Roksta autors: portala lakuga.lv

Tī, kas Pīterdīnā īsagrīze “Podniekos” pi Maijis Gailumys, jau zyna par Pītera Gailuma pīmiņai īkuortuotū privatkolekceju i pīminekli Gailumu kopūs.

Kod pogolmā sastuojuši “Pīteru ryucīņa” daleibnīki ar sovim dzeļža rumakim i cyti gosti, Maija pat uzatraukuse, kur tei ļaužu jiura saleiškūte. M. Gailuma ir prīceiga, ka Pīters nav draugu aizmiersts: “Pīterdīnu asam sviniejuši, kūpš Pīters ir keramiks. Es taipat tuoļuok pīsaturiešu pi tuo, pi kuo es pīsaturiešu. Kod Pīters aizguoja, muontuojumā maņ palyka div darbneicys, treis virpys, div cepli. Pyrmū godu vyspuor nazynuoju, kū dareit. Ūtrā godā redzieju, ka juokuortoj saimnīcyskys lītys. Cepļus juokurynoj, lai mytrums jūs nadeformej. Nūjaukt? Bet tod i pogosta bārnim nūmetnē nabyus, kur pasajimt.

Nu kai tū cepli nakurynuosi Pīterdīnā? Pyrmū godu Evalds Vasilevskis beja pasajiems izkurynuot, bet mums gryuši guoja. Itūgod Uģis Puzulis pasajēme, nasaverūt, ka malnū cepli kurynuoja pyrmū reizi, vyss vīgli aizguoja, dūmuot, Pīters kluot stuovēja.

Nu vysu kastu, kas jaunajā darbneicā beja, sataisejom plauktu, kur salyku vysus Pītera pādejūs dorbus, kas sātā beja. Puorejī ir pa ļaudim. Ka ir gribiešona, var apsavērt juo privatkolekceju, reizē var pagūdynuot ari pīminis vītu Gailumu kopūs.”

Pīters Gailums beja eists rogovkīts, dzims 1962. gods 22. februarī Rogovkā. Vuicejīs Nautrānu vydsškolā, kai ari Rēzeknis Lītiškuos muokslys vydsškolys Keramikys nūdaļā. Janinys Gribustis i Anitys Bernānis vadeibā tics pi pyrmūs īmaņu muola meiciešonā i virpuošonā. Vaicojūt ceļu iz tautys pūdnīceibu, struoduojs vysaidu Latgolys meistaru darbneicuos.

1988. godā izmyuriejs sovu keramikys cepli i suocs patstuoveigys pūdnīka gaitys. Sovus dorbus jis apdadzynuoja Latgolys dūbis tipa atkluotys guņs keramikys apdadzynuošonys ceplī. Eipaša aizaraušona beja svečturi i vāzis.

1990. godā suocs dorbuotīs Tautys lītiškuos muokslys studejā “Rēzeknes apriņķa pūdnīki”. 1998. godā īsasaistejs Latgolys keramikys saglobuošonys fonda, 2006. godā – Kulturys fonda kūpys “Pūdnīku skūla” darbeibā.

Pīters pīsadaleja vysaiduos izstuodēs Latgolā, puorejā Latvejā i ari uorzemēs. Vairuokys izstuodis sareikuotys kūpā ar sīvu muokslineicu i floristi Maiju Gailumu. Myužeibā devīs 1917. gods 15. janvarī Pīters beja eistyns Latgolys patriots, kurs vysod saceja, ka vyslobuok jiutās, runojūt latgaliski, kū ari raudzeja vysod dareit.