Roksta autors: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Muzeju naktī, 18. majā, 20.00 stuņdēs Bolvu Nūvoda muzejā atmiņu būrtneicys “Brīvības cīņu dalībnieks – stiprinieks Jānis Pilmanis” attaiseišona. J. Pilmanis (1883–1942), spākaveirs, profesionals akmiņkaļs i myurnīks, Breiveibys ceiņu daleibnīks, legendars deļ sovu dorbu i varūņdorbu palyka jau sovys dzeivys laikā.

Juo spūdruokais i popularuokais varūņdorbs redzīs kai nu osa sižeta filmys, bet tai reali bejs. 1919. gods janvarī P. Stučkys padūmu valdeibys Revolucionarais Kara tribunals treju cylvāku sastuovā jam, kai desmitem cytu, pīsprīde nūsaušonu, nūtīsuotajim lyka pošim deļ seve rakt dūbis, kab jī nūsauti tī īkrystu. Saukuši iz nūsaušonu pa div. Rakdams dūbi, Juoņs paprasejs aizpeipēt, obejim uzraugim ar lopstu puorškieļs golvys i biedzs paceli, vēļ pabļuovs sovam bīdram – lai bāg. A tys na biedzs, a nūskriejs pi sorkonūs komisara nūstučeit Juoni. Dūmuojs, ka par tū jam saglobuos dzeiveibu, a sorkonī stukaču iz vītys nūsuovuši. Juoņs breivpruoteigi i dedzeigi īstuoja Latgolys partizanu pulkā, kab ceinātūs pret komunistim. Partizanim nabejs lūžmetieja. Juoņs nūguojs, paprasejs igauņu kolego i 23 km atness rūkuos 60 kg gryutū lūžmetieju. Tai jis i lūžmetiejs bejuši naškirami, jis jū iz rūku nosuojs.

Stuosta materialu vuocieja i raksteituoja Anna Āze: “Pilmanis beja muna tāva kaimiņš, jis kai partizans ir sliepīs myusu mežā. Kod guoju školā, mani pat bīdynuoja, ka Pilmanis i vysi juo bruoli bejuši banditi, īnaidnīki. Otkon sātā tāvs par Pilmani stuosteja tikai lobu. Materialus suoču vuokt jau 90. godūs, suokumā pat vairuok gribieju par Svecīti nu Viļakys. Bet par jū salaseju informacejis dažys lapenis, bet par Pilmani – mapis. Ari Bolvu Nūvoda muzejā mani grīze iz Pilmaņa pusi. Atmiņu burtneicā izmontuotys J. Pilmaņa meitys Grietys i mozmeitys Marutys, Teodora Rozentāla, Jāņa Teibes, Kārļa Celmiņa, Jāņa Kušķa, Aiņa Kronīša pīraksteituos atminis, kai ari paguojušuo godu symta 20.–40. godūs žurnalu i laikrokstu publikacejis par J. Pilmani.

Piec izceļsmis Juoņs nabeja latgalīts. Jis pīdzyma kolpu saimē – 1883. gods 4. aprelī Jaungulbinis pogostā, jī beja luterticeigi. Juo vacuoki kai kolpi atguoja iz Ruguoju pogostu. Bet jū drūsai latgaliski var saukt par Juoni, zam vīnys juo fotografejis (publicāta būrtneicā) ir juo paroksts, tī salosoms, ka sovu vuordu jis raksteja latgaliskā formā.

Juoņa tāvs izdūmuoja, ka nūteikti jū laiss školā, izvuiceis par myurnīku, lai dāls vysu myužu peļneitu lobu naudu. Kaida tam laikam dūmuošona iz prīšku! Pats sovu saimisteibu Juoņs izveiduoja Kubulūs, īlykdams 1916. godā dzeļžaceļa linejis Gulbine–Ieriki uzbāruma dorbūs nūpeļneitū. 20.–30. godūs Bolvūs  brugēja īlys, myurēja sātu pamatus, roka zemē elektreibys stulpus.

Jau tūlaik čeikstiejuši, ka nav naudys Latgolys partizanu pīminekļam, Pilmanis, zīduodams sovu laiku i profesionala akmiņkaļa dorbu, 1933. godā samyurēja pīminekļa pamatus tamā vītā, kur 1919. godā beja izlics sovu lūžmetieju i apsaudejs sorkonūs. Akmiņus piec juo nūruodejumim savede nu apleicīnis, a škēle jis iz vītys. 1934. godā jis pabeidze sovys saimisteibys myura kuormus, bet jau 1936. godā jū pīvarēja slimeiba, jis palyka sādūšs. Iz pīminekļa atkluošonu 1938. gods 14. augustā Pilmani atnese ar vysu krāslu, vysys avīzis tūlaik par itū raksteja. I taidu jū 1941. godā gribiejuši vest iz Sibiri, nasuši iz mašynu, bejs pagryuts, izsvīduši ceļmolys gruovī. Daudzus faktus asmu ryupeigi puorbaudejuse piec īspiejis pyrmolūtūs, eipaši iz internetā publicātū pasaļaut navar. Pat juo mieršonys godu – 1942. – precizi zynuoja tik muns tāvs.

Nalīk mīra dūma, ka itam cylvākam pošam nav kopa pīminekļa, jam tikai iz apmalis ir uzroksts. Jis guļ Bolvu nūvoda Bierzkaļnis pogosta Prīdainis kopūs. Atrast jū vīnkuorši – žūga molā pi vuortim. Vysi 8 juo mozbārni ir myruši, tagad, piec atmiņu izīšonys, juo mozmeita maņ pastuosteja, ka sātys teritorejā ir palykuse kaudze ar pīškaltim akminim, laikam beja dūmuojs vēļ kū ceļt. Es runuoju ar mozmeitu, ka vajadzātu taišni itūs akmiņus izmontuot pīminekļam. Tei Pilmaņa zeme niule pīder cytim cylvākim, bet voi tod jī naatļautu pajimt tūs akmiņus?”

Gruomatenis autorei itys ir sastais izdavums, da ituo rakstejuse meža tematikai veļteitys gruomotys: eksperimentals vuiceibu leidzekli “Meža uzdevumi” (1995), “Mednieku tradīcijas Latvijā” (1999), “Zīdītājdzīvnieki Latvijā” (2005), “Iepazīsti kokus, krūmus, puskrūmus, sīkkrūmus un liānas!” (2011), “Putni Latvijā” (2018). Atminis par Pilmani izdūtys par autoris leidzeklim i viņ 300 eksemplarūs (bibliotekom vajadzātu pasasteigt), cena – 1,80 eiro. Tim, kas nabyus pasuokumā, izdavums juovaicoj A. Āzis Meža muzejā (kontakti sātyslopā) Žeigurūs.

Portals lakuga.lv tur nūceju, ka pīmineklis taidam cylvākam napaliks Annys i Pilmaņa radineicu privata rūseišonuos, bet Bolvu nūvoda pošvaļdeibys i kulturys cylvāku gūda līta.