Intervejis autore: Jolanta Ūzuliņa, Daugovpiļs Universitatis Storpkulturu attīceibu studeju programys studeņte

Mozuos lauku školys vysod bejušys na tikai izgleiteibys, bet ari cīma kulturys i sabīdryskuos dzeivis centrs. Preiļu nūvoda Smeļterūs asūšuo Solys pamatškola nav izjāmums. Tamā teik eistynuota pyrmsškolys izgleiteibys programa, pamatizgleiteibys programa i ari specialuo pamatizgleiteibys programa, kuru apgiust bārni ar goreiguos atteisteibys trauciejumim. Saruna ar školys direktori Anitu Vjaksi par školys kasdīnu, panuokumim i izaicynuojumim.

Solys škola ir moza, bet tymā pošā laikā ir daudz kur puorstuovāta – olimpiadēs, sporta saceņseibuos, dažaidūs projektūs i c. Kai jiusim tys izadūd?

Tys ir nūtics, pasateicūt školuotuoju sadarbeibai ar školānim. Kotrys školuotuojs dora sovu dorbu, bet svareiga ir sadarbeiba, kod vīns ūtram paleidz, īsoka kai lobuok, apsasprīž. Ir bārni, kas var vysu i pīsadola vysur. Lelajuos školuos, kur vīnā klasē ir 20 i vairuok bārnu, nav breinums, ka kaids palīk ānā, ka pītryukst uzmaneibys, pat, ka bārnam ir dūteibys, tuos na vysod teik izmontuotys. Mozā školā var lobuok redzēt, kaidi ir kotra bārna talanti.

Naseņ Solys škola izguoja akreditaceju i atzynumā beja nūruodeits, ka gondreiž kotrys audzieknis pīsadola školys pīduovuotajuos uorpusškolys aktivitatēs. Ka bārnu talanti napasaruoda vuiceibu prīkšmatūs, tod jī atsakluoj iz skotivis, sportā i c.

Školai ir loba sadarbeiba ar bīdreibu “Sabiedriskais centrs “Smelteriešu cimdiņš””, kuru voda myusu absolvente. Pādejūs treju godu laikā asam kūpā realiziejuši jau četrus bīdreibys pīraksteitūs projektus. Pi školys ir izveiduots pludmalis volejbola laukums, izveidots 100 zīdu duorzs Lavejis symtgadei, PuMPuRs nūmetne i skoru (seģene) īguode folklorys kūpai “Dzeipureņš”. Školā dorbojās ari pīaugušūs folklorys ansamblis “Golūda”, kurā sev veļdziejumu dzīsmēs rūn gon školys darbinīki, gon cīmata īdzeivuotuoji.

Škola dorbojās trejūs Eiropys Socialuo fonda projektūs. Asam prīceigi, ka projekta “Skolas soma” ītvorūs varim apmeklēt teatra izruodis, koncertus, muzejus i izstuodis.

Školys direktoram ir daudz i dažaidu pīnuokumu. Kai izadūd vysu saplānuot i ari eistynuot?

Direktors dūd strategiskū vierzīni, bet vīns nav karuotuojs. Školuotuoji ir tīšais atbolsts i, ka ir patīsys ryupis par školānim, tod struoduot ir vīgļuok. Kotrys atīt ar sovom idejom, kotram ir sovs skatejums i, tikai salīkūt vysu kūpā, saīt kūpeigs rezultats, kai puzle – pa gabaleņam salykta. Pamatā ir sevkura školuotuoja entuziasms, radūšums i spiejis saskateit tū, kū kotram bārnam vajag, lai jis pylnveiduotūs.

Vēļ svareigai ir uzajimt atbiļdeibu i prast deligēt funkcejis, i ceņstīs paleidzēt cytim, kod sovu dorbu esi padarejs.

Jius asat direktore saleidzynūši naseņ. Kai tykot da ituo omota? Kū dorat sovaižuok nakai jiusu prīškguojieji?

Jā, itys stuosts suocēs pyrma treis godu. Īprīškejuo direktore piec 26 dorba godim pieški puortrauce dorbu školā, i tyka izsludynuots konkurss iz omota vītu. Kolegys cīši mieginuoja pīrunuot, lai es īmu i dorbojūs, bet es atbiļdieju: “Nā, nā! Kategoriski nā!” (Smejās). Dorba pīredze ļuove kandidēt, partū ka struoduoju ar lītvedeibu, datubazem, informatikys jūmā. Beiguos es pīkrytu dasaceit sovu kandidaturu, tok ar nūsacejumu, ka vysi struoduosim kūpā.

