Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

20. julī 13.00 stuņdēs Baļtinovys muižys parka estradis telpuos varēs apsavērt plenera “Baltinavas muižas parka atjaunotājam Jānim Aleksandrovam – 100 ” dorbu izstuodi, informej plenera vadeituoja Lilita Kūkoja.

Nu 8. da 10. juļa Baļtinovys muižys parkā iz pleneru puļcējuos jaunīši nu Baļtinovys, Rekovys, Upītis, Tiļžys, Brīžucīma i Reigys, kab gleznuotu ar ellis kruosom iz audaklim i īmyužynuotu parka dobys skaistumu. Plenera laikā jaunīši apsavēre Lībys Ločmelis radūšūs dorbu izstuodi Baļtinovys Muzykys i muokslys školā, tykuos ar Dīnys personeibu – muokslinīku i školuotuoju Daini Poikānu. Jana Kondratjeva plenera daleibnīkim izgataveja hennys tetoviejumus.

Plenerā gleznuoja: Romualds Bolgarovs, Marts Kozlovskis, Mareks Supe, Lars Miethke, Nils Miethke, Sonora Logina, Līga Čirka, Megija Bukša, Līna Pundure, Aleta Boldāne, Jana Kondratjeva, Eva Sandija Langovska un Vanesa Šveide.

Baļtinovys muižys parks īreikuots 19. g. s. 30. godūs piec vuocu muižnīka Klodta reikuojuma. Īreikojūt parku, tyka izveiduots sovpateigs parka elements – dobys stuņdinīks, kas sastuovēja nu 12 vysaidu pa riņči sastateitu kūku. Lelus zaudiejumus parkam atnese kara laiks, partū ka juo teritorejā beja apsamets vuocu armejis garnizons, kas cēle barakys, nūcītynuojumus i izcierta kūkus. Pat da 1979. gods parka teritorejā dorbuojuos muoksleiguos apsākluošonys staceja, partū parkā ganejuos vierši i jis aizauga ar kryumim i nazuolem. 80. godu suokuos suocēs parka sakūpšonys dorbi – tyka izcalta estrade, īkūpti zuoluoji, iestateiti dekorativī kryumi i kūki, kai ari īreikuots sātmaļs. Parkā izveiduoja treis zonys – atpyutys zona ar estradi, sporta laukums i bārnu spieļu laukums. 1990. godā lobīkuortuotais muižys parks uzvarēja konkursā “Gada labākā celtne”.
Baļtinovys muižys parka atjaunuošonā i kūpšonā sovys profesionaluos zynuošonys i lelu dorbu īguļdeja Jānis Aleksandrovs (1919–1998) – agronoms, kurs 25 godus nūstruoduoja paraugsaimnīceibā “Baltinava”, nūīdams pensejā, kūpe i atjaunuoja parku sešus godus. 1990. godā J. Aleksandrovs atdabuoja sovā eipašumā tāva caltū sātu i suoce saimnīkuot “Balkanūs”. Jis lyka Balkanu dobys parka izveidis pamatus, izveiduoja turisma maršrutu.