Intervejis autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

20. septembrī 15.00 stuņdēs Latgolys Kulturviesturis muzejā tiks attaiseita LĪVEJIS LĪPDRYVĪTIS jaunuo dzejis gruomota “Pa saulis spaitu & Sirsnības ceļos” – ostoituo piec skaita. Jamā apvīnuoti div kruojumi – latgalīšu rokstu i latvīšu literarajā volūdā. Tys ir dabisks izteiksmis veids latvīšu volūdys i literaturys školuotuojai, jei ir lapna, ka vīnleidz labi muok i dzymtū mēli, i kūpnacionalū volūdu, kū nu dīnys dīnā vuicejuse bārnim Rykovys pamatškolā, kura jau slāgta. Da raksteišonys latgaliski izauguse dabiski i ar cītu latgalītis puorlīceibu.

Parkū tu esi Līpdryvīte?

“Līpdryvīte” varbyut ir kompromisa variants, varbyut i ni kompromisa. Dzeju rokstu jau cīši seņ – nu školys laiku, 5. ci 6. klasis. Uzvuords maņ beja Benislavska. Paspieju apsaprecēt, palyku par Smirnovu, a kluseibā vys raksteju dzeju. Tod 1999. godā, izaruoda, cīš tuolajā, izguoja pyrmuo gruomota – “Mirkļu mozaīka”. Tūreiz apleicejī ari drupeit pabiksteja, ka varātu palaist caur projektim, ka varātu izadūt.

Vactāvam beja Līpudryvys foļvarka, kurys zemi ar taidu pat nūsaukumu pajiemu sovā eipašumā. Tai maņ ir Līpudryvys saimisteiba. Sovā laikā mamu par