Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

21. martā 15.00 Latgolys Kulturviesturis muzejs (Atbreivuošonys alejā 102, Rēzeknē) aicynoj iz OSVALDA ZVEJSALNIEKA gleznu izstuodis “Gadiem pāri” atkluošonu. Izstuode byus apsaverama da 20. apreļa, informej muzeja muokslys nūdalis vadeituoja. Sveicam jubilejā i lai spāks i energeja dorbuotīs tuoļuok un palikt uzticeigam sovai puorlīceibai muokslā i dzeivē!

Svynūt gleznuotuoja profesora O. Zvejsalnieka 75. dzimšonys dīnu, muzeja apmaklātuojim ir īspieja apsavērt jaunuokū muokslinīka veikumu, kas radeits, asūt plenerūs tepat Latgolā i struodojūt darbneicā pi molberta. Īspaidu boguoteiba, kū deve paguojušuo gods kūšuo vosora i garais rudiņs, ir īgūluse audaklūs kruosu sluoņu i emoceju pīsuotynuojumā, realiziejusēs jubilejis izstuodis versejā, lai vys nu jauna izpaustu muokslys cīneituojim sovu mīlesteibu iz gleznīceibu.

Gleznuotuojs, Treju Zvaigžņu ordeņa kavalers, Rēzeknis Gūda pylsūņs, Latvejis Muokslys akademejis profesors, Rēzeknis Muokslys i dizaina vydsškolys direktors O. Zvejsalnieks vys aktivi i energiski īsasaista vysaiduos kulturys aktivitatēs, snīdzūt byutisku īguļdejumu muokslys izgleiteibys, Latgolys gleznīceibys i Latgolys kulturys atteisteibys jūmā. Jis ir pīminekļa “Vienoti Latvijai” atjaunuošonys dorbu vadeituojs, Latvejis atmūdys vierzeituojs Rēzeknē i Latgolā, pasateicūt jam, izveiduots Rēzeknis Muokslys noms ar pastuoveigu Latgolys muokslinīku dorbu ekspoziceju.

Muokslys zynuotneica Ingrīda Burāne par Meistara neizseikstūšū mīlesteibu pret muokslu i dobu soka tai: “Veids, kaidā jis kolpuojs, guojs pretim piļneibys mekliejumim vysūs gleznīceibys žanrūs, izzynuojs omotu, koloritu, kompoziceju, lai atrostu i izmontuotu sovu viņ individualū izteiksmis paleti, ir nūdrūsynuojs juo muokslai naatsluobstūšu skateituoju i profesionaļu interesi storptautyskuos i pošu izstuožu zalēs, galerejuos, muzejūs; vysur, kur jis reikuojs sovu dorbu personalizstuodis voi īsakļuovs kūpeiguos skatēs. I juo gleznu sižeti vysod saisteiti ar dobu, juos atkluosmi, caur ainovys nagaistūšū skaistumu i vareneibu godalaiku mejuos voi ar zīdu, augu kluotbyušonu interjeru, klusūs dobu pasavierumūs. Obejis ituos filozofejis i jiutu pīsuotynuotuos Myužeibys izsaceituojis – Muoksla i Doba – nav saprūtamys, kūpamys, atkluojamys, skaidruojamys, saudzejamys, izdzīžamys bez Mīlesteibys. Mīlesteiba spiej vysu i jei paleidz, īdvasmoj Osvaldu radeit dorbus, kas vairoj pasaulī Skaistumu, Gaismu i Piļneibu.”

“Sovā muokslā vysod asmu gribiejs paruodeit Latgolu,” atsazeist jubilars.

Juo senejs draugs i leidzgaitnīks Jānis Streičs atguodoj: “Jau nu pošys pyrmuos īsapazeišonys es Osvaldā īraudzieju dedzeigu Latgolys patriotu un tikai tod atkluoju unikalu gleznuotuoju. Un niule tys ir kūpā: i juo myužs Latgolai, i izcylais gleznuotuoja talants, kas Latgolu gūdā ceļ”. Taišni ar itū gribiešonu dūt dzymtajai pusei nu seve, atdūt jai godus dorbā Osvalds na nūsarūbežoj voi “veidoj ramys”, bet, taišni ūtraižuok, attaisa durovys iz tautys dvēseli, juos saknem i vierteibom. 

Dzejneica Anna Rancāne puordūmuos par tū, kai muokslinīks izjiut Latgolu, soka: “Osvalda biļdēs nikas nav pīticeigi bryuneigs voi pelieceigs. Ka dabasūs ir muokuļs, tys nūteikti ir sorkons ci sorkonzyls, lūgu palūdys saulis spaitūs nūsakruosuojušys spūdri rūžainys, jumti atplaukst kūšā kruosu gamā. Kruosainuo Kruoslova lejās kai guneiga lava, dag Dagda, korsti speid Ludzys piļs cegli, nūslāpumaini myrdzynojās vacuos Rēzeknis īleņu putekli. Puori vysom itom kruosu jukom īsazeimej bazneicys tūrni kai stabila i drūsa dominaņte. Latgola juo gleznuos ir taida kai nivīnam – kai pīzeist pats autors, jis ir raudzejs attāluot tū, kas dzeivoj latgalīšu tautysdzīsmēs, kuru smeļdzei i trokai prīcai nav leidzeigu. Laikam partū juo gleznuos Latgolys maigi opolī pakolni grīžās kai zemislūde, ustobuos gaiss ir zaļs nu miršu.” 

Izstuodis atkluošonys pasuokumā īeja – breiva.