Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Sandrys Ūdris jaunais prozys teksts viesturiski atsatīc 19. godu symta suokom – dzymtbyušona, muižnīku patvaļa, jezuiti, Dinaburgys cītūkšņa ceļšona, Napoleons. Vīns nu tuo laika absurdim Krīvejis imperejā ir tys, ka pat par nanūzeimeigim puorkuopumim 8–10 godus vacam bārnam var pīsprīst cītumu ci Sibira katorgu. Vēļ vīns nu absurdu – latgaliskuos raksteibys teirumu plieš na jau poši īdzymtī, tok izgleituotī svešinīki, tok šaļtim nūlyktū parādu var izjaukt.

Gaisa Spryguls ir Oriona Jūstys i Zūbyna latvyskais apzeimiejums, a zvaigznuojs ir ari Dīva zeime, reizem – kara i borgu puormeju prīškviestness, reizem – koč kuo cīši loba.

***

Pi sīnys lobuok nasadūrt, myura akmiņu sorma namīleiga bierst iz rūkys i palykušais slapņums tod vēļ dziļuok ar suopi saļdej jau tai steivūs bārna pierstus. Nikur te nav syltuma, Katri iz teni vede pa trepem, apmiziejušom kai eistyns lads. Tik vuškys kažuka kokori, kas te svaidejušīs pyrma juos, ir vīneiguo gluobšonuos nu soltuma. Rūkom kuojis apčāruse i golvu iz ceļu damīguse, sorgoj sova mīsys syltuma, cik kusluo spāka. Agruok ci vāluok soltums i tymsums jū īveiks pavysam. Placi i mugara saļ, leluo muotis skora par pluonu. Kab nasabeit tymsuma, Katre tur acs aizmīgtys, tai drūsuok. Viņ kod nazkur tuoli īsazvīdz zyrgs, jei paplieš acs.

Tymsums pīsaver vēļ baileiguoks. Kas tys – nazkaida gaiša streipe nūzibsnej prīškā. Škierba! Šauruo lūga aila ar div treļnim nu uora pusis aizlykta ar dielim. Taids atkluojums līk paceļt golvu, nikuo cyta jau naredz – viņ soltys zīmys nakts dabasi. Zvaigžņu kai nūbārts. Kai vacuos Krystužu babenis dzīsmē par breineigū zvaigžņu deči, kū līk zyrgam mugarā. Viņ kas tys par zyrgu i kas taidu deči rūkā turiejs? Laikam jau kungs. Katre sova kunga nav redziejuse, jai vēļ nav juoīt ni muižys dorbūs, ni kungim atsaruodeit. Tok šudiņ saguoja stuovēt vasala kungu pulka prīškā – meitini tīsuoja.

Nui, itei cītuma dūbe ir deļ slapkauņu. Parkū jei te tykuse? Jei tok muociejuse izasorguot pat nu dzymdynuotuoju pierīņu. Parkū jei te tykuse? Katre nagribēja dūmuot par tū. Itamā šaļtī vīgļuok beja vērtīs zvaigznēs, na dūmuot par sevi i kas ar jū byus. Dabasūs tok Dīvs dzeivoj i eņgeli lidinej…

Nu dabasu jai, dūmuot, mirdzinēja pretim treis zvaigznis, spūdruokys par cytom. Nā, tys navar byut, Katrei viņ pīsavēre. Pasavārdamai otkon, pretim redzēja tuos pošys treis zvaigznis vys spūdruok i spūdruok. Videjuo tai kai aiz ladainuma treisuļova, kai soltu guni spaitova. Voi Dīvs runoj iz jū? Jai stuostejuši, ka Dīvs vysod runoj nu dabasu. Pa sovam – ar spūdrom i groznom zeimem. Dabasu Spryguls! Nazkod vaciks stuosteja par Dīva sirdim i struopi – tod jis paceļ sovu osūs dzeļkšņu sprygulu i laiž par pasauli. Ļaudim tod atīt kara laiki, kas lelim grākim truopīs zam Dīva taisnuos rūkys – tys pagolam, kam mozuok vainis – tys eņgeļu dasavārts. Voi niule Tys Spryguls kriss par jū? Vacika vuordu īguodys radeja baimi, a itī dabasi teicēs pavysam cytu.

