Intervejis autore: Vineta Vilcāne, portals lakuga.lv

UĢI VILCĀNU var saukt par vīnu nu latgaliskuos muzykys pioneru. Dzīsmis sovulaik latgaliski saceriejs i izpiļdejs gon individuali, gon kūpā ar grupu “Inde Indive”. Pādejūs gadūs Uģis pagaiss nu latgaliskuos muzykys, dzeivis celi piec studejom Francejā jū nūvaduši iz Vuoceju. Tok saikne ar muzyku nikur nav zuduse, Uģis šūbreid izstruodoj apskaņuošonys aparaturu brendam “SE Audiotechnik”, kas atsarūn Vuocejis piļsātā Solingenā. Sarunā ar Uģi par dzeivi Vuocejā, latvyskuma saglobuošonu, muzyku i grupys “Inde Indive” gaidomū albumu.

Tova dzīsme “Tik lānai kai munys dūmys” grupys “The Sound Poets” izpiļdejumā izskanēja Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2018” padūšonys ceremonejā. Kaidys beja sajiutys, dzieržūt sovu dzīsmi?

Cīši pateikami beja, jutūs pagūdynuots. Ir patīsa prīca, ka muns sans draugs i kaidreizejais “Inde Indive” basgitarists Kārlis Josts šūbreid spielej grupā “The Sound Poets” .“Boņuka” organizatori beja lyuguši jim bolvys padūšonys ceremonejā izpiļdeit kaidys latgalīšu dzīsmis kaververseju. Kārlis mani painformēja i beja īprīšk atsyutejs video nu mieginuojuma. Senuo draudzeiba nūteikti ītekmēja, deļkuo Kārlis grupys bīdrim īsaceja i jī izavēlēja munu dzīsmi. Nadūmoju, ka itei dzīsme ir nazkaida Latgolys sensaceja. Tei laikam ir vīnkuorši jauka dzīsme, kas cylvākim pateik, i maņ par tū prīca. Pādejūs mienešūs itei dzīsme “uzpeļdēja” vairuokys reizis. Portals lakuga.lv beja īkluovs rokstā, kurā beja apkūopuojs dzīsmis par snīgu i zīmu, Jurita Krūma itū dzīsmi a capella dzīduoja Latvejis Radejā. Beja jūceiga sajiuta, ka dzīsme treis reizis puors mienešu laikā atsagrīze munā dzeivē. Tei taida kai zeime, ka juoturpynoj.

Kai tev tagad ar muzykys raksteišonu?

Saīt dīzgon daudz, bet pādejā laikā es mozuok koncentrejūs iz koč kū jaunu, cik es raugu sakuortuot jau uzraksteituos dzīsmis i saprast, kū dareit ar itū materialu. Koč kas ir juodora, cytaiž aizīs pūstā. Muns uzdavums ir tū napīļaut. Vyss, kū asmu radejs, ir bejuse daļa nu munys dzeivis. Puors godus nikuo daudz naasu darejs ar sovu muzyku. Aizbraucūt iz uorzemem i ar dzeivis puormaiņom, byuvejūt karjeru, muzyka palykuse nūvuortā.

Pyrms puors godim “Inde Indive” beja paziņuojuse, ka byus albums, tok tū tai ari nasagaidejom. Kas niu nūteik ar grupu?

Jā, mes tū albumu suocem raksteit jau 2013. godā, ja nasamoldu. Tūlaik struoduoju kai skaņu režisors, maņ gribējuos pošam īraksteit i samiksēt albumu, bet guoja lānai, jo nikod nabeja gona labi. Vāluok prioritatis pasamaineja i tai tys vyss īilga, i palyka naizdūts. Naseņ tik saprotu, ka pi vainis beja muns perfekcionisms. Šūbreid es raugu nu ituo perfekcionisma biški atsabreivuot. Saprotu, ka albums ir juopabeidz. Niu struodojam pi tuo pabeigšonys i, cerams, ka ituo goda beiguos izlaissim albumu ar vacom “Inde Indive” dzīsmem. Varbyut kaidam ari tys liksīs koč kas muzykali nūvacuojs, bet tur ari ir sovs šarms. Es dūmoju, ka byus interesanti, ceru, ka atrassim jaunus klauseituojus.

