Roksta autors: portals lakuga.lv

12.–14. julī  jau 13. reizi senejūs lītu i retro mocikletu kolekcejis “Cīrulīši” saiminīks Dzintars Dvinskis organizej kasgadejū Ziemeļlatgolys retro ralleju. 12. julī nu 17.00 stuņžu retro ralleja daleibnīki suoks īsarast Viļakys nūvoda dobys parkā “Balkanu kalni”, 13. julī pyrma dīnišku paradzāta organizēta apleicīnis izpiete – ekskurseja iz Stiglovys gravu, z/s “Kotiņi”, Škilbānu cīma centru, muižu i pareizticeigūs bazneicu. Piec dīnišku tiks dūts starts ekspedicejis puorbraucīņam “Balkanu apļi”.

Par idejis rasšonūs i ituogods ralleju stuosta Dz. Dvinskis: “Ideja par taidu pasuokumu roduos pamozom – beja maņ vacī mocikleti, kurūs pats taiseju, meklieju internetā informaceju par retro tehniku, bet juos beja moz. Pasaruodeja pyrmuos sātyslopys, draugi pa Latveju. Latgolā vyspuor nabeja taidu entuziastu, suoču braukuot koč kur tuoļuok. Tai izdūmuoju pi seve organizēt. Pyrmais pasuokums sakryta ar trasis “Baltais briedis” atdzimšonu, nūbraucem iz tū trasi ekskursejā. Pyrmūs godus vīnkuorši braucem kaidys kulturviesturiskys vītys pasavērt, pa vacajim cīmim. Saprotu, ka cylvākim tys suoc apnikt. Partū izdūmuoju ralleja tipa pasuokumu. Tai popularitate lānom pīauga. Rallejā vajag pošim meklēt, piec kartis orientētīs, na tykai braukt. Atsaroda aktivi cylvāki, kas gribēja leidzdorbuotīs kontrolpunktu organiziešonā – Olyuksnā, Upītē, Brīžucīmā myus uzjims.

Puorsvorā brauks mocikleti. Kotru godu pa kaidai mašynai i puors mopedim pīsadola ari. Bet nu laika gola mums tūs mocikletu vaira bejs kai puorejuo. Ari maršruts vaira mocikletim atbylst. Īspiejams, ka vīnā vītā byus pa mežu juopaskrīn. Kotru godu cenšūs izdūmuot kū jaunu, partū ka pats braucu pa taidim pasuokumim Latvejā. Tī idejis aizgiustu, nu mane idejis pajam. Vīns kontrolpunkts byus eipašs puorsteigums, saisteits ar pieckara laiku i nacionalajim partizanim. Daudz mums rallejā mocikletu, kas ražuoti 40.–50. godūs.

Šūgod pīsaceiti puori par 60 mocikletu, attīceigi byus 100–120 daleibnīku. Dažim ūtruos pusis brauc leidza, ari bārni. Itūgod asam pamainejuši bāzis nūmetni. Puors godus beja pi mane “Cīrulīšūs”, šūgod “Balkanu kalnos”. Partū ari nūsaukums rallejam “Balkanu apļi”.”