Roksta autore: Sandra Ūdre

Latvīšu volūdys ekspertu komisejis Latgalīšu ortografejis apakškomiseja 15. apreļa sēdē izsprīde i 27. maja sēdē apstyprynuoja Latgolys administrativuo īdalejuma sarokstu i atbiļdeja iz dažim praktiskim latgalīšu pareizraksteibys vaicuojumim.

Latgolys piļsātu, nūvodu, pogostu i jūs īdzeivuotuoju saroksts apsaverams ite.

Latvejis piļsātu nūsaukumu atveidē latgaliski vysvaira variantu tekstūs radeits Madonai i Alūksnei. Komiseja izsprīde, ka itūs piļsātu nūsaukums latgaliski ir Modūne i Olyuksna. Tuoļuokajuos sēdēs paradzāts izavērt vysu Latvejis piļsātu sarokstu.

Kai rokstomi aizjimti vuordi priņcips/princips/pryncyps; stils/stiļs/styls; centrs/centrys? Komiseja atbiļdeja: pryncyps, styls, centrs. Naizsprīsta problema pagaidom palīk meikstynuojumi svešvuordūs – praksē nūsastyprynuojuse daudz lītuotuo vuorda konfereņce i piec juo parauga cytu vuordu raksteiba ar leidzskaņu meikstynuošonu (par itū vaicuojumu beja dūmuojs nabašnīks Ontuons Breidaks, juo idejis praksē turpynuojuse profesore Lideja Leikuma), tok “Latgalīšu raksteibys nūsacejumu” (2007) 1.6. punktā saceits, ka “leidzskaņu burtus l un n nameikstynoj jaunuokūs aizjimtūs vuordūs: kultura, instituts, inteligence, tolerance i tml.”. Komisejā nūlamts itū vaicuojumu izpieteit dziļuok i izsprīst par jaunu, a pagaidom praksē pīsatureit pi Nūsacejumūs saceituo.

Teoretiski vyspuor naapsavārta problema latgalīšu pareizraksteibā ir eisī voi garī patskani aizjimtūs vuordūs. Ka par garuokim skaidrys, ka eisynojam (generals, revoluceja), tod eisuoki vuordi ar eisim patskanim reizem komiski izaklausa voi pat vuords nav atpazeistams – kai bars, zale. Partū nūlamts veirīšu dzimtis vīnys ziļbis i sīvīšu dzimtis div ziļbu aizjimtūs vuordus raksteit ar garū patskani: bārs, grāds, mīts, plāns; bāze, gāze, zāle (na zals!).

Pats, pats gryutuokais vaicuojums latgalīšu raksteibā ir personvuordu atveide. Tys nav viņ volūdnīcysks vaicuojums, bet ari juridisks – skar cylvāka identitati. Kaids grib, lai juo vuordu roksta latgaliski, kaids – nagrib dokumentūs īraksteitū “krūpļuot”. Nūlamts, ka latvīšu literaruos volūdys personvuordu atveidē latgalīšu rokstu volūdā personvuorda calms teik saglobuots atbylstūši originalvariantam, bet golūtne teik pīmāruota latgalīšu rokstu volūdys sistemai, pīmāram, mākslinieces Irmas Draudziņas glezna / muokslineicys Irmys Draudzinis glezna.

Latgalīšu rokstu volūdys apakškomiseja tuoļuok struoduos itaidā sastuovā: Veronika Dundure, Mg. philol., Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociacejis vadeituoja; Lideja Leikuma, Dr. philol., LU Filologejis fakultatis profesore; Laura Melne, Bc. hum. hist., pošnūdarbynuotuo, Latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejis sekretare; Māra Mortuzāne, Mg. philol., SIA “Synergium”; Ilze Sperga, Dr. philol., publiciste; Anna Stafecka, Dr. philol., LU Latvīšu volūdys instituta vadūšuo pietneica; Sandra Ūdre, Mg. philol., niulenejuo portala lakuga.lv redaktore; Anna Vulāne, Dr. philol., LU Pedagogejis, psihologejis i muokslys fakultatis profesore, Latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejis prīkšsādātuoja.