Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Atzeimejūt Storptautyskū Muzeju dīnu (19. majs), ari muzeji Latgolā nu 13. da 19. maja pīsadaleis storptautyskā tīšsaistis akcejā #MuseumWeek (#MuzejuNedēļa) i 18. majā sevkurs ar sovu Muzeju nakts programu kūpejā Latvejis symtgadis stuostā par Tuolovys taurātuoju.

#MuseumWeek2019 tīšsaistis akceja apvīnoj kulturys īstuodis nu vysa pasauļa. Pamatojūtīs iz ideju par 7 dīnom, 7 temom, 7 atsaucis tagim (hashtags), akcejis daleibnīki socialajūs teiklūs īpazeistynoj ar sovim stuostim par dūtū temu. Itūgod pyrmūdīne veļteita sīvīšu lūmai kulturā, ūtardiņ muzejim byus juoatkluoj kaidi sovi nūslāpumi, piec tam – spēlis azarta, dzeļvērtis (varaveiksnys) kruosu, izpietis drūsmis, fotografeju i draugu dīnys. Latgolys Kulturviesturis muzejs jau aicynoj jūs itū nedeļu atbaļsteit i pīduovoj pasavērt ari pārnejūs stuostus.

2019. godā atzeimejam Breiveibys ceiņu symtgadi. Rūdolfa Blaumaņa apdzīduotais drūsmeigais i nanūpierkamais senejūs dīnu varūņs – Tuolovys taurātuojs – ir kai simbols tautys varūņgoram, kas ļuovs mums pīdzeivuot Latvejis symtgadi. Muzeju naktī pīminēs i karalauka varūneibu, i gūdynuos tūs, kuru ceinis īrūcs ir vuords i taure, spolva i ūta. Sevkuram laikam ir sovi napakļuoveigī – sova ceļa guojieji, kas idejis vuordā graun myurus i nasatrycynomi nūsastuoj pret straumi.

Interesantuokais ci atškireiguokais Latgolys muzeju pīduovuojumā varātu byut atmiņu būrtneicys “Brīvības cīņu dalībnieks – stiprinieks Jānis Pilmanis” attaiseišona Bolvu nūvoda muzejā; “Ultraskaņas taurētājs” Daugovpiļs plykspuorņu centrā; varūņstuosts par R. Mūka dzeivi juo muzejā Gaļānūs. Vyss Latgolys muzeju pīduovuojums apsaverams ite.

Sovutīs Rēzeknis nūvoda Lūznovysmuižā 18. maja 21.00 stuņdē pīduovoj Muzeju nakts koncertpastaigu. Jamā muzykali vess klavesiniste, Leluos muzykys bolvys laureate Ieva Saliete, tiks pīskandynuotys taidys muižys telpys, kur tradicionali koncerti nanūteik. Klauseituojus sagaida treis minikoncerti – muižas kapelā varēs dzierdēt klavisimbalu aba vydslaiku klavesinu i eipaši itam instrumentam komponātū 15. g. s. muzyku, muižys bieneņūs skanēs klavihords i renesansis laika muzyka, koncertpastaigu nūslēgs baroka muzyka muižys koncertvītā, Sorkonajā zalē, iz 18. g. s. klavesina kopejis. Vysus muzykys prīšknasumus papyldynuos stuostejums, paleidzūt īsajust muzykys i juos radeišonys laikmata gaisūtnē. Koncertpastaigys beleta cena 10,00 eiro, vītu skaits īrūbežuots. Pyrma vokora nūtikšonys – vysu dīnu nu 10.00 muižā Atvārtūs durovu dīna, vareiba muižu apmeklēt bez moksys. 19.00 i 20.00 stuņdēs sevkurs praseits ari iz bezmoksys ekskursejom.

24. majā Daugovys muzejā tiks padūta ituogods Latvejis Muzeju bīdreibys (LMB) bolva, kai viestej LMB “Facebook” lopa. Jau ir nūsaukti nominacejis “Gada ekspozīcija” 7 pretendenti. Jūs vydā nūsauktys treis ekspozicejis nu Latgolys. Kruoslovys Viesturis i muokslys muzeja ekspoziceja “Pi vīna golda” izvītuota vīnā nu vaira kai pyrma 200 godu byuvātā Kruoslovys piļs kompleksa āku – staļļūs, kuri tyka renovāti 2018. gods suokumā i varažej ar sovu autentiskumu i sanatneiguma auru. Ekspoziceja stuosta par Kruoslovys nūvoda pīcu tauteibu virtuvi i iedīņu gataveišonys tradicejom.

Preiļu Viesturis i lītiškuos muokslys muzeja jaunuo viesturis ekspoziceja “Muzeja stāsti Latvijai” īkļaun 9 saturā atškireigus, bet dizainā vīnuotus stuostus par zeimeigom Latgolys paguotnis nūtikšonom, kas izveiduojuši šudiņdīnys Latvejis cylvāka dzeivis uztveri i vierteibu sistemu. Ekspoziceja nu atkluošonys ir attaiseita puormejom i stuostūs ītvartū viestejumu paradzāts mierķtīceigi paplašynuot ar jaunom tematiskom škautnem, izmontojūt modernūs tehnologeju rysynuojumus. Ekspozicejis pamatā ir apmaklātuojim draudzeiga viesturis interpretaceja i vareiba pošim pīsadaleit stuosta veiduošonā.

Varakļuonu Nūvoda muzeja pastuoveiguo, modernizātuo ekspoziceja “Senās godības atspulgs laikmetu griežos” veļteita Latvejis symtgadei i Varakļuonu piļsātys deveņdesmitgadei. Ekspoziceja interaktivā veidā byutiski papyldynoj apmaklātuoju zynuošonys par grafa Mihaela Borha dzeivi i zynuotniskū darbeibu, juo arhivu i biblioteku, kai ari par Varakļuonu mīsta īdzeivuotuoju – ebreju i cytu īvārojamuokūs personeibu dzeivi i darbeibu nūvodā, tūstorp izgleiteibys i religejis viesturi. Jauns dizains i modernuos tehnologejis ekspozicejā apmaklātuojim roda pateikamus īspaidus, kai ari vareibu kvalitativi pavadeit laiku izzynūšā veidā.