Intervejis autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

7. junī 17.00 stuņdēs Lūznovys muižā catūrtū reizi Bazneicu nakts pasuokumi suoksīs ar diskuseju – itūreiz par duovonom. Jū vadeis Rēzeknis Tehnologeju akademejis asociātuo profesore Dr. philol. Angelika Juško-Štekele, jei sovūs pietejumūs pīsagrīzuse latgalīšu folklorai, caur jū tradicejom i kulturys fenomenim. Saruna par gaidomuos diskusejis dziļajim vaicuojumim i Bazneicys krystcelim.

Kaida ir dašamejūs Bazneicu nakts diskuseju pīredze i atzinis?

Ite diskutātī vaicuojumi skar vysus, bet mes kasdīnā tik dzili napadūmojam. Partū ari taidi pasuokumi vajadzeigi. Te grybu izceļt Lūznovys muižu ar juos radūšajim ļaudim, ka jī tū izdūmuoja. Diskuseja vierteiga ar tū, ka pīsadola goreidznīki, mes runojam par kristīšu vierteibom saleidzynuojumā ar tautys pyrmskristīteibys tradicejom. Pyrmajā godā, 2016., mums beja vyspuoreiga saruna par tū, kai folklorys vierteibys sasasauc ar kristeigajom. Tamā reizē pīsadaleja Juris Zarāns i Vitālijs Filipenoks, tei saruna “aizguoja” tik interesanta, ka cylvāki atsaraiseja, īsasaisteja, runuoja nu vītys. Pīzynom, ka storp babeņu stuosteitū puorsoku i šudiņdīnys vierteibom pretrunu nav.

Ūtrymā diskuseju godā mes runuojom par grāku, juo izpratni folklorā i religejā, tod pīsadaleja ari div pareizticeigūs prīsteri. Tei beja gona gryuta diskuseja, partū ka cylvākus pateišom satrauc, kas ir grāks, kas ir gryutuokais grāks, ari grāksyudzis suope – grāki teik voi nateik atlaisti. Sevkurs gribēja aizdūt sovu vaicuojumu par sovu suopi. Nu Bazneicys redzīņa leluokais grāks ir lepneiba, partū ka nu juos rūnās vysi puorejī. Ka pasaveram folkloru, tod puorsokuos grāks, kas īrūsynoj vysus puorejūs, ir dzeršona. Ir latgalīšim puorsokys, kur svātī, kas vysu myužu lyugušīs, nav pasadavuši nivīnam kārdynuojumam, caur dzeršonu īkreit vysūs puorejūs grākūs – puorguļ ar sīvīti, nūgalynoj krūdzinīku i vēļ vysakuo pīdora.

Pārņ diskuseju veļtejom saimis vierteibom. Prīsters izstuosteja par Bazneicys prīškstotim, kaidai juobyun saimei, es raudzeju vadynuot, kaida ir sīvys i veira lūma saimē. Latgalīšu folklorā tok sīvīte teik vaira vainuota vysaidūs nūdarejumūs kai veirīts. Pasavērem statistiku – laulobu sliegšonys skaits 30. godūs i niule. Myusu dīnuos Latgolā ir pats mozuokais slāgtūs laulobu skaits i pats leluokais škiertūs laulobu skaits. Tai saruna īsagrīze taišni par dzeivi.

Itymā godā runuosim par duovonom.

Voi itei tema nav poša par sevi saprūtama? Ir tik vīnkuorši sajimt i dūt duovonys…

Atsasauksim iz vīnu latgalīšu teicīni: najauc Dīva duovonys ar captom ūlom. Teicīņa dūma ir taida: voi tuos duovonys, kū mes sajamam, mes varim nūviertēt; voi tuos duovonys, kū mes gribim i sajamam, ir tys, kas mums pateišom vajadzeigs; voi mes vyspuor saprūtom, kas mums pateišom vajadzeigs? Nu bierneibys atguodoju vīnu babenis stuosteitū dzejūli par eņgeli. Vysi jam apleik bļaustejuos, lai jis dūd duovonuos zaltu, brokatu – maņ, maņ, maņ… vēļ, vēļ, vēļ. Bet eņgeļs pasaceja, ka jam vaira nikuo, izjamūt poša sirdi, nav. A juos nivīnam navajadzeja. Mums juoīsavuica nūškiert Dīva duovonys nu “captu ūlu”, nasaverūt, ka vairuokumam pateik “captuos ūlys” – materialuos vierteibys.

Duovona Beibelē daudz i vysaiž interpretāta. Tī pat ir vuordi natici danajīšim, kuri tev dūd duovonys. Latgalīšu puorsokuos duovonys taipat viņ nadūd, dūd ar nūlyuku. Nazkod mums beja izteikta ubogu kultura. Jī stuovēja pi bazneicu iz vysom atlaidom. Tim lyudziejim deve ar dūmu, ka jī lyugsīs par devieja vajadzeibom. Ir taidi folklorys stuosti, kur stuosteits, parkū juodūd i kam juodūd. Cylvāki tūlaik deve, cik daudz mes īdūdam? Mes jim iz īlys paīmam garom. A kas tei par jaunu filozofeju, kas mainejīs? Maņ Bolvūs beja tikšonuos, kur runuojom par tradicejom, beja runa par lyudziejim iz īlys. A cik dūd ubogam duovaneņu? Izaruoda – nivīns. Parkū? Atbiļd – mes jim naticim, jim taids ryupals.

