Roksta autors: portals lakuga.lv

Pyrmuos Pūdnīku dīnys nūtyka padūmu laikā – 1980. gods 26.–27. aprelī – kai vyssavīneibys mārūga Muokslys dīnu daļa (tūlaik sauce Latgales Keramikas dienas). Juos iniciēja muokslys zynuotnīks Juoņs Pujāts, golvonī saiminīki beja Rēzeknis piļsāta i rajons. Tai kasgods tys nūteik. Ituos reizis Pūdnīku dīnu afiša pīduovoj vysaidys nūtikšonys.

22. aprelī, Ūtramā Leldīnē, 12.00–15.00 stuņdēs apmaklātuojim attaiseitys pūdarneicys Daugovpiļs Muola muokslys centrā (DMMC) i Kruoslovā pi Olgys i Valda Pauliņu. Tautys lītiškuos muokslys studejis (TLMS) “Latgale” vadeituoja Lilija Zeiļa: “Mes asam Daugovpiļs centrā, pi mums vysu laiku vyss nūteik kai atvārtūs darbneicu laikā. Pūdnīku dīnuos pīsadaleis vysi Daugovpiļs 11 keramiki, myus raksturoj daudzveideiga keramika, na viņ Latgolys tradicionaluo, bet ari modernuo. 25. aprelī pogolmā dadzynuosim nalelu raku cepleiti. Paraleli ar sovim dorbim pīsadolom Latgolys regiona muokslinīku konkursa izstuodē “Miers un Spriedze” Rotko centrā, kū atkluos 26. aprelī. Tī keramika byus apsaverama kūpā ar gleznīceibu i cytu tehniku dorbim.” Sovutīs 16. majā DMMC atkluos TLMS “Latgale” izstuodi “No cepļa līdz ceplim”.

Valdis Pauliņš: “22. aprelī bez moksys pastuosteisim, izruodeisim sovu omotu, darbneicu. Kod saruonuojom datumu, napasavērem, ka Ūtruo Leldīne. Kluseibā beja dūma izkurynuot cepli, bet taidu svātku reizē nadreikst tū dareit. Ir taida paruna – Dīvam napateik, ka ubogi trokoj. Tys nūzeimoj, ka svātkūs saraustuo naudeņa naīt lobumā. Ceplī apdadzynuotī pūdi ir tī, kas dūd myusu peļņu. Ar cepli lobuok puorgaideit. Pīsadaleisim “Kolnasātys” izstuodē. Bet jau niu 10. apreļa da 11. maja Leivuonā, Latgolys Muokslys i amatnīceibys centrā, apsaverama myusu izstuode “Treis pudi muola”. Tys ari ir Pūdnīku dīnu moments. Tī, kas brauc nu Reigys, var īsagrīzt.”

26. aprelī 10.00 stuņdēs cepli izjims Jura Krompāna pūdarneicā, bet 11.00 stuņdēs Latgolys Kulturviesturis muzejā suoksīs teoretiskī lasejumi. Latvejis Nacionaluo viesturis muzeja pietneica Baiba Dumpe referēs par temu “Podniecība, arheoloģija un muzejs – daži saskares punkti”. Latvejis Nacionaluo kulturys centra Namaterialuo kulturys montuojuma eksperte Gita Lancere i Bolvu Centraluos bibliotekys direktore Ruta Cibule – “Dzīvais mantojums. Nemateriālā kultūras mantojuma saraksta veidošanas veiksmes stāsti”. Latvejis Nacionaluo kulturys centra Tautys lītiškuos muokslys eksperte Linda Rubena – “Latvijas Nacionālā kultūras centra izdevumi – liecības nākotnei”.

17.00 stuņdēs Pūdnīku dīnu glazātūs dorbu cepļa kurynuošona i sirsneiga vakariešona Pocelujevkā pi Andra Ušpeļa.

27. aprelī 10.00 stuņdēs cepļa izjimšona i jau 12.00 stuņdēs Pūdnīku dīnu 2019 i gleznuotuoju apvīneibys “VIVA” izstuodis atkluošona Fraņča Trasuna muzejā “Kolnasāta”. TLMS “Rēzeknes apriņķa pūdnīki” vadeituojs Andris Ušpelis: “Otkon asam palykuši vīnu godu vacuoki, jau tyvojamēs Pūdnīku dīnu četrdesmitgadei. Itūgod myusu storpā nabyus dažu pazeistamu vuordu i seju. Ceram, ka pasaruodeis dažys mums napazeistamys sejis i jauni vuordi. Pūdnīku dīnu centraluo izstuode stuovēs Sakstagolā, “Kolnasātā” da 10. septembra. Mums svareigi, lai tei izstuode nastuovātu viņ nedeļu voi div. Vysaidi gosti, vosorā braukdami iz Latgolu, var īsagrīzt. Asam lapni, ka varim izstuodeit dorbus tik plašā telpā. Dorbi ir dažaidi, i kotrys dorbs itamā plašajā telpā ir tuo vārts, lai cylvāks pi juo pasakavātu.

Bez tuo, ka autors izlīk sovu grupeņu ar atkluojumim goda laikā, mes atsagrīzsim pi tik vīnkuoršys i damierstys lītys kai krūze. Izstuodē tiks izcaltys krūzis. Jai ir gona daudz atvasynuojumu – krūzeite, kauss. Ratais pazeist sīvu trauku, kas ir bejs nūzeimeigs paleigs sīvītis kasdīnā. I iudini mozgojūtīs pasmeļt, i mārtrauks gryudus pajimt, i bārnu iz pūdeņa izlikt. Cik asmu nūprats nu sarunu ar kolegom, myus gaida puorsteigumi, kū redzēt – byus. Anitu Bernāne pīduovuos ari vyltus krūzis, kurom ir vairuoki snīpeiši, nu kurūs var dzert. Bet tikai vīns ir pareizais. Tys ir juos eists meistardorbs. Pa itim godim tys daudz taiseits i izprosts.”

Pūdnīku dīnu afiša apsaverama ite.