Par breinumu apstyprynuoja taišni mani. Maņ pošai ruodejuos, ka kandideju tik deļ veseleigys konkurencis. Beja lels satraukums, kū i kai dareit? Es cīši daudz konsultiejūs i daudz vuicejūs. Nivīns nikod naatsaceja – ni pogostā, ni nūvodā, ni izgleiteibys puorvaļdē i vysi kolegys vysod paleidzēja. Tik lela atbiļdeibys sajiuta vēļ nikod nabeja bejuse.

Maņ gribīs dūt vaira breiveibys školuotuojim. Es zynu, ka jī ir profesionali i kotrys sova lauceņa lītpratiejs. Prūtams, kuorteibai juobyun! Tūmār, kod kotrys īlīk sovu, veidojās interesantuoka, skaistuoka kompoziceja taipat kai nu puču buketā – līc i līc pa vīnai, cikom saīt koč kas šmuks.

Solys školai šūgod apritēja 100 godu, mozai lauku školai tys ir daudz.

Škola nav palnūša īstuode, bet īguļdeit namaterialuos i materialuos vierteibys vajag vysu laiku, lai byutu rezultats. Vuiceibu process vysod byus pyrmajā vītā, bet mes īmam i īsim “iz uoru”. Ir svareigai sasadorbuot ar školom, bīdreibom, meklēt leidzeigai dūmojūšus i vērtīs plašuok, tuoļuok – storptautyskā leiminī. Asam īsasaistejuši “Erasmus” projektā.

Kaidi ir jiusu uzskoti par mozūs školu konkurētspieju ar lelajom školom?

Ka jamam leluos lauku školys pret mozajom školom i procentualai izdolom, pīmāram, olimpiažu rezultatus, tod saīt, ka lauku i mozuos školys pat apsteidz leluos školys! Prūtams, ka mums dažreiz vīns bārns pīsadola vysur piec kuortys. Lelajuos školuos ir leluoka izvēļe atrast lobuokūs nu lobuokūs. Tūmār mums ir svareigai dūt īspieju sevi pīruodeit ari tim, kas nav tik špūži, ļaut mieginuot i daudzys reizis tys atsamoksoj ar vēļ leluoku īgivumu. Bārns sevi apsazynoj kai vierteigu, nūzeimeigu, zynūšu i varūšu.

Lelajuos školuos školuotuojim ir lobuoka apmoksa, leidz ar tū, struoduot mozā školā školuotuojam ir finansiali naizdeveiguok, bet dorbs ir tys pats. Daudz kas juodora iz entuziasma pamata, par veļti, sovaižuok nimoz mozys školys napastuovātu.

Īsadūmojit, ka teirumā svaiduos akmini – nivīnam nav vajadzeigi, reizem pat kaidam traucej. Mes varim pajimt itūs akmiņus i salikt piramidu, varim salikt pamateigu brugi nu akmiņu, varim salikt akmiņus sātys pamatūs voi pat izceļt sātu. Pamatškola ir kai itī akmini, kas ir vysa pamats, kuri ir pareizi salikti i ir kai garanteja lobai nuokūtnei. Es uzskotu, ka tīši mozajuos školuos pamateigai īvuica gon vuoceibu prīkšmetus, gon dorbuotīs uorpusškolys nūdarbeibuos.

Īrostai leidz ar jaunu Saeimu mainās ari ministri, kas īt ar sovom reformom i atškireigim redziejumim par izgleiteibys sistemu.

Niule teik uzsvārts, ka īmam iz jāgpylnu izgleiteibu. Nauzskotu, ka īprīšk izgleiteiba taida jau nabeja. Niu teik lykts uzsvors iz sadarbeibu storp vuiceibu prīškmatim, lai byutu sasaiste i školāns vīgļuok saprostu i apgiutu temys, tys, munupruot, ir pareizi. Pi mums školā ir vīna školuotuoju ustoba i vysi školuotuoji var sasatikt storpbreižūs i izrunuot – kū kotrys vuica nūteiktajā dīnā i cik labi tū saprūt školāni, leidz ar tū, cyti školuotuoji var pīsalāguot, konsultētīs, īsaceit koč kū nu sovys pusis.

Izgleiteibys i zynuotnis ministrejā tūp otkol jauni, radikali reformu plani školu teiklu sakuortuošonai. Kū jī sūla mozajom školom?