Kai tu pats raksturuotu “Inde Indive” muzyku?

Grupā mes asam sasatykuši dažaidi dūmojūši, bet ar vīnojūšu faktoru. Ikdīnā mes klausomēs atškireigu muzyku, spieliešonys stils ari atsaškir, bet tys beiguos roda savīnuojumu, kas nav tik vīgli nūdefinejams. Myusu muzykai ir ītekmis ari nu cytom grupom.

“Inde Indive” muzyku laikam varātu raksturuot kai postroku, melanholisku postroku ar Latvejis i Latgolys roka pīsitīni. Muzykā ir ari naivisms, skumis i smeļdze. Varbyut myusu muzyka nav tys, kū cylvāks grybātu nu reita klauseitīs, braucūt mašynā iz dorbu. Garuokuo dzīsme albumā byus ap 12 minutu.

Tovs kasdīnys dorbs ir cīši saisteits ar muzyku i skaņu. Kas, tovupruot, ir loba dzīsme?

Dažaidu instrumentu spieliešona, komponiešona, koncertu organiziešona, muzykys īrokstu veikšona i dorbs kai skaņu režisoram maņ ir ļuovs redzēt muzyku nu vairuoku pušu. Tī ir daudz komponentu. Lobai dzīsmei vajag lobu aranžiejumu, instrumentus, īroksta aparaturu i apskaņuošonys tehniku. Vajag spielētprasmi, harizmu i lobu skaņu režisoru. Lobu vokalu i lobu tekstu. Ir bejušys grupys, kurys spielej labi, bet muzyka, munā viertiejumā, ir nikaida. Ir bejušys grupys, kurys na puoruok labi spēlej, bet muzyka ir taida, ka “O! Gribīs klauseitīs”.

Cyti spēlej ar pusizskaņuotom klavīrem, kas ruodīs napareizi, bet tys īdūd muzykai pīskaņu. Kai jau ar daudzom lītom dzeivē, ari muzykai asmu pīguojs, ka vajag īsavuiceit, kai ir pareizi, i, kod ir sajiuta, ka saprūti, vysu aizmierst i dareit, kai gribi i jiuti. Bez sajiutys, ar apriekinu lobu muzyku radeit navar. Vyss, kas ir dabisks, ir ari loba dzīsme. Dzīsmei ir juoroda emocionalys asociacejis. Na vysu var izsaceit ar vuordim, tod nuok tolkā muzyka.

Asūt Vuocejā, vari iz daudzom lītom, kas nūteik Latvejā i Latgolā, pasavērt nu molys. Kai viertej tū, kas tagad nūteik latgalīšu muzykā?

Pozitivi! Golvonais, lai cylvāki koč kū dora. Mums ir taidys spylgtys grupys kai “Bez PVN”, “Dabasu Durovys”, “Green Novice”. Godi 10–15 atpakaļ, kod vēļ eksistēja Latgolys Radeja, nūtyka latgalīšu muzykys atmūda, tys beja ari laiks, kod daudz sacerieju, spieļuoju i ar Edgaru Vylcānu radejom “Inde Indive”.

Radzu, ka pasaruoda ari jaunys grupys, nav gluži tai, ka es juos klausūs ikdīnā, bet maņ līkās forši, ka cylvāki eksperimentej ar koč kū jaunu, grybātūs, prūtams, vairuok. Vīna ūtra grupa škīt nadaudz īspryuduse kaidā pūsmā ar skaņu. Gribīs reizem koč kū plašuok dūmuojūšu, vaira pasauļa tendencis. Ir dzīsmis, kas mudri zaudej aktualitati, tymā pošā laikā ir taidys jūku dzīsmis kai “Opeļs”, kū nivīns navar izdzēst nu sovys golvys. Vysi zyna.
Kas maņ Latvejā, saleidzynojūt ar Vuoceju pateik, ir tys, ka Latvejā tūmār jaunajom grupom ir daudz īspieju uzastuot, i tys ir labi. Pat, ja tu naspieļoj cīši kvalitativi, tev vysmoz ir īspieja, platforma. Latvejā tu vari spēlēt, pīmāram, piļsātys svātkūs, tod Vuocejā jam grupys, kas spēlej kaverus nu 80. godu. Vuocīši škīt cīši konservativi i jim pateik gremdētīs jauneibys atmiņuos.

