Roksta autors: portals lakuga.lv

Pūdnīku dīnu programa suocās ar t. s. “mozajom” Pūdnīku dīnom aba Latgolys regiona školu vizualuos muokslys i keramikys puļceņu radūšū konkursu 16. aprelī 9.30 stuņdēs Jura Soikāna Ludzys muokslys školys Nautrānu filialē. Juos vadeituoja Maija Gailuma itū pasuokumu organizej jau pīktū reizi. Ar dūmu, lai tī bārni, kas rauga sasadraudzeit ar muolu interešu izgleiteibys nūdarbeibuos, justūs sovejī pūdnīku saimē i kaids nu daudzejūs dzeivē izalaseitu tū par profesionalū ceļu.

Pasuokuma organizatore Maija Gailuma: “Dasacejumus vēļ sajamu i sajamu. Iz pasuokumu ir aicynuoti bārni ar školuotuojim nu muokslys školu voi parostūs školu veiduošonys puļceņu, kur struodoj ar plastilinu voi ar muolu. Paguojušu i aizpaguojušu godu ir bejušys 14 školys, pa treis bārni ar školuotuoju nu kotrys. Pat nu Alūksnis atvad bārnus. Jau iz pyrmū konkursu nu Zylupis školuotuoja Aļona atvede sovus krīvyski runojūšūs bārnus. Jī beja cīš uzatraukuši, kas niu ar jim byus myusu latvyskajā vidē. Bet jī turpmuok naizlaide nivīnys reizis, itūgod poši pyrmī dasasaceja. Daudzi pīsadaleituoji mums jau pazeistami nu īprīškejūs godu, bet pasaruoda ari jauni.

Eistineibā tys pat nav konkurss, te ir pīlaideigi nūsacejumi, vysi bārni teik apsveikti. Mes gribim, lai tī ir mozi svātki vysim atbraukušajim bārnim. Nagrybu atsakuopt nu idejis, kas ir tik forši aizguojuse. Es organizeju tū tai, kai varu atsaļaut i kai sirds pasoka prīškā. Mes vairuok uzsveram tū svātku nūskaņu, na aizdavumu gryutumu. Paguojušū godu tema beja latvīšu tautys teikys – jī varēja poši sadūmuot, varēja pajimt realu teiku. Itūgod tema mozajim ir Leldīnis ūla – formu taiseis kai medaļu, videjai grupai latvīšu tautysdzīsmis – atveiduos seikplastikā tū, lelī – vydsškoļnīki – taiseis Leldīnis bļūdys. Te tys knifs – lai nav piparkiuku bļūda, bet Leldīnis.

Žurejā ir keramiki i muokslys viesturneica Evija Vasilevska. Jei školuotuojim ari lekcejis palosa, bet školuotuoji jau poši ir keramiki. Golvonais, lai bārni sajiut pīdereibu itai saimei, lai jī radz, ka ir, iz kū vierzeitīs – iz muolu. Paguojušajā godā myusu mozī pūdnīki par sovim darbenim diplomus sajēme reizē ar lelajim.”

Žurejis lūcekle Evija Vasilevska: “Jaunuos paaudzis pīsaisteišona pi muola Latgolā jau ir gona problematiska. Nazynu, parkū Latgolys pūdnīkim nav eistu sekuotuoju. Itys pasuokums ir cīš lobs pajiemīņs, kai bārnus īinteresēt. Jī te lobu pruotu jamās ar muolu, jī jiutās sovejī storp lelajim pūdnīkim. Tei leluo sporta halle īprīškejūs godūs beja pylna ar bārnim, kai jī struoduoja – ar kaidu aizrauteibu, ar kaidu pošatdevi! Tys beja puorsteidzūši. Parkū uorpus taidu pasuokumu bārnim školā nav aizrauteibys? Voi izgleiteibys sistemā koč kas nastruodoj, voi ar školuotuojim nav kuorteibā.

Konkursi ir tematiski, sevkuru godu ir sova tema – svečturs, soldonumu trauks, kaida folklorys žanra interpretaceja. Ituos temys ramuos bārni paruoda sevi i kai plastikus, i kai stuosteituojus. Reizem var just, ka pedagogs ir labi pastruoduojs – speciali kū pavuicejs, paruodejs kaidus paraugus. Bet bārni taipat muok atrast sovus pajiemīņus i sovu ceļu, kai tū vysu dareit. Breineigi, ka Maija atrūn īspieju piec tam dorbus izkaļteit. Tūs, kas kolstūt izdzeivuojuši, ari apdadzynuot. Tai bārni izdzeivoj na viņ konkursa daļu, bet ari īrauga dorba rezultatu pa eistam – sajam apdadzynuotu muola dorbu.

Itū konkursu Maija īsuoce kūpā ar Pīteri, bet paguojušā godā konkurss nūtyka jau bez Pītera. Itys ir vysa regiona konkurss, partū jam vajadzātu palikt tradicionalam – nūtikt kotru godu, juo kapacitati i apjūmus ar pošvaļdeibu atbolstu var palelynuot i konkursu vajadzātu nūsaukt Pītera Gailuma vuordā. Tys byutu breineigs cīna aplīcynuojums tam, kū jis dareja, Pīters vīnkuorši tū ir peļnejs. Ari muokslys školom byutu nūpītnuoka attīksme, jī laikus gataveitūs, zynuodami, ka ir taids tradicionals konkurss kotru godu.”