Dīmžāļ mozajom školom dūd mozuok, bet sajimt grib tikpat, cik nu lelūs. Pituo vēļ ari nūvodu reforma myn iz pādim, daudz kas nav skaidrys. Izgleiteibai ir lela nūzeime ari nūvodu reformys kontekstā. Par vysu nav padūmuots, vyss nūteikti nav da gola izplānuots, bet mes jau skrīnam vilcīņam pa prīšku. Mozajom lauku školom ir juopastuov! Vysupyrma jau deļtuo, lai ir īspieja vuiceitīs tyvuok sātai i justīs saimiskuok, byut storp sovejim. Solys školā teik nūdrūsynuota specialuo izgleiteiba, školuotuojam juomuok dorbuotīs div leimiņūs, kas nav vīgli, bet nūdrūsynoj bārnu integraceju i atteisteibu ilgtermeņā. Ka tai padūmoj, tod jau vysu var dareit interaktivai, vīns školuotuojs var stuosteit stuņdis vīlu Reigā i vysusos školuos Latvejā var paruodeit itū video. Lai voi kū tehnologeju ziņā izgudruotu, tuos navar piļneibā aizstuot saskarsmi ar cylvāku.

Solys pamatškola ir vītejais kulturys, turisma i izgleiteibys centrys Smeļterūs i tyvuokajā apleicīnē. Voi vītejī īdzeivuotuoji atbolsta školys aktivitatis i īsasaista tamuos?

Škola ir ari socialais centrs, te dorbojās internats nu pyrmūdīnis da pīktdīnis. Tys ir lels atbolsts vacuokim, kas struodoj cytur, kas navar izbraukuot i izvoduot sovus bārnus.

Pi mums nūteik vysaidi kulturys pasuokumi, suocūt ar tradicionalajim, kai Leldīne i Zīmyssvatki, dūdamēs pīredzis apmainis vizeitēs. Školā nūteik Vacmāmeņu piecpušdīne, Dzīdūšūs saimu saīts, pyrmsškolys bārnu izlaidums i daudzi cyti pasuokumi. Itūšaļt mums ir izaveiduojuse sadarbeiba ar Latvejis Universitati, kūpā apzynojam Smeļteru pusis kulturviesturiskuos i namaterialo montuojuma boguoteibys.

Vītejī ir cīši atsauceigi. Maņ lela prīca, ka īt i ar padūmu, i ar materialu paleidzeibu, i bejušī absolventi atbolsta ar zīduojumim, lai škola varātu dareit vēļ vairuok i īrūbežuotī finanšu resursi nabyutu škierslis školys iniciativom.

Školuotuoju dorba zamuo apmoksa vysod bejs aktuals vaicuojums.

Nauda sekoj školānam, leidz ar tū lauku školai naudys ir tik, cik ir. Školuotuoji par veļti loboj būrtneicys, voda konsultacejis, gatavej školānus olimpiadem. Voda vysaidus puļceņus, lai bārnus īinteresātu i lyktu školā justīs vyslobuok. Bārnu i jaunīšu centrs apmoksoj folklorys kūpu “Dzeipureņš,” kūka dorbu puļceņu, vokālū ansambli. Labi, ka dzeivojam laukūs, i ladsskapī vysod ir pīns i bīzpīns, bet ari tys pyrms tam ir ladsskapī juoīlīk. I ari tys prosa dorbu.

Kai viertejat sovu kolektivu i kai jū motivejat?

Solys školā ir vyslobuokī školuotuoji. Kolektivs ir salīdāts, bīži dūdās kūpeiguos ekskursejuos, pylnveidojās dažaidūs kursūs, organizej vysaidys uorpusškolys aktivitatis. Grybātūs jūs motivēt ar lobuoku samoksu.

Kaids, jiusupruot, ir ideals školnīks i kaids ir ideals školuotuojs?

Idealu školnīku es radzu, kai cylvāku, kas grib daudz zynuot, meklej atbiļdis, nasabeist vaicuot, dora, zyna, kuo grib, prūt paskaidruot i paleidzēt ari cytim. Jam sev i dūd cytim.

Sovutīs školuotuojs vysu laiku vuicuos, pylnveidoj sevi, īt leidza laikam. Školuotuojam svareigai ir naaizmierst par  sovu saimi, vysod pītaupeit sevi sovejim. Bīži viņ školuotuojs vysu sevi izlīk dorbā.

Izgleiteibys nūzarē struodojūšim grybātūs nūvēlēt vosorā atrast laiku seve pylnveiduošonai, jaunu ideju generiešonai, spāka atgiušonai i ceļuošonai.