Par slapkauni Katre palyka nauošmai. Vēļ napaseņ jūs ustobā saime sanēja kai bišu kūzulā, a eisā šaļteņā palykuse viņ Katre. Vīns piec ūtra aizguojuši – Staseits, baba, vaciks, Aneite, Meikuleņš, tāvs, muote… A vyss tuo sābru nabašnīka Domkys kažuka deļ – kas ni ar jū apsasedze, tai sagula ar korsūni i izbārtu mīsu. Taids glauns tys kažuks beja, a vajadzēja buozt ceplī, reizē īlyka i vēļ puora da ručkys danosuotu kokaru. Rauduodama Katre jūs vysus dadzynova, i laikam tai seve izgluobdama nu dreizys smierts. Ar sābrim paglobuojuse muoti, Katre palyka vīna kai piersts, ni ļauds par jū atguodova, ni jei pi kaida guoja. Pyrmuos dīnys jei naatguoja nu cepļa. Guņs sprakstiniešona ap sausajim prīžu cierkužim labi mīrynova – vīna dīna nūdzeivuota i labi, par pavasari i kū ēss, kod beigsīs pupys, bārns vēļ nadūmova. Kaidu dīnu zam vokora ustobā kaids īsanese – ni jis kū sacejs, ni vuorda nu kaida cyta gaidejs. Suoce raustīs skreinē, kur vysaids navierteigs monts. A kod pajiems pupu kerzi, Katre ruovuse nu rūku. Rozbyrušys pa muola podu. Tāvaiņs nasalics saprast, nūsatups laseit. Kai Katris ratunku nadzierdādams, suocs raustīs dziļuok. Katre vīnkuorši ar cepļa skruči īmauce par golvu… Tai jei niule ite..

Kai ar korstu iudini apsautai, Katrei tymsajā soltumā golvā suovēs osys svātrys – kur varātu byut i ci dzeivs Andryvs, juos lelais bruoļs. Jū gon pajēme nazkur tuoli vēļ paseņuok, jis izvyļcs tū nalaimeigū lūzi. A jūs saimē nazkod bejs ari bruoļs Jurs, nazkur nūvasts, kod Katris vēļ nabejs. Kab varātu jim koč zvaigžņu putekli aizlaist… Viņ kaidā veikšī jū aizsīt i iz kuru pusi pasvīst? Jurs muocātu pat papeirā kai kungi aizraksteit, mama stuosteja, ka jis muociejs.

Pieška spūzme īspeida nu duru pusis. Ci kaids juos dūmys dzierdiejs? Svecis luktura guņs īspeidēja Katrei byudā, jei nikuo naredzēja. Viņ sūpluok īsarunova napazeistams bolss:

– Maņ saceja pajimt muižai meitu nu cītuma, a te tok bārnuks!

***

06.01.1811

Atłaydit, augstos szkołys i Jezus sabidroti mań iwuycejuszi graku nużałoszonu i pazemeybu wysâ, ari wysa, kas ar mani nuteyk, dumu iz Diwu i dweselis atklosmu aizraksteiszonu. Pi itos gudreybys asmu ceńtīs pisaturet. Tok wins gryuc graks numidz wysu munu dweseli. Saprast i tisot mani byus wiń tam, kurs ito roksta porskayteys. Es, teologs ar gradu. Asmu aystowieys pat dorbu par graku klasifikaceju, a nazynu, cik lełs muns posza. Łatiniski seń byutu div łopys, a te mukus pusi dinys, społwu imerkt gribīs asnî, na tińtê.

Cikom taws Ambrozieys beja dzeyws, jis praseya turet apslaptu myusu nusłapumu. Tys gryutums ir sprodż valiâ, es nawaru wayra saturet.

