Regionaluo reforma i latgalīšu volūda

Regionaluo reforma i latgalīšu volūda

Roksta autors: Jureits (Jurs Viļums)

Vosorys suokumā portala lakuga.lv veiduotuoji palyudze mani pīraksteit par gaidamū regionalū reformu nu latgalīšu volūdys nuokūtnis atteisteibys perspektivom “tymā jaunajā kuorteibā, kas myus sagaida”. Kai redzit, lānai maņ guoja – vys puoruok daudz ir naatbyldātu vaicuojumu, nu kurūs ari pats golvonais – kaids tod (patīseibā) ir reformys mierkis? – nav skaidrys. Samozynuot pošvaļdeibu i jūs īriedņu skaitu, koč kū vēļ ītaupeit, gūdeigi atzeit nagluobjamuos teritorejis… ci eistyn padareit regionus ekonomiski stypruokus, nūdrūsynuot vīnmiereigu vysys vaļsts atteisteibu, atrysynuot regionalā leiminī tuos problemys, ar kurom mozuos pošvaļdeibys i centraluo vaļsts puorvaļde godim nav tykušys golā?

Volūda sleicieju naizgluobs?

Jau godim daīt dzierdēt nu vysaiduoku cylvāku, ka latgalīšu volūda Latgolu naizgluobs – vysa pamatā vajadzeiga asūte ekonomiskuo atteisteiba. Tam var pīkrist i reizē ir juoatguodynoj, ka tikai ekonomiskuo atteisteiba (skait, nauda) nav i navar byut veseleigys sabīdreibys i vīna regiona atteisteibys golvonuo vierteiba. Vyss ir sovstarpeji saisteits. Jau godim redzim, ka latgalīšu volūda teik veiksmeigi izmontuota vysaidu privatūs produktu i pošvaļdeibu pakolpuojumu tiergvedeibā – turisma objektu, iedīņu i dzierīņu, kulturys īstuožu i atsevišku pasuokumu nūsaukumūs, dažaidūs reklamys saukļūs.

Dobā kaidys ekosistemys veseleigumu i dzeivuotspieju bīži viņ nūsoka piec kaida konkreta dzeivnīka, pat kukaiņa ci kaida auga, kluotbyutnis bīžuma. Ka tuo datryukst ci vairs nav pavysam, tod tys var byut par pamatu trauksmis izsludynuošonai – ir pagaiss dabiskais leidzsvors, kas draud ar ilgtspiejis pagaisynuošonu. I napītiks, ka gruovus sakuortoj tik vīnā pļovā, ir juosaver vysa melioracejis sistema kūpumā…

Tok pītiks ar leidzeibom. Dūmoju, ka portala lakuga.lv skaiteituojs gona labi saprūt latgalīšu volūdys nūzeimi kotra latgalīša i vysys Latgolys dzeivē kūpumā. Ir vajadzeiga nauda (kab saimi pabaruot, izgleituot, pasauli apsavērt) i volūda kai tradiceju, kulturys, vierteibu nesiejs cauri paaudzem.

Volūda, prūtams, nav golvonais vaicuojums, kura deļ veikt regionalū reformu i nav golvonais indikators par tū, kaidai tai reformai byut, tok latgalīšu volūdys vaicuojums paruoda vairuokys logiskys atbiļdis iz apleik skanūšajim gona haotiskajim vaicuojumim – vajag ci navajag apvīnuot nūvodus, cik lelim jim byut, ci veiduot ūtruo leimiņa apgobolus, styprynuot planavuošonys regionus ci varbyut vysu atstuot Reigys centra ļaužu izlemšonai?