Kai, tovupruot, padareit latgalīšu muzyku atpazeistamuoku Latvejā i varbyut ari pasaulī?

Pošim muokslinīkim vajag tai lītai nūpītnuok pīīt, jamā vaira īguļdeit. Muzykalū darbeibu var traktēt kai uzjiemiejdarbeibu, investiceju, projektu. Ir cylvāki, kas spēlej hobeja leiminī, tim tys vysdreižuok hobeja leiminī ari paliks. Ka grib sasnīgt leluoku auditoreju, tod vajag investēt naudu, uztaiseit lobuoku īrokstu i veļteit muzykai vaira laika, nūstruoduot detalis i tālu.

Dūmoju, ka grupai “Bez PVN” byutu vēļ leluoks potencials Latvejis mārūgā, ja jim byutu vaira laika pi tuo struoduot. Jī ir dīzgon aizjimti sovūs dorbūs i ikdīnā, taču jim tys vaira nav ari kai hobejs. “Bez PVN” ir atpazeistameiba i leidz ar tū ari atbiļdeiba pret klauseituoju.

Navajag koncentrētīs tikai iz Latgolys tiergu, vajag vērtīs plašuok. Var koč voi angliski dzīduot, ka var tū izdareit bez rībeiga akcenta. Tod juorauga izīt iz plašuoku auditoreju, pīmāram, īlikt dzismis “Spotify” voi “Youtube”. Cylvāki klauseisīs, es ari klausūs dzīsmis volūduos, kurys nasaprūtu.

Sovulaik pīsadaleji projektā “Koru kari”, bīži viņ ir tai, ka itaidi projekti dalinīkim paver jaunus apvuoršņus. Kai tys beja tovā gadīnī, voi tovā dzeivē tys koč kū maineja?

Nā! Mes jau ari nauzvarējom. Tei beja interesanta pīredze, kas ļuove īpazeit jaunus cylvākus. Saprotu, ka tys mani muzykali napapyldynoj, i dreiži viņ piec šova kūri pamešu. Tys beja komercials projekts, produkts, kas beja juoparuoda televizejā, tī nabeja 20 cylvāki, kuri pieški sasatyka i izdūmuoja uztaiseit kūri. Jis ilgi ari naizdzeivuoja.

Kai ir ar latvyskuma i latgaliskuma saglobuošonu, dzeivojūt Vuocejā?

Vaicuojums, kas tymā latvyskajā un latgaliskajā ītylpst. Es latviski runoju ikdīnā ar sovu saimi. Dzeivuodams Vuocejā, nūdzīžu ari kaidu latvysku dzīsmi dālam. Latgaliski es runoju ar sovim draugim i rodim. Tys maņ ruodīs pats golvonais, ka volūdu lītoj, i leidz ar tū identitate sasagloboj. Maņ mama pa laikam atsyuta kaidu patriotisku suveniru, īvuorejumu voi iedīni nu Latvejis, kas ari sovā ziņā paleidz. Es aktivi sekoju leidza tam, kas nūteik Latvejā.

Naasmu izsliedzs īspieju, ka tyvuokūs godu laikā varātu atsagrīzt iz dzeivi Latvejā. Bet šūbreid muna dzeive rit Vuocejā, i dzeivuošona Latvejā beja munys dzeivis īprīkšejais pūsmys. Muoseica, kas ari dzeivoj Vuocejā, maņ saceja, ja tu gribi ite īsadzeivuot, tod ar dūmu, ka tu ite esi pagaidu variantā, īsadzeivuot nasaīs. Tev tūmār vajag sev pasaceit, ka tagad muna sāta ir ite. Juorauga saprast kulturu, volūdu i tai tuoļuok. Ja skaidri zini, ka napateik, tod brauc iz sātu. Navajag sevi muoneit.

Latvejā nav slikti, bet ari ite nav slikti. Kai muns bruoļs saceja, kod mama praseja par patriotismu: “Jā, es asmu Latvejis patriots, bet es ari asmu pasauļa pylsūņs.” Zemislūde ir lela, i pasauli vajag apceļuot, īpazeit dažaidys kulturys i, ka sauc iz sātu, tod pīredzi atvest atpakaļ iz Latveju. Latvejis jaunais prezidents ari daudz laika ir pavadejs uorzemēs, taipoš kai Vaira Vīķe-Freiberga.

Daudzim ruodīs, ka uorzemēs zuole zaļuoka, voi tys tai ir?

Maņ ruodīs, ka vysmoz Vuocejā piec kruosys ir zaļuoka. Maņ pogolmā ir vīns kryums, kas ir zaļš ari zīmā. Ar tū laikam napīteik.

Vyss ir relativs, ir lītys, kurys, prūtams, itymā Eiropys golā ir sakuortuotuokys, pīmāram, atolguojums, cylvāku pierktspieja, socialais atbolsts, celi i infrastruktura. Ceru, ka tys uzalobuos ari Latvejā.

Latveja, munupruot, ir cīši kulturali spieceiga vaļsts. Ir kvalitativa kultura, kuru mes poši reizem nanūviertejam. Vīneigi žāļ, ka bīži viņ ekonomiskī faktori tū nūmuoc.

Kod pošys pamatlītys dzeivē ir sakuortuotys, tod ir īspieja dūmuot plašuok, naskrīt tik daudz. Tys ir tys, kū Vuoceja maņ ari ir paleidziejuse saprast. Latvejā struoduoju vairuokūs dorbūs – gon īrokstu studejā, gon apskaņuoju pasuokumus, gon īrokstūt audiolekcejis. Tymā pošā laikā, kod ir vaira ceiņa par izdzeivuošonu, cylvāks kliust radūšuoks. Taidā ziņā Vuoceja vaira valk iz komforta zonu, kas ari nav cīši labi.

Kaidi tev tagad ir leluokī izaicynuojumi?

Leluokais izaicynuojums šūbreid ir labi i pruoteigi izmontuot laiku. Pādejā laikā ar jaunys vidis i cylvāku īnuokšonu munā dzeivī, i jaunu pīredžu īgiušonu, asmu saprats, ka laiks ir myusu vīneigais resurss i tys ir īrūbežuots. Laiks aizīt i ir cīši svareigi, kai mes laiku aizpyldam. Ir teicīņs, ka mums asūte div dzeivis, i ūtruo suocūtīs tod, kod mes saprūtam, ka ir tikai vīna.

Ir izaicynuojums laiku aizpiļdeit tai, lai piec 10 godim varātu pasavērt i pasaceit, labi, ka itū lītu suoču dareit tymā laikā i tagad ir augli. Izaicynuojums ir ari tikt golā ar sovu perfekcionismu, vairuok īsaklauseit sevī i nūticēt sev. Asmu bejs ari cīši kritisks pret sevi i tū, kū es doru. Vajag īsavuiceit dzeivuot tagad, jo tīši niu tys laiks rit. Mes navarim ītekmēt tū, kas ir bejs paguotnē, mes tīši navarim ītekmēt, kas byus nūkuotnē. Mes varim ītekmēt tū, kū dorom tagad, i tys ītekmēs nuokūtni.

Muna pādejuo laika atkluosme ir, ka navajag beitīs rūkys īlikt māslūs i pamieginuot kū jaunu voi pabeigt īsuoktuos lītys. Nikas navar izaugt sterilā vidē. Vysod vajag zemi, māslus i tod nu sāklys aug šmukys lītys. Tī māsli ir, pīmāram, nasabeit kliudeitīs.