Tautys tradicejuos ir apduovynuošonys tradiceja. Par kū palykuši myusu Zīmyssvātki? Kū mums dūd tei apsaduovynuošona? Kas ir “kukuļs” myusu tradicejā? Voi jau nav izaveiduojuse vasala “kukuļa” dūšonys kultura myusu dīnu veseleibys apryupē? Parkū mes dūdam taidys duovonys? Kai mes sajamam taidys duovonys?

Maņ redzīs, par itū vysu vajag runuot, tei ir gara viertine vaicuojumu. Itamā reizē diskusejā byus treis prīsteri – tāvs Rinalds Stankevičs, Haralds Broks, Vitālijs Filipenoks – kūpā ar kūklātuoju Laimu Jansoni. Jī varātu pastuosteit, kaida ir jūs dzeivis lobuokuo duovona. Stuostu jāga ir tei, ka klauseituoji teik jūs pīredzis laukā i jimā adaptejās leidzeigom situacekom sovā dzeivē. Tys līk padūmuot par fundamentaluokom lītom. Tod aizīmam iz filozofeju par vysu, kas ar tevi itamā dzeivē nūteik.

Juosaprūt, ka tei lobuokuo duovona bīži viņ nav tys skaistuokais nūtykums, bet duovona ir tei pīredze, kuru tu nikai cytaiž nadabuotu. Duovona pat var byut kaida atmiņa. Tautys gudreiba pat soka beitīs nu tuo, kuo  vysvaira gribīs. Partū ka pa lelam tu navari nūviertēt, voi tys tev ness lobumu.

Voi caur katoliskū mes varim saglobuot latgaliskuos tradicejis?

Bazneica ir tei vīta, kur skaņ dzeiva i dabeiga latgalīšu volūda. Munā pīredzē svātceļuojuma volūda ari beja latgalīšu – ar lyugšonom, dzīsmem.

Kulturys process vysod sastuov nu diveju daļu – centrtīcis i centrbēdzis. Centrtīcis spāks grib procesu saglobuot taidu, kaids jis ir bejs cauri laikim i godu symtim. Sovutīs centrbēdzis spāks jū grib damāruot sova laika vajadzeibom. Centrtīci ceņšās nūturēt vacuoka godaguojuma cylvāki, grib, lai īvārojam tradicejis, kaidys juos bejušys vysod. Centrbēdze izapauž caur jaunuokū paaudzi – lai jim ir interesanti, saistūši. Katuolicisms i kristīteiba vyspuor niule ir itymūs krystceļūs. Tei vacuokuo paaudze aizīt, partū navarim zynuot, kai myusu tradicejis turpynuosīs. Ka gribēsim puoruok saglobuot centrtīci, varim vysu puorraut. Juosaprūt, ka jaunuo paaudze naspiej saglobuot tradiceju taidu, kai mes grybātu.

Maņ svātceļuojumā beja taida sajiuta, ka puorsasver svori. Asmu dajiukuse dzīduot nu senejuos latgaliskuos malnuos dzīšmu gruomotys, te maņ īdeve jaunuos paaudzis sagataveitū, plastmasys vuoceņā īlyktū dzīšmu gruomotu – div treis nūkopāti latgalīšu teksti. Maņ beja gryuši, gūda vuords, pījimt taida veida “dzīšmu gruomotu”. Jaunīši par gūdu Dīvam svātceļuojumā varēja puortaiseit i dzīduot sevkuru dzīsmi. Puorstuovieju izteiktu centrtīci, es pat raudzeju itū vysu kritizēt. Bazneica saprūt – ka mes narespektēsim jaunīšu interesis i vajadzeibys, mes varim pagaisynuot tradiceju kai taidu. Kotrā tradicejā var īīt koč kas taids, kas nav vacais. Sakne paliks katuoļticeiba, bet jei juopadora saprūtama jaunuokajai paaudzei. Juosariekinoj, ka myusu dīnuos svātceļuojumā īt bārni, kas lyudzās, lai jim byutu planšets.

Cik latgalīši ir unikali iz puorejūs fona?

Katuoļu i luteraņu saimis ir atškireigys – katuolim ir pat atškireigi puordzeivuojumi, tuos vysys grāksyudzis lītys atstuoj sovu īspaidu. Bet pasaulī vysim katuoļticeigajim jau ir leidzeigi stuosti, dzili ticeigī pūli ari runoj par centrtīci i centrbēdzi. Jaunuos tendencis bazneicā īīt ar jaunīšim.

Piec diskusejis Lūznovys muižā 19.00 stuņdēs Laimys Jansonis (kūkle) i Laurys Polencis (bolss) koncerts. 20.00 stuņdēs kūpeiga lyugšona par Latveju.

Vysys Latgolys Bazneicu nakts nūtikšonys apsaveramys ite.