Iz latgalīšu volūdys pīmāra varim paviertēt Latgolys regiona “ekosistemys” i vysys vaļsts veseleigumu. Vysapyrms juoatguodynoj vysim latgalīšim labi zynomū Vaļsts volūdys lykuma pantu, kurā īraksteits, ka “vaļsts nūdrūsynoj latgalīšu rokstu volūdys (..) aizsardzeibu, saglobuošonu i atteisteibu”. Nu ituo panta īraksteišonys lykumā vysu laiku ir bejs taids kai streideņš pa vydu vaļsts īstuožu puorstuovim (nu vīnys pusis) i vysaiduoku latgalīšu bīdreibu, taitod navaļdeibys organizaceju (NVO), puorstuovim i vīnkuorši individualim latgalīšu volūdys gluobšonys entuziastim (nu ūtrys pusis). Vēļ vys leluokuos aktivitatis ir veikuši ūtrī, deļtuo lykumā īraksteitais, ka, tai saceit, vysu procesu voda vaļsts, eisti nastruodoj.

Latgalīšu volūdys saglobuošona, aizsardzeiba i atteisteiba nūteik nu projekta da projekta – vys vēļ tymā vysā stuostā datryukst sistematiskuma ci elementarys kuorteibys, lai vajadzeigī dorbi tyktu veikti seceigi. Lai tū nūdrūsynuotu, jauna pruoteiga regionaluo reforma varātu gona labi paleidzēt.

Kai smejīs, pyrma kaidim desmit godim, kod tyka izskaniejs prīšklykums latgalīšu volūdai daškiert regionaluos volūdys statusu, tod ituos iniciativys autori tyka nūlomuoti vysaiduokūs naskaistūs i napatriotismu nūzeimejūšūs vuordūs. Iz laiku itei dūma beja juonūlīk molā i juoturpynoj stucynuot vaļsts īstuožu durovuos, lai vēļ i vēļreiz atguodynuotu tymā Vaļsts volūdys lykumā īraksteitais pryncyps – vīna vaļsts volūda ar divejom literarajom tradicejom – lejislatvīšu i augšlatvīšu (aba latgalīšu). Pakuopeniski tyka sasnāgti ari lobi vairuok ci mozuok skali rezultati, latgalīšu volūda suokuse skanēt aizviņ bīžuok vysdažaiduokajuos dzeivis jūmuos – suocūt ar kasdīnys dzeivi, turpynojūt ar plašsazinis leidzekim i politiskajom nūrisem. Kod latgalīšu NVO suoce praseit ari 10% latgaliski vaļsts apmoksuotajūs medejūs, tod otkon nu vairuokom molom pasaruoda “vacī lobī” vaicuojumi: a kas tod tī latgalīši taidi ir, ka niule jūs “izlūksni ci dialektu” byus juosaklausa vysā Latvejā?
Pruoteiga regionaluo reforma varātu itū latglīšu volūdys (i cytus vaicuojumus) beidzūt lelā mārā sakuortuot. Ci ari turpynuot leidzšinejū jucekli. Ci radeit vēļ leluoku? Koč voi saleidzynojam ar literaruos latvīšu volūdys vaicuojumim – nav tok kotrā vīnā atseviškā školā ci vīnā pošvaļdeibā juodūmoj, kaidus burtus bārnim vuiceit i ci vyspuor tū dareit/nadareit? (Smīklam – varbyut kaids Kūrzemē vēļ tagad izdūmuotu vuiceit “vacūs skaistūs” gotu burteņus? Ni Satvermī, ni lykumūs nikur nav atrunuots, ka latvīšu volūdā juolītoj latiņu alfabeta antikvys būrti, a na frakturys (gotu) ci vēļ nazkaidi cyti.) Taitod ir lītys, kas juosakuortoj vaļsts leiminī (lykumi, nacionalūs sabīdryskūs plašsazinis leidzekļu darbeiba, vuiceibys programu izstruode, gruomotu izdevieju kontrole i tt.), ir lītenis, kū var izlemt iz vītys (kuru školuotuoju pījimt latgalīšu volūdys vuiceišonai, kai lobuok sareikuot vītejūs folklorys svātkus, kur likt turistim nūruodis latgalīšu volūdā vītejūs skaistumu atrasšonai i tml.), i vēļ ir taidi vaicuojumi, kū vyslobuok puorraudzeit Latgolys regiona mārūgā (kur sareikuot lelū latgalīšu muzykys festivalu, kur varātu byut latgalīšu profesionalais teatris, nuokamuo Latgolys kongresa sareikuošonys organizatoriskī vaicuojumi i tt.).

