Pītera dīnā retro mocikletu “Pīteru ryucīņs 2019”

Pītera dīnā retro mocikletu “Pīteru ryucīņs 2019”

Roksta autors: portals lakuga.lv

Pītera dīnā, 29. junī, 10.00 stuņdēs Bieržgaļa pussaleņā sastū godu puļcēsīs retro mocikletu braucieji saītā “Pīteru ryucīņs2019” i dūsīs iz Rogovkys pusi. Kasgadejim retro mocikletistu kūpā aicynuotuojim LEONAM JERUMĀNAM, JUOŅAM RANCĀNAM i AIVARAM MEDINĪKAM svareigys div lītys – vacūs dzeļža rumaku kuoju izlūceišona i lokalpatriotismā baļsteita Latgolys kulturviesture.

Par idejis rasšonūs i ituogods braucīņa maršrutu stuosta L. Jerumāns: “Mes trejatā itū lītu īsuocem. Juoņs Rancāns i es naasam bieržgalīši, cālušīs nu Rogovkys pusis. Bieržgalī struoduojom, tai palykom. Aivars Medinīks ir myusu kolega. Latvejā, kai Pūlejā i Leitovā, beja suokuši laseit vacūs mocikletus, kaidam tys beja bizness. Agruok Latgolā ritiņs i mociklets beja vīneigī puorsavītuošonys leidzekli, niule kotrys puikeļs par 200 eiro var nūpierkt vacu opeli i braukt ar mašynu. Maņ roduos pavysam abstrakta ideja, ka cylvāki, kas jauneibā poši braukuši ar mocikletim, varātu sataiseit sovys “javenis” i “emkys” i pabraukt ar vacajim mocikletim, na puordūt, kam pasagoda. Juoņs munu ideju skaidri nūformulēja – kas tys par braucīni varātu byut.

Tod dūmuojom, kod braukt. Skaidrys, ka vosorā, na zīmā. Kai smejīs, ari Anglejis karalīne dzimšonys dīnu sviņ, kod lobs laiks. Tai i mes. Derēja juņs voi juļs. Juoņa dīnā cytys lītys juodora – par gunkuri juolāc i papardis zīds juomeklej, kur tu jū ar mocikletu atrassi? Pītera dīna derēja, taids styprys vuords i aizbiļdnis. Pi myusu Pītera dīnu sauc par Pīterim. Kai nūsaukt pasuokumu? Mūdē beja vuords ruļavuot, a napatyka, kam cīš “nūdruozts”. Mocikleta motors ryuc – partū ryucīņs, tai roduos “Pīteru ryucīņs”.Pyrmajūs godūs vajadzēja vysus apzvaneit, informēt, pīrunuot pīsadaleit, niu jau veikalā napazeistami cylvāki veikalā kluot pīīt, paprosa, voi braucīņs nūtiks.

Ūtrais beja salikt kūpā lokalpatriotisma i kulturviesturis lītys. Gribējuos, lai na viņ nu gruomotu mes zinim par sovys apleicīnis izcylim ļaudim, bet ari dzeivē redzim tuos vītys. Pyrmū godu braucem pa apleicīnis Pīterim, īsagrīzem pi Gailuma, lai jam dabasi!, iz Desetnīku kopim, kur Jurceņš i Miglinīks. Itei jau ir tradiceja, i kotru godu dalīkam i dalīkam kū kluot.

Itūgod daliksim Lyuzinīkus, tī muna pyrmuo škola i veiskupa Rancāna dzymtys vīta. Dūsimēs iz Gryudinīšim, tī vēļ školys āka palykuse, Madsolys Juoņs Gryudinīšūs dzeivuoja, pabyusimMežavydu pusmuižys parkā, kū sauc par Ūtrajim Mežavydim. Pasavērsim braucīnī myusdīnu relejis – īsagrīzsim pi Mežavydu tomatu audzātuoju, Andra Ļubkys ražūtnē.

Braucieju ap 30 sasalosa, ir izaveiduojs grupys kūduls, kas brauc vysu laiku. Kotru godu mocikletam kū jaunu nūpierc, kū paremontej. Pasaklaus – Bieržgalī to vīns mociklets nūpukšinej, to cytā pusē aizryuc. Gatavejās. Pyrmsbraucīņa nūskaņa jau ir. Ka breivs, mums pīsavīnoj ari bazneickungs. Latgolā jau nikas bez prīstera nanūtyka, svieteibu deve, lai izadūtu. Lykuos, jau vyss ar braukšonu byus izsmalts, bet pasaveru, kai Dzintars Dvinskis pa Viļakys pusi jamās (jam sovaiduoks formats, prūtams), gribīs tū vysu turpynuot.”