū 1909. godā prīsters Andrejs Sviklis suoce ceļt bazneicu nu škaltūs akmiņu. Juopīzeimej, ka Latgolys sakralajā ainovā tys ir ratums. Leidz Pyrmuo pasauļa kara suokumam jaunū myura bazneicu Baļtinovā paspēja izceļt viņ da lūgu. Kara laikā pazuda bazneicys ceļšonai sagataveitī byuvmateriali. 1919. godā bazneicys celtnīceibys dorbus turpynuoja prīsters Pīters Gadzāns, tok bazneica pabeigta Vitālija Trepšys kolpuošonys laikā. Jaunū myura bazneicu Baļtinovā sovys vizitacejis laikā 1931. godā īsvieteja veiskups Jezups Rancāns.

Bazneica jaunajā vītā

Ar prīstera Vitālija Trepšys guodeibu vacuo kūka bazneica tyka nūjaukta i puorvasta napylnus 20 km tuoļuok – iz niulinejuo Saļņovys pogosta Kūkovys cīmu. Tī bazneicys ceļšonai jau beja pīškierta jaunsaimnīceiba. 1935. godā bazneicys puorvesšonys i celtnīceibys dorbi tyka pabeigti, tuo poša goda 26. oktobrī jaunajā vītā bazneicu Lurdys Dīvamuotis gūdam īsvieteja Nautrānu draudžu dekans Izidors Livčāns, kurs pats īsasaisteja bazneicys celtnīceibys dorbūs.

Iz Kūkovys cīmu puorvastuo bazneica celtnīceibys laikā tyka puorveiduota. Bazneica ir 28 metrus gara, 14 metrus plota i aptuvani 10 metrus augsta. Bazneica calta nu rasnūs bolku, tok nu īkšpusis i uorpusis tei apšyuta ar dielim. Bazneicai ir div videja augstuma, strupi nūbeigti tūrni, kuri, taipat kai jumts, nūsagti ar cynka skuordu. Bazneicai ir div iz uoru izvierzeitys zakristejis, leidz ar tū, verūtīs nu augšys, bazneica atguodynoj krysta formu. Bazneicai ir četrys īejis durovys – centraluos, suonu i nu obeju zakristeju. Pi kotru dorovu izveiduots pundamenta paaugstynuojums. Bazneicā ir treis pīticeigi kūka oltori. Ite nav sovu vargaņu, tok ir harmonejs ar varganem leidzeigu skaniejumu.

1940. godā Ruskulovys draudzei pīderēja 12 hektari zemis, kas tyka apsaimnīkuoti, plebaneja, labeibys i molkys pyune, pierts, pogrobs i sāta, kur dzeivuoja draudzis prīsters i bazneicys sorgs. Padūmu godūs zeme i sātys tyka atsovynuotys. Dzeivojamuo sāta i dažys saimnīceibys telpys ir sasagobuojušys da myusu dīnu.

Iņteresanti fakti

Ruskulovys Lurdys Dīvamuotis Rūmys katuoļu bazneica ir vīna nu vacuokūs kūka bazneicu Latgolā, kas treis reizis mainejuse atsarasšonys vītu. Nu pyrmuos bazneicys laikim Baļtinovā sasaglobuojuse 17. godsymta glezna.

Ruskulovys Lurdys Dīvamuotis Rūmys katuoļu bazneica atsarūn Saļņovys pogosta Kūkovys cīmā, tok nūsaukta Ruskulovys cīma vuordā, kas atsarūn aptuvani 5 km attuolumā nu pošys bazneicys. Pastuov verseja, ka bazneicai dūts Ruskulovys vuords partū, ka nazkod Ruskulovā beja myuža i Ruskolova bejuse kai cīma padūmis administrativais centrs.

84 godu laikā nu bazneicys īsvieteišonys Rūmys katuoļu draudzē kolpuojuši 17 prīsteri. Pazeistamuokī nu jūs – Mikeļs Jermacāns aba Kapuciņu ordeņa tāvs Jākubs, Julians Začests, kurū skaita par vacuokū katuoļu prīsteri, kas nūdzeivuojs da 90 godu vacumam, gazetys “Drywa” leidzstruodnīks Ontons Tumāns, monsiņjors Pīters Vilcāns, kuru 1951. godā sovā sātys kapelā par prīsteri ordinēja metropolits Antonijs Springovičs, bet 2001. godā Rūmys pāvests Juoņs Puovuls II jū īcēle par sovu kapelanu.

Bazneica dzymtys atmiņuos

Munys babys Emīlijis Mičurovys (1930–2017) pyrmuos bierneibys atminis saisteitys ar Ruskulovys bazneicu. Nazkod piec miša jei stuosteja, kai četru godu vacumā juos krystamuote jū atvaduse iz Kūkovu, kod tyka pasvieteits bazneicys pundaments. Krystamuote jū izcāluse iz pundamenta paaugstynojuma, kab bārns vysu lobuok radzātu. Piec bazneicys īsvieteišonys babys saime suoce apmeklēt Ruskulovys bazneicu, koč i dzeivuoja tyvuok Nautrānu bazneicai. Taipoš baba stuosteja, ka piec kotra svātdīnis miša prīstera Eduarda Bekera kolpuošonys laikā bazneicys pyunē beja večerinkys. Cikom jaunī doncuojuši, prīsters siediejs tīpoš i skaitejs gazetu.

Muns tāvs Ēvalds Naglis (1962–2009) nazkod stuosteja, kai bierneibā piec Leldiņu miša Ruskulovys bazneicā, kod jau pasvieteiti iedīni, īdams iz sātu, apieds gondreiž vysys pasvieteituos ūlys, kas beja juonas saimei. Bet muote Ināra Nagle, ik pa laikam atguodojūt sovus vydškolys laikus, stuosteja, kai Kuorsovys školuotuoji saļnavīšus saukuši par Kūkovys ci Ruskulovys draudzi.

Ari es sovā bierneibā cieški pavadeju laiku Ruskulovys bazneicā ari uorpus miša laika. Munys krystamuotis Elvīrys Naglis saime vysod kūpe bazneicu. Krystamuote vysod jēme mani leidza iz Kūkovu, gon iz mišu, gon iz bazneicys kūpšonu. Vīnu reizi, braucūt nu Saļņovys iz Kūkovu ar ritini, man pa ceļam nu sūmys izkryta kūrpe i es tū pamaneju eisu laiku pyrms miša suokuma. Tai es dabuoju vaira kai pusceļu braukt atpakaļ vaicuot kūrpis, kab Sv. Pītera dīnā varātu īt procesejā. Tok otkon cytuos reizēs, kod krystamuote bazneicā kuortuoja svaiguos pučis, es izkuopu kora balkonā i iz harmoneja suoču spielļuot i dzīduot vysaidys dzīsmis, na viņ bazneicys, bet ari bārnu dzīsmis.

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.