Latgolys rezolucejuos saraksteitais

1917. godā nūtyka vīns Latgolys kongress, na atseviški mozeni Rezēknē i Daugovpilī ci kaiduos sešuos, septeņuos… divdesmit vītuos. Taitod acimradzami, ka ir vaicuojumi, kas skar vysu Latgolu, i vajadzeigi mehanismi, kas vysā Latgolā tūs koordinej i sapruoteigi rysynoj. Volūda ir vīns nu jūs. Sovulaik ari Latgolys Pietnīceibys instituta reikuotajuos konferencēs i jūs gola dokumentūs tyka runuots, sprīsts i aicynuots pīgrīzt viereibu latgalīšu volūdys vaicuojumam. Atlaidit, tagad namekliešu vysys lobuos idejis, kas tymūs papeirūs saraksteitys, tok tai i palykušys putekļus vuokt.

Viesturs Kairišs 2017. godā i piec tuo vēļ na reizi ir uzsviers, ka latgalīšu volūda ir nacionala leimiņa vaicuojums i taidā leidzīnī ari tys juorysynoj, tok dzierdeigys auss itai dūmai var atrast tikai epizodiski i nasatic, ka tyvuokūs godūs kas byutiski varātu maineitīs.

Ir labi, ka reizem izadūd latgalīšu volūdys lītys paceļt da Reigys augstumim, tok vīnā sapruoteigā regionalā veiduojumā (Latgolā) varātu radeit vairuok vysaiduokus instrumentus i mehanismus latgalīšu volūdys styprynuošonai i daudzejaidi atslūguot “Reigys aizjimtūs pruotus”.

Kai reize tys jau ir īstruoduots 2017. goda pasauļa latgalīšu saītā apstyprynuotajā rezolucejā, kab nūdrūsynuotu Latgolys latvīšu (latgalīšu) kai Latvejis vaļsts nacejis dalis atbylstūšu pastuoveišonu Latvejis Republikā (..). Rezolucejis 1.3 punktā ir uzsvārts, ka “Latgolys planavuošonys regionā (..) atsagrīzt pi viesturyskūs latgaliskūs nūsaukumu i vītvuordu; pastotūt jaunys ceļa zeimis i nūruodis, lītuot obejis latvīšu volūdys formys (LVS i LTG); vaļstei izveiduot atbolsta sistemu tom pošvaļdeibom i organizacejom, kas ir gotovys maineit asūšuos (ci stateit jaunys) ceļa zeimis i uzrokstus. Veiduot atbolsta sistemu tim uzjiemiejim i NVO, kas turysma produktu nūruodis pīduovoj latgalīšu rokstu volūdā… Veicūt regionalū reformu, respektēt viesturyskū teritorejis saisteibu ar Latgolu (..).”

Itys ir juojam vārā ari beidzamajā laikā vys plašuok dzierdamajuos diskusejuos par Varakļuonu nūvoda i atsevišku cytu teritoreju nuokūtni. Rezolucejis 1.5. punktā par kulturu dalykts: “nūdrūsynuot i finansēt regiona leimiņa strukturu izveidi (tymā skaitā iz asūšūs kulturys īstuožu bāzis), kuru nūsaukumā īkļaut Latgolys vuordu i repertuaru veiduot, prymari lītojūt latgalīšu rokstu volūdu: Latgalīšu literaturys fonds, Latgolys teatris, Latgolys filmu fonds, Latgolys simfoniskais orkestris, Latgolys kors, Latgolys Muokslys muzejs i c.” Turpynuojums 1.6. punktā par plašsazinis leidzeklim: “Latgolys planavuošonys regiona teritorejā nūdrūsynuot vaļsts informativū telpu, t. sk. kai sabīdryskū pasyutejumu, i jamā rast vītu raidejumim i ziņom latgalīšu rokstu volūdā. Nūdrūsynuot i vysur, kur lykums paredz, daškiert finansiejumu tim informacejis leidzeklim, kurūs ir publikacejis voi raidejumi latgalīšu rokstu volūdā, sabīdryski finansātajūs radejis i televizejis kanalūs īkļaut ziņu, taipat atsevišku raidejumu regularu sagataveišonu i transliešonu latgalīšu rokstu volūdā. Styprynuot i atbaļsteit plotu socialūs teiklu vidi (pīmāram, iz lakuga.lv bazis) latgalīšu rokstu volūdā.”

