Roksta autors: portals lakuga.lv

Kod navar atrast atslāga ci kuo cyta svareiga, babeņa saceitu, ka vajag pasalyugt iz svātū Ontonu. Katuoļu bazneica 13. junī svietej svātuo Ontona nu Padujis dīnu, jis Latgolā ir cīš populars svātais. Nazkas nasakreit ar laiceigū kalendaru, kod Ontonim vuorda dīna paradzāta 18. janvarī, parkū tai?

Vairuoki svātī Ontoni

Plašuokuos katuoļu enciklopedejis angļu i krīvu volūdā stuosta par nazcik svātajim, vuordā Ontons – abats Ontons aba Ontons Lelais (ap 251–356), Ontons Marija Džakaria (1502–1539), Ontons Marija Klarets (1807–1870), Ontons nu Padujis (1195–1231), Ontons nu Pečoru (ap 10. g. s. beigom –ap 1072/73), Ontons Rūmīts (ap 11. g. s. beigom –1147; pareizticeigais), Ontons nu Florensis (1389–1459), ari svieteigais Ontons Martins Slomšeks (1800–1862). Jaunuokajuos latgaliskajuos lyugšonu gruomotuos atzeimuots viņ Ontons nu Padujis, bet vacuokajuos ir ari abats Ontons, pyrmais nu svātūs Ontonu, kuru Bazneica atguodoj 17. janvarī. Laiceiguo vuorda dīna 18. janvarī saisteita taišni ar itū Ontonu.

Izgaisynuotu lītu atgrīziejs

Ar Padujis Ontonu saistuos vysaidi breinumi, kai bārnu atdzeivynuošona, muoceiba zivim, slymūs atveseļuošona. Svātais Ontons pīdzyma 12. g. s. beiguos Portugalē. Kai bazneickungs i franciskaņu mūks dorbuojuos Portugalē, Italejā i Francejā, ar sovu pīmāru i dedzeigajom muoceibom īdvasmuodams cylvākus kristeigai dzeivei. Svātais nūmyra 1231. godā Padujis tyvumā, juo kopa vītā ir izcalta īvārojama bazilika, vīna nu skaistuokūs pasaulī.

Latgolys ticeigī iz svātū Ontonu vysbīžuok lyudzās caur juo litaneju i bazneicys dzīsmi “Cik breineigi svātais veirs Ontōns”, Ontona dīnā, 13. junī, bazneicuos svietej lilejis, kas kristīteibā simbolizej ceisteibu, navaineibu, jaunaveibu. Ar Ontona dīnu nasasaista pagoniski ticiejumi, tei ir viņ katoliski atzeimojama dīna.

Rokstu kruojumā par Latgolu “Nomales identitātei” (2005, 185) atrūnamys zinis, ka Nautrānu vacuos bazneicys prīškā bejs uperu akmiņs, iz kura Ontona dīnā lykuši uperus Ontonam kai lūpu patronam. Bet tys ir cyts stuosts par cytu svātū Ontonu.

Ontons i Teņs – cyuku patroni

17. janvars tautys tradicejuos ir cyuku aizbildņa Teņa dīna, juo vuords, piec latvīšu personvuordu pietnīka K. Siliņa, radīs nu Ontona vuorda. Sovutīs bazneicā 17. janvarī atzeimej svātuo abata Ontona, klūstera dzeivis īdybynuotuoja dīnu. Viņ piec svātuo vīntuļnīka nuovis juo vuordu suoce saisteit ar cyukom.

Tāvs Ontons pīdzyma Ēgiptē ap 250. godu, piec dzymdynuotuoju nuovis jis īdzeivi izdaleja nabadzeigajim i devēs tuksnesī suoktu asketisku dzeivi. Jam bejs daudz škoļnīku. Pādejūs dzeivis godūs jis palyka kūpā ar div mūkim, kuri par jū vecumā ryupejuos. Jis nūdzeivuoja 106 godus. Kod 561. godā atkluoja juo kopu, iz tīni plyuda pulki slymu cylvāku. Cīmam īdeve Svātuo Ontona vuordu, izcēle slimineicu, i pāvests jim pīškiere privilegeju audzēt cyukys. Lūpeni varēja cīmā breivi puorsavītuot, i nivīns jim nadasadyure – tuos beja svātuo Ontona cyukys, a koklā jom beja eipašs zvons. Jūs taukus izmontuoja slimeibu uorstiešonā, itū svātū Ontonu obrazeņā attāloj kūpā ar lūpim, īsavīse tradiceja 17. janvarī svieteit klāvus, kas kotrā kulturā apauga ar sovom tautys tradicejom.

Ontonu popularitate

Praktiski sevkurā Latgolys bazneicā ir svātuo Ontona nu Padujis oltors, glezna ci statuja. Trejom bazneicom ir Ontona vuords – Kruoslovys nūvoda Skaistā, Rēzeknis nūvoda Piļcinē i Daugovpiļs nūvoda Spruktūs.

Dīvamžāļ itū dzili latgaliskū vuordu myusu dīnuos vaira nas vacuokuos paaudzis veiri, mozuok dzierd draiskuos pamazynomuos formys – Oņčs, Oņte, Oņtiks, Antaneņš. Izcylais volūdnīks Breidaks sovu vuordu latgaliski raksteja Ontuons i cytus tai vuiceja. Bet cylvāka dobā ir vysu taupeit, ari volūdys leidzekļūs – puorgaruo ziļbe eisynojās par garū, popularuoks izaruodejs variants Ontons.

Ontona vuordu gūdam nasuši dzejnīks, muokslinīks i sabīdrysks darbinīks Kūkuojs, dzejnīks, folklorists i sabīdrysks darbinīks Slišāns, rakstnīks Rupaiņs, uorsts i literats Skrynda, bazneickungs Rimovičs, literats i komponists Matvejāns, muokslinīks i dzejnīks Zvīdris, keramiki Šmulāns i Ušpeļs, režisors Varslavāns, publicists i gruomotu izdeviejs Rancāns.