Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

8. aprelī dzejneicai i dzīsmineicai Bronislavai Martuževai (1924–2012) 95. godskuorta. Vysu myužu jū ir pavadejuse dzīsme, i juos dzeja turpynoj puorsameit par dzīsmem. Sastdiņ, 6. aprelī, 15.00 stuņdēs Lubuonys piļsātys klubā nūtiks dzejneicys jubilejis pasuokums – Mārtiņa Brauna veļtejums Bronislavai “Deg mūžīgā, deg uguntiņa”. Koncertā muzicēs pats komponists, Lubuonys jauktais vokalais ansamblis “Naktsputni” (vadeituoja Rudīte Kolāte) i soliste Zane Gudrā, informej B. Martuževys fonda “Rakstītāja” vaļdis prīšksādātuoja Anna Egliena. 

“Kur nav gaismys i muzykys, tī suocās trupiešona. Gaisma i muzyka. Kod mes redzējomēs sev vysnalaimeiguokī pasaulī, mes rauduojom, sacerējom dzīsmis i vēremēs dabasūs. Pajēmem sirdī sevkuru reita i vokora spaitu, sevkuru boltu ci rūžainu naktineicu. I palykom boguoti,” – tai sovā dīnysgruomotā rakstejuse Bronislava. Jei ir laikmata legenda, Latvejis teirradnis, īškejuos breiveibys i gora spāka simbols, Nacionaluos Pretuošonuos kusteibys dalineica, apcītynuota i izsyuteita iz Sibiri, apbolvuota ar Treju Zvaigžņu ordini. Publiciejuse 10 dzejūļu kruojumus.

Komponists, sovu skaņdorbu izpiļdeituojs M. Brauns beja pazeistams ar dzejneicu, cīmuojuos pi juos Lubuonys “Dārziņos”, jī sasazynuoja pa telefonu, atbaļsteja i īdvasmuoja vīns ūtru. Ir sarakstejs muzykalū nūformiejumu Zigurda Vidiņa dokumentalajai filmai par B. Martuževu “Gaismas lāse” (2005), ir bejs vīns nu četru komponistu, kurūs Sigvards Kļava beja īsaistejs ar Radejis kori veiduotajā koncertuzvadumā “Rakstītāja”, kas beja veļteits dzejneicys 90. dzimšonys dīnai 2014. godā i tyka atskaņuots Lubuonā, Latgolys viestnīceibā “Gors”, muzykys nomā “Daile” Reigā i Cāsu koncertzalē. M. Brauns turpynoj sovūs muzykalajūs dorbūs izmantuot B. Martuževys dzeju. Pasuokumā M. Brauns byus pi klavīrem i na viņ spēlēs, bet ari dzīduos – i kūpā ar ansambli, i solo.

Lubuonys kulturys noma jauktais vokalais ansamblis “Naktsputni” kūpā dzīd jau 27. sezonu. Pa itim godim īstudiejuši vysaidys koncertprogramys. Repertuaru dzīduotuoji ceņšās piec vareibys vysaiduot, partū dzīd, suocūt nu goreiguo repertuara da džeza, nu Juonim da Zīmyssvātkim, bet namaineigi saglobojūt augstu kvalitati. Kolektivā dzīd 15 dzīduotuoji. Itamā programā kūpā ar M. Braunu izpiļdeis 9 juo dzīsmis ar dzejneicys vuordim.

Zane Gudrā (1983) kai profesionala pianiste pīdzeivuojuse panuokumus daudzūs storptautyskūs konkursūs, muzicej ansambļūs, kūpā ar gitarspēlis vacmeistaru Aivaru Gudrū ir izdūts disks “Saucēja balss” (2018), veidoj aktivu dzīduotuojis karjeru, muzicejūt kūpā ar profesionali praseigū M. Braunu.

Lubuonys nūvoda pošvaļdeiba sadarbeibā ar B. Martuževys fondu “Rakstītāja”, kurs dybynuots 2016. godā ar mierki atbaļsteit i veicynuot dzejneicys B. Martuževys,  juos dzymtys i liktiņa leidzbīdru pamatvierteibu uzturiešonu dzeivā kulturapritē, kotru godu organizej dzejneicys dzimšonys dīnai veļteitu pasuokumu. 2018. godā dzejneicys pādejā muojvītā Lubuonys nūvoda “Dārziņos” ir atkluota pīminis vīta “Broņislavas Martuževas dzejas klēts”.

Viertejūt pasuokuma īceri, dirigents Sigvards Kļava ir rakstejs: “ B. Martuževys dzeivis stuosta i radūšuo dorba daudzynuošona ir ituos šaļts aktualitate, kuru puorvērtēt nav varams. Tei ir muna vysleluokuo puorlīceiba. Vēļ kū vairuok, nu Martuževys 90. dzimšonys dīnai veļteituo uzvaduma “Raksteituoja” veiduošonys, mani napamat sajiuta, ka asam lelum lelu pateiceibu jai poruodā. Vys vēļ radzu – katrys ar Martuževys vuordu veiduotais pasuokums puorkuop “regularuo” pasuokuma rūbežus, nas sevī jaudeigus impulsus nuokušajom idejom i kasdīnys dorbim. Eipaši Nareigys kulturtelpai. Vēļ kū vairuok, ka pasuokuma centraluo ass byus saisteita ar M. Braunu, juo muzykys kluotbyušonu. Komponistu, kas Martuževys dzejai ir atdevs byutisku sovys radūšuos dzeivis etapu.”