Wysod zwaygznis mań atsmaidejuszys – kod ar brolim ticeybâ i ar poszu astronomu Podobustu kopem bazneycys turnî ar sekstantu dabasu tolumus miereyt, kod skaydros zimys naktîs beyu orâ. Szudiń, Treyu Kienieniu Dinâ, dumot, Vysaugstays syuteys zeymi – Gaysa Sprygułs mań pisawere par pakrateytu Diwa Pierkstu.

Dzims asmu Reznis muyżys laużu saymê. Naskas myusu kungam beja saguoys ar kriwu waru, a kriwi wiń napaseń ijamuszi i paklowuszi myusu pusi. Kungu ar wacokayim dalim nuwede iz citumu. A poszu jaunoku bazneyckungs globiniam atvede pi zemniku – porlayst zimu, Diws tai nulyka, ka itropeja myusu saymê. Dominiks Kazimirs Augustins beja misos namosnys, a cisz wuyceyc i mań ayz gara laika iwuyceja i laku volūdu, i raksteyszonu, i skayteyszonu gruomotâ i piec daudzuma. Pawasar nutika lela bada – Domeits numyra, reyzê munys jaunokos mosenis. Par gryutu jam plonays zemnika iedińs i nadajiuktays kasdinys parac. Kod sazideja puryni, nedelu piec Leldinis, atbrauce bazneyckungs ar sermu, sermu waciku – Domiceysza dzedeniu, jis szwaki redzeja i sowa unuka nabeja satics godus treys. Kab nasopynot wacika, prawesc pidowowa tawam atdut mani jo witâ, kab nasopynot jo. Es palyku par augstay dzymuszu Dominiku. Szkołys – pilsatys, gimnazeja i goreigais seminars – vīna piec ūtrys. Piec pyrmos szkołys, kod waciks palyka pawysam bez spaka, atwede mani da jezuitu i jim uzticeja. Jo pleminiks te beja, nudewe jo ayzbildniceybâ kay Diwa ausî. Kay porsokā – zineybys, Jezus sabidreyba, Viļņa, Warszawa, Pariża, zwaygżniu izzynoszona. Jos winkorszi speydeja wiers mane. Dumot, muni gaysmys godi imiereyti toli dabasûs.

Acagriżu Dinaburgâ. Cytur nadzerdeju dzymtuos melis, es tok beju Dominiks. A te, Dinaburgâ, paidams pa celu, dzierdeju wordus, kas iswide osu szautru. Wel gryušok beja nusaturet, kod ticeybys broli jemes ap idzymtus woludu. Ji lauzejos kai ap izkołtuszu leyksti, kū zamok lic – tu wayra lyust. Pa pusey nugiwuszi nascik wordu, ji poszi dumowa jaunus Mań sirds leyos korstu asni i osys sućis grizes dweselê, a es jim nadreyksteju podsaceyt, a ni…

Pyrma duszonos paceli, sowu dzeda krystobom taiseytu Jura kuka kristeniu apglobowu bazneycys turnia ceglu szkierbâ, mań tok beja Dominika załta. Reyzem jau wayra gribejos nukrist pi Jura, na Dominika oltora. Tys wel beja nikas… Wiń niulenejo sope dreyż poraugs mani poszu. Dumowu, ka myuzam stowes bazneyca i nivins skerbâ naleiss, a kod leiss tam vaira nabyus nūzeimis. Kai agrok cylvaki par kukim ticeja, cyta paduma nazynovusi. Idumowuszi, ka kuks soc dzeywot. Kaids beja muns breinums, ka mums lyka atstot wysu, puordewe krīva kieneniam. Kod atsagrizu, muni ticeybys broli jau beja isakuortovusi jaunaja wita – Izwaldejâ. I man witu paredziejusi i lugu austušos saulis pusê.

Isakortowu, bet mira nabeju. Kur rast miru? Igodowu par mameńu, teti. Drusai, ka nawaid dzeywi. Warbyut irayd, woy yi manis atgodoy?