Ir paguojuši vairuok kai diveji godi, tok cīš lelu virzeibu itūs vaicuojumu rysynuošonā mes naasom manejuši. Vēļ seikuok par tim visim ir runuots rezolucejis izvārsumā, kuru vysu nacitiešu, tok atzeimiešu nu tuo golvonū punktu ituo roksta saisteibā. “Attīceibā iz latgalīšu rokstu ci literarū volūdu vaļsts politika, lykumdūšona i prakse ir juobolsta iz itaidu mierku i pryncypu: (..) c) apsajimšona, ka pastuovūšī ci jauni administrativi īdalejumi naroda škieršļu latgalīšu rokstu volūdys lītuošonys veicynuošonai.” Tys juojam vārā ari Varakļuonu nūvoda, kai ari mozuokūs Latgolys nūvodu saisteibā, pīvadumam, Imants Slišāns nu Baļtinovys jau godim ir runovs, skaidrovs i darejs, kab ļauds nasabeistātu runuot latgaliski. Cik daudzuos Latgolys pošvaļdeibuos ir tai, ka vydsškolys izlaidumā vokora vadeituoja runoj latgaliski, ari direktora, absolventu i jūs vacuoku puorstuova runa ir latgaliski. Nūslāgumā absolventu i školuotuoju kūpeigs aplis ar dzīsmi “Pi Dīveņa gari goldi”… Paīt godi cikom ļauds pīrūn, ka ari publiskūs pasuokumūs lītuot latgalīšu volūdu ir tikai normali. Tū var aizslauceit vīnā dīnā, pīvīnojūt leluokam nūvodam, kurā latgalīšu volūda skaņ cīš ratai.

Taidys mozuokys i leluokys centraliziešonys otkon i otkon apdraud lokaluos identitatis, uorda cylvāku vītys sajiutu i pakuopeniski i naatlaideigi vuojinoj latgaliskū pašapziņu.

Tys mozūs nūvodu rūbežu “futbols” cylvākus jau ir pamateigi nūgurdynovs i tod jīm palīk vīnolga – “kur daliks, tī dzeivuos”. Cylvāks suoc just, ka nu juo nikas nav atkareigs i jam vysleidz, ci juo pogostu davīnoj Latgolai ci Vidzemei, jam palīk vīnolga, ci apleik skaņ Latgolys latvīšu volūda, ci latvīšu literaruo, ci krīvu, angļu…

Varim īgiut i varim zaudēt vēļ vaira

Vidis aizsardzeibys i regionaluos atteisteibys ministrejis (VARAM) dokumentūs saisteibā ar regionalū reformu ir gona daudz vierteigu vadlineju saraksteits:

  • izveiduot ekonomiski atsateisteit spiejeigys administrativuos teritorejis;
  • vaļsts puorvaļdi organizēt īvārojūt subsidiaritatis pryncypu (vajadzeigī lāmumi teik pījimti īspiejami zamuokā, cylvākam tyvuokā leiminī – autora pīzeime.);
  • veiduot vīndabeigu administrativi teritorialū strukturu;
  • nūvērst pretrunys piļsātu i ap jom asūšūs lauku teritoreju vydā;
  • leidzsvaruot pošvaļdeibu kapacitati, nūdrūsynojūt jom leidzvierteigys īspiejis atteisteibai;
  • īvāruot īdzeivuotuoju interesis, teritorejis atteisteibu planavojūt kūpsakareibuos (regionalā i nacionalā leiminī);
  • veiduot pošvaļdeibys, kas spiej nūdrūsynuot atteisteibys planavuošonys funkceju i vadeit sarežgeitus investiceju projektus;
  • nūdrūsynuot lobuoku sinergiju vaļsts i pašvaļdeibu instituceju vydā, i sadarbeibā ar uzjiemiejim, izgleiteibys īstuodem, NVO i c.
  • veicynuot augstuoku konkurētspieju ībolsojamūs deputatu kūpumam – nūdrūsynuot efektivuoku liemiejvarys darbeibu…(tys vyss jimts nu varam.gov.lv).

Vēļreiz i vēļreiz varu atkuortuot, ka taišni spieceiga regionaluo leimiņa izveide, saucit tū kai gribit – (styprynuoti) planavuošonys regioni, lykumā jau seņ kai īraksteitī, tok vys vēļ naizveiduotī, apgoboli ci ūtruo leimiņa pošvaļdeibys – varātu lobuok tikt golā ar ministrejis i vysys vaļdeibys uzdūtajim aizdavumim i veiksmeiguok atbiļdēt iz vysim vaicuojumim saisteibā ar latgalīšu rokstu volūdys saglobuošonu, aizsardzeibu i atteisteibu.

Ari 2017. goda pasauļa latgalīšu saīta rezoļucejā ar malnu iz bolta īraksteits: “Latvejis Republikys regionalū politiku baļsteit iz Satversmis 3. panta: “Latvejis vaļsts teritoreju storptautyskūs leigumu nūsaceitajūs rūbežūs sastuoda Vydzeme, Latgola, Kūrzeme i Zemgale.” Precizi i skaidri nūsaceit Satversmē nūsauktūs regionu funkcejis, tys ļaus efektivi rysynuot daudzys vaļstiskys problemys.”

I tikai ituos četrys (vēļ ari Reiga kai vaļsts golvyspiļsāta) i vairs nivīna cyta administrativa teritoreja Satversmē nav īraksteita! Tok dzeivī, Dīvamžāļ, ni Vydzeme, Kūrzeme, Zemgale, ni ari Latgola eisti napastuov. Tod vaicuojums ir ari myusim latgalīšim: cik iļgi mes sasamīrēsim, ka par Latgolu tik roksta literaturys dorbūs, juos vuordā sauc vysaidys nūtikšonys i (kotrs piec sovim īskotim i atkareibā nu viesturiskuo konteksta) leluokys ci mozuokys zemis, a pošys Latgolys, kai administrativys teritorejis, nav pa šai dīnai? Ka juos nabyus ari iz prīšku, tod i par latgalīšu volūdys lītom turpynuos “atbiļdēt” vaļsts apmāram tik pat labi, sistematiski i kvalitativi kai da šam, i mes kotrys sovā sātā, sovā vidē, sovā bīdreibā… turpynuosim raksteit pa kaidam projekteņam, kaids uzadrūsynuos ar sovu bārnu parunuot latgaliski, kaids – nā… I latgaliski rokstūšs cylvāks ar kotru godu paliks par aizviņ ratuoku “putnu” pasauļa volūdu socialajūs teiklūs.

Kū soka zynuotnīki i pietnīki?

Pavysam naseņ treji Latvejis zynuotņu doktori (Andris Miglavs, Māris Pūķis i Pēteris Šķiņķis) publiskova sovu apkūpjumu par vajadzeibu veikt regionalū reformu i pamatova, kaidai tai byutu juobyun.

Grybu citēt vīnu tēzi nu jūs apkūpuojuma: “Administrativi teritorialais īdalejums, tuo struktura atsadz asūšuos politiskuos aba puorvaļdeibys organizacejis specifiku i tei tīši ci pastarpynuoti īspaidoj kulturys (taitod ari volūdys – J.), socialuos i ekonomiskuos paruodeibys (Honey, R. (1977). Form, process and political organization. Professional Geographer 29, 16–20.; Williams C., Smith A. D. (1982). The national construction of social space. Progress in Human Geography 6(4), 502–518.). Deļtuo administrativi teritorialais īdalejums ir apsaverams ari kai geografiskuos telpys – cylvāka vidis vadeišonys i veiduošonys leidzeklis. Latvejā niu pastuov centralizātys vaļsts struktura i tys ir byutisks teritoreju sarukšonys i naleidzsvaruotys regionaluos atteisteibys pamats.”