Roksta autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

11. majā 18:00 stuņdēs Latgolys viestnīceibā “Gors” koncertprograma “Quam Terra Fontibus” (Zeme, kuramā olūti suocās) ar div jubilarim: senejuos muzykys grupai “Kesselberg Ensemble” – 15, Reigys kamerkoram “Ave sol” – 50. Koncerta anotacejā dasaceita simboliska atsagrīzšona pi pyrmsuokuma i ceļa. Koncerta programā skanēs J. S. Baha, juo škoļnīka, Reigys Sv. Pītera bazneicys varganista J. G. Mīteļa i Šveicis komponista B. Kinclera skaņdorbi. “Kesselberg Ensemble” muokslinīcyskuo vadeituoja Ilze Grudule par nūītū i nuokūtnis planim.

Publika jiusu ansambli vysvaira asociej ar festivalu “Baroka dienas Rēzeknē”…

Baroka muzykys festivals “Baroka dienas Rēzeknē” sovu dorbu ir puortraucs. Beja 12 cīš skaisti festivali. Jim beja vīna nu svareiguokūs poziceju – izgleitojūšuo daļa. Kotru godu tuos beja meistarklasis, kurys vadeja senejuos muzykys interpreti, pa itim 12 godim kors daudz kū īsavuicejs taišni baroka muzykys estetikā. Beja seminari, lekcejis. Tei ir naradzamuo puse koncertūs, bet tys ir radzams niule. Daudzi, kas vuicejušīs Rēzeknis muzykys vydsškolā, niule ir izalasejuši senejū muzyku par sovu muzykalū sātu.

Ūtra puse ir bejušī koncerti, kurymūs publikai tyka pīduovuotys vysaidys eksperimentalys programys, dzili konceptuali projekti. Ilgtermeņa īstruodis. Ite izveiduotys koncertprogramys, kas atskaņuotys cytur. Izveiduoti īroksti.Es zynu, ka ite, Rēzeknē, publika pa itim godim, kod beja senejuos muzykys festivals, ir cīš zynūša publika. Maņ atīt muzykys školys pedagogi, jī jau atškir muzykys stilus, i soka: “Maņ 17. godu symta muzyka tūmār ir tyvuoka kai 18. godu symta muzyka”. Itaidu komentaru dzierdēt deļ mane ir atzineiba, ka pa itim vysim godim, kod es te vežu pasaulī slovonus atskaņuotuojus, ruodeju, kai nūteik senejuos muzykys atdzeivynuošona, koč kas ir naatagrīzeniski puorsamejs. Mes veiduojom programys, kur par kotru varātu raksteit rokstus profesionalūs žurnalūs. Publika regulari 12 godus pi koč kuo taida tyka tykuse, viertiejuse, caur sevi izlaiduse. Jei ir atsateistejuse. Suocās jau tei saspēle ar tū publiku. Es zynu, ka varu īt tuoļuok, dziļumā. Vēļ ekstremuokys programys pīduovuot, zynu, ka vīna daļa tū viņ gaida ar acim i ausim vaļā. Kas olkst piec koč kuo vēļ spicuoka.

Tys ir svareigi. Nu vīnys pusis koncerti ir izgleitojūši, nu ūtrys puses, vysbreineiguok, ka taids projekts ir kai impulss. Muoksla dūd impulsus. Cylvāks piec koncerta nūīt iz sātu, dūmoj i meklej tuoļuok. Tod, kod mes otkon sasateikam, mes asam paguojuši tuoļuok i ari publika ir puorsamejuse.

Maņ jau nasagrib cylvāku uzrunuot viņ taidā intelektualā leiminī. Baroka muzyka vyspuor ir konstrukceja kai taida, tei ir matematika, tei ir arhitektura, estetisku lelumu saspēle. Bet maņ redzīs, ka tys ir viņ leidzeklis, instruments. Kamdeļ jei tyka radeita, tei jau ir pavysam cyta saruna. Intelekts ir viņ vīns sluoņs. Maņ pateik pasarunuot nu sirds iz sirdi.

Voi publika Šveicē i ite atsaškir? Varbyut taidys muziciešonys tradiceja tī vairuok izaplatejuse?

Tū tai navar nūškiert. Maņ redzīs, Šveicē kotrā vītā ir savaiduoka publika. Taidā ziņā es najiutu nikaidu atškireibu voi tys byutu ite, voi tī. Tradiceja taidā ziņā, ka tī ir konkreti muzykys styli voi komponisti, kas teik vairuok intelektuali izprosti tī, i ite otkon cyti. Tī sevkurs bazneicys kors iz Leldīni īstudej Baha Pasejis, tys ir pošsaprūtami, jī gatavejās, vuicuos. Itū teišom dora ari amateri. Latvejā itaida situaceja gryuši īdūmojama. Bet ite, ka konkreti runojam par kora muokslu, dzīduošonys tradiceju, Latvejā kors ir vīna nu kvalitašu, vīna nu kulturys spieceiguokūs poziceju. Tik kvalitativu kora skaniejumu, kaids ir ite, reši var dzierdēt tī. Ite tradiceja saisteita ar Dzīšmu svātkim, tī tradiceja, ka goreiguo muzyka tī ir skaniejuse napuortraukti da ituos dīnys. Es tūmār palīku pi tuo, ka es naradzu atškireibys.

Maņ cīš pateik runuot par muzyku. Citreiz piec koncertim, kod braucam mašynā ar kolegom, kuri ir taidi poši kai es, asam nūguruši, treis stuņdis spālādami Juoņa ci Mateja pasejis, tūmār par vīnu ci div lītom diskutejam. Mašyna apsastuoj, bet vyss vēļ nav izrunuots. I ar munu tēti sovā laikā mes virtivē diskutejam par Mendelsona Psalmim. Maņ pasaveics, ka varu sovā saimē par taidom lītom nu reitu pi kofejis interesanti pasarunuot.

Kaidi nuokūtnis plani?

Muni tuoļuokī plani – Keselbergs jau ir nūbrīds īraksteit nuokušū disku. Tam gatavojamēs, es turpynoju struoduot rūbežu jaukšonys projektā, kur savīnoju senejū muzyku ar myusu dīnu kompozicejis tehnikom. Jaucu stylus, tys maņ cīš, cīš īt pi sirds. Byus taida programa jau septembrī Lūznovys muižā. Tys ir ūtrys.

I trešais. Itymā pūsmā saista sadarbeiba, tai kai maņ cīš pateik organizēt pasuokumus, ar Uldi Mākuli Cīrihē. Juo veiduotajūs lelprojektūs. Saisteibā ar Latvejis i Baltejis muokslu Šveicē. Munā gadejumā taišni ar muzyku. Tī ir leli sadarbeibys projekti ar perspektivu iz vairuokim godim. Tuos munys treis leluokuos prioritates.