Roksta autore: Gunta Ločmele, portals lakuga.lv

Vīns nu pazeistamuokūs folklorys kolektivu Latgolā ir Daugovpiļs Latvīšu kulturys centra folklorys dzīšmu i deju kūpa “Svātra”. Tuos vadeituoja Sarmeite Teivāne ir vīna nu spylgtuokūs Daugovpiļs latvīšu kulturys dzeivis veiduotuoju. Tok juos vuords Latgolā saistuos na viņ ar folkloru. Nazkod jei struoduoja par školuotuoju, bet niule Sarmeiti daudzi pazeist kai projektu cylvāku, jei ir Latgolys planavuošonys regiona projektu koordinatore.

Ar školuotuoja aicynuojumu

Ar Sarmeiti Teivāni teikomēs dorba dīnys nūslāgumā Latgolys planavuošonys regiona telpuos. Vīna ūtru zynom jau puora godu, tok vysod gribiejīs izzynuot vaira par juos pīredzi i latgaliskuos kulturys uztureišonu daudznacionalajā Daugovpilī.

Sarmeite auguse Leiksnys pogostā, kas atsarūn aptuvani 15 km nu Daugovpiļs. “Eistineibā iz Daugovpili bierneibā saguoja dīzgon ratai braukt, myus, bārnus, nivīns tai leidza iz piļsātu navede. Tai mes sovā Leiksnā dzeivuojom,” stuosta Sarmeite, “ Piec 8. klasis beigšonys es nūguoju vuiceitīs iz Rēzeknis Pedagogiskū školu, pabeidžu Rēzeknis Školuotuoju institutu. Piečuok es atsagrīžu struoduot Leiksnys pamatškolā par 1.–4. klasis školuotuoju, deju školuotuoju, folklorys nūdarbeibu vadeituoju.” 1994. goda augustā Sarmeiti paaicynuoja struoduot jaunajā Daugovpiļs Ekoškolā: “Eistineibā viņ tod īpazynu Daugovpili. Leidz tam man beja sakars viņ ar Leiksnu i Rēzekni. Kasdīnā, kod es vuicejūs, nu Leiksnys brauču iz Rēzekni, nu Rēzeknis iz Leiksnu. Daugovpiļs maņ izpalyka.”

Sarmeite atguodoj, ka jai bejs cīši gryuts pījimt lāmumu īt struoduot iz piļsātu: “Beja sajiuta, ka nūdūdu sovu Leiksnys školu. Ari muna mameņa puordzeivuoja, ka es struoduošu piļsātā. Tok tei Ekoškola mani cīši uotri sevī īvylka. Tys beja taids cyts pasauļs Daugovpilī. Škola tyka dybynuota bārnuduorza telpuos, ar mozom klaseitem, pogolmu, duorzu. Tei beja breineiga vīta, kur sasalaseit bārnim i vacuokim. Tī beja bārni, kurī nagribēja vuiceitīs leluos školuos, kas nagribēja atsarast īrostajā izgleiteibys sistemā. Tei škola beja veiduota piec Dānejis parauga. Ekoškolys nūsaukums cielīs nu vuorda “ekosofija” – zemis i tautys gudreiba. Školā es vadeju gon stuņdis, gon deju kolektivus, kai ari beju direktora vītneica audzynuošonys dorbā. Tys beja laiks, kod mes vysi atsavērem sovā rodūšajā darbeibā. Kotru reitu pyrms stuņžu mums beja kūpā saīšona, kotru nedeļu beja kaids pasuokums, i kūpā vysim bārnim dzimšonys dīnys atzeimiejom.”

Najaušuos tikšonuos i pyrmī dūmubīdri

Taišni ar dorba gaitu suokšonu Daugovpiļs Ekoškolā suocēs Sarmeitis Teivānis apzynuota dzeive Latgolys leluokajā piļsātā. “Vīns nu munim pyrmajim dūmubīdrim Daugovpilī beja Juoņs Butkevičs,” atguodoj Sarmeite. “Sasatykom pavysam najauši. Kaidā leitainā dīnā īguoju nūgaideit laiku Reigys īlys lampu veikalā, kur jis mani uozrunuoja, pīduovuoja uzastuot pasuokumā. Eistineibā jis beja tys, kas īvierzeja mani Daugovpiļs kulturys dzeivē. Tod es īpasazynu ar Antru Salnu. Mums beja trio “Salna pavasarī”, kur mes dzīduojom ari kai folklorys ansamblis.”

Ari tautys tradiceju kūpšonys suokums vaicojams taišni Daugovpiļs Ekoškolā: “Es vadeju folklorys stuņdis, folklorys kūpu. Beja taids laiks, ka gondreiž puse školys bārnu beja folklorys kūpā. Tai mes kūpā ar bārnim augom. Tymā laikā nabeja cīši daudz zynuošonu, kai kū dareit. Mes vysu darejom instinktivi. Bārnim vuiceju tū, kas guojs nu munys babys i Rēzeknis “Dzigys”, partū ka vuiceibu laikā es poša tī doncuoju. Leidz ar tū beja materials, ar kū struoduot, i, par cīši lelu puorsteigumu, tys beja interesants ari bārnim. Prūtams, bārni izauga i aizguoja vuiceitīs iz cytom školom, partū dalinīku palyka mozuok i mozuok. Tymā laikā maņ beja taida liktineiga sasatikšona ar Vitu Viļevko. Jei iz Daugovpiļs Ekoškolu atguoja praksē kai muzykys školuotuoja. I tai mes ari nu tuo laika kūpā dorbojamēs “Svātrā”.”

Storp div kolektivim

Niule folklorys dzīšmu i deju kūpa “Svātra” saistuos ar Daugovpiļs Latvīšu kulturys centru, tok viņ ratais atguodoj, ka kolektiva pyrmsuokumi vaicojami pavysam cytā kulturys īstuodē: “Īsuokumā myusu sātys vīta beja “Vārpa” – niulinejais Daugovpiļs nūvoda kulturys centrs. Paraleli maņ beja ari videjuos paaudzis deju kolektivs “Sābri” Daugovpiļs Latvīšu kulturys centrā. Beja cīši gryuts sevi sadaleit storp divim kolektivim. Es eistyn navarieju saprast – maņ vaira gribīs tū folklorys vierzīni ci jau īrostū vidi, partū ka es ari izavuiceju par deju školuotuoju.”

Piec daleibys Dzīšmu i deju svātkūs kūpā ar sovim dūmubīdrim Sarmeite secynuoja, ka vajadzeigys puormainis: “Mes saprotom, ka eistyn nagribim tū skotuviskū deju. Tai mes nu obeju kolektivu puoraugom par folklorys dzīšmu i deju kūpu “Svātra”. Nu “Sābru” mums palykuši 8 puori, kuri niule na viņ doncoj, tok ari dzīd i spieļoj. Bet nu tuo suokūtnejuo “Svātrys” kūdula asam palykušys es, Anita Zarāne i Vita Viļevko. Tei apsavīnuošona beja cīši dabiska.”

Niule Sarmeite struodoj Latgolys planavuošonys regionā. Tīpat aiz stykla ir juos kolega i “Svātrys” dalinīka Oskara Zugicka dorba vīta. Kārdynuojuma vadeita vaicoju, voi naatbuost sasatikt gon dorbā, gon mieginojumūs. Sarmeite pasasmej i atbiļd: “Nā. Dorbā par “Svātrys” lītom narunojam. Vaira runu ir par vysaidim projektim. “Svātra” vīnam i ūtram ir hobejs.”

Latviskais i latgaliskais Daugovpilī

“Eistineibā maņ nikaida kulturšoka nabeja,” par sovim pyrmajim īspaidim Daugovpilī stuosta Sarmeite. “Suocūt dorbu Daugovpiļs Ekoškolā, es izreizis tyku latvyskā vidē. Es ari beju tei, kas tū latvyskū vidi veicynuoja. Tys beja muns pīnuokums. Pa dīnu es beju školā, kur es veicynuoju latvyskū. Vokorūs es beju ar dūmubīdrim storp latvyskū i latgaliskū. Taipoš ari sātā. Pa ceļam palīk viņ veikals i autobuss, kur ratai kaids suoc komunikaceju ar napazeistamu cylvāku. Maņ nabeja nikaidu problemu sadzeivuot ar dūmu, ka ite ir daudzi cytu volūdu.”

Sarmeite pastreipoj, ka ni reizis nav izjutuse kaunu runuot latgaliski i nivīns tū jau nav līdzs: “Maņ nivīns natraucej ni runuot latvyski, dzīduot latgaliski, sātā runuot latgaliski, ni dorbuotīs tamā vierzīnī. Muni dūmubīdri dūd maņ tū sajiutu, ka maņ nikuo natryukst. Ka kaidam kuo tryukst, tys nūzeimoj, ka jis pats moz dorbojās. Ka cylvāks vysu laiku koč kū dora, jam nav laika dūmuot par tū, kuo jam tryukst.”

Latgaliski Sarmeite runoj ari ar “Svātrys” dalinīku bārnim, kuri kasdīnā latgalīšu volūdu dzierd i lītoj ratai: “Bārnim pītryukst tuos kasdīnys volūdys. Mums kolektivā ir ari saimis, kuruos vacuoki nav ni latvīši, ni latgalīši. Ari sīvom reizem, dzīžūt latgaliski, gryuts saprast dažu vuordu. Gryušuok palīk na viņ deļ volūdys, tok ari nu tuo, ka iz dūtū šaļti bārnim nav sasaistis ar tom lītom, par kurom mes dzīžam dzīsmēs. Ir daudzi tautysdzīšmu par dobu, par dorbu. Bārni vaira nazyna, kas ir sprēsneica ci kas ir rudzi deveņom aileņom.”

Klausūtīs Sarmeiti, valku paralelis ar kompeteņču pīeju jaunajā izgleiteibys sistemys modelī. Sarmeite apstyprynoj, ka ar latgalīšu volūdu i folkloru “Svātrā” tys tai varātum byut: “Tai pīejai, lai bārnim dūtum tuoluokū izpratni, juobyun sistematiskai i juobyun kotru dīnu.”

Tok, verūtīs iz sovu pīredzi, Sarmeite atzeimoj, ka viņ ar div dīnom nedeļā ir pamoz. Jei nūruoda, ka cīši daudzi kas īt nu saimis, nu izgleiteibys īstuodis, i viņ tod nu breivuo laika aktivitašu.

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.