Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

6. julī Lubuona mytruoja informacejis centrs, sadarbeibā ar brošurys “’Lubāna ezera noslēpumi” saiminīkim, organizej “Lubāna ezera Ceļotāju dienu 2019”. Ituo gods tema – nu akmiņa laikmeta da myusu dīnu. Caur kulinarū montuojumu, muola prīškmatu izgataveišonu, uorstnīceibys augu darbneicu i izdzeivuošonys prasmu i medeibu īmaņu apgiušonu īpazeisim kulturviesturiskū montuojumu, tys veisīs kūpā ar nakts laivuojumu pa naskortuos dobys īskautū Aivīkstis upi, dūšonūs puorguojīnī pa Lubuona mytruoja pūrim, pīsadaleišonu velobraucīnī apleik Lubuona azaram, izzynojūt Lubuona mytruoja dobys vierteibys, informej Elīna Gaveiko.

Taišni dobys līguma “Lubuona mytruojs” teritorejā, bolstūtīs iz arheologu pietejumim, pyrma apmāram 10–13 tyukstūšom godu, īkleida pyrmuos civilizacejis Baļtejā. Jī asūts bejuši augu vuocieji, medinīki i makškeriejuši ari zivs. Dzeivuojuši kūka byuvēs, traukus lepiejuši nu muola i rūtys nu dzyntara. Itim īdzeivuotuojim pat izadevs izveiduot leluokū dzyntara apstruodis centru Baļtejā. Aivīkste kai taida liktiņupe cīši sasasaistejuse ar senejuo akmiņa laikmata īdzeivuotuoju dzeivi – slovonais Dzyntara ceļš pa Aivīkstis upi, zyvu resursi i 27 Lubuona azara hidrografiskuo teikla īskautuos senejūs īdzeivuotuoju apmetnis. Bolstūtīs iz arheologiskūs pietejumu rezultatim, mes varim viņ nūjaust, izatāluot kai vyss izaviers i bejs patīseibā.

Doba, tradicejis, kultura laika periodā “nu akmiņa laikmeta da myusu dīnu” puorsamejuse tik cīši, ka lelais Lubuons īgrūžuots, Aivīkste izbagarāta, kiupynuotys zivs ād eipašuokuos dīnuos i zoru slītūs kuormus puormejuši cytu materialu sātys. Tok, brīnūt pa Aivīkstis krostim i verūtīs kluonu pļovu plašumā, taida senatnis kluotasameibys sajiuta puorjam… i tūmār redzīs, ka ite koč voi drupeit akmiņa laikmats sasadur ar myusu dīnom.

Reitu suoksim agri, īsaklausūt juo skaņuos i ritualūs. Dīnys turpynuojumā kūpā ar ornitologu dūsimēs putnu vāruošonys ekskursejā pa zyvu prūdim. Saulei syldūt vys syltuok brissim pļovā, kur entomologa Gunta Akmentiņa vadeibā īpazeisim dīnys taureņu sugys. Piertneica Daiga Čevere īpazeistynuos ar augim i jūs pīlītuojumu, kūpeigi gatavojūt pierts slūtys i īpazeistynojūt ar smuordeigu eteriskū pasauli. Ar aktivuos atpyutys cīneituojim veiksim vingruošonys ritualus iz SUP dieļa fizioterapeita vadeibā, sovutīs kūpā ar SIA “Purvu bridēji” dūsimēs atkluot nazynomū Lubuona mytruoja pūrūs. Leluokū Latvejis azaru, kur pa markātu maršrutu varēs baudeit nasteidzeigu braucīni 57 km garumā, apbrauksim ar ritini.

Kulturviesturiskūs zynuošonu entuziastim pīduovojam izzynuot dzyntara pasauli kūpā ar dzyntara meistaru Hariju Jākobsonu. Pietejūt dzyntaru, raiseisim viesturis pavedīņus, kab nūskaidruotu kaids akmiņa laikmatā beja vīns nu leluokūs neolita dzyntara apstruodis centru Eiropā, kas nazkod beja myusu dīnu Lubuona mytruoja teritorejā. Sovutīs Bieržpiļa cīmā, byus vareiba pīsadaleit ekskursejā, kas aizvess ceļuotuoju pi Ičys akmiņa laikmata apmetnis i, baudūt zyvu zupu, liks sajust akmiņa laikmata dasadyurīni. Akmiņa laikmata muola veiduošonys prasmis varēs īsavuiceit Jolantys i Valda Dundenieku keramikys darbneicā. Pyrmejim Latvejis īdzeivuotuojim nūzeimeigi beja dūtīs medeibuos i muocēt pīsamāruot, kab izdzeivuotu – uora dzeivis entuziasti nu “Domas Dabā” paleidzēs apgiut akmiņa laikmata cīneigys izdzeivošynys prasmis i medeibu īmanis.

Piec pylnvierteigi pavadeitys dīnys ļausimēs mirkļam i baudeisim akustiskū koncertu muokslineicys Anneli Arro pavadejumā, breineigūs Lubuona azara dobys skaņu īlankumā. Piec koncerta nasteidzeigi vakarēsim pi guņskura i cepsim “skautu maizeitis” i ļausimēs vosorys vokora breineigumam. Tim ceļuotuojim, kurim pīdzeivuojumi vys vēļ pruotā, pīduovojam nakts laivu braucīni Iča–Aivīkste. Vīna nakts, kas ļaus izdzeivuot i sajust godu tyukstūšus. Akmiņa laikmatā “īkuopsim” līkūt sūli laivā pi Ičys akmiņa laikmata apmetnis i dūsimēs ceļā, kab tyktu 20. g.s. vierīneigajūs Aivīkstis puorveiduošonys godūs, laivojūt pa Vērdis kanalu, kur Aivīkstis leikumi ir piļneibā pagaisuši. Vērsimēs plašuos kluonu pļovys, Vērdis solu, iz kurys baudeisim saullāktu i reitiškys. I redz, itys saullākts myus īvess jaunys dīnys suokumā, atpakaļ myusu dīnuos, atpakaļ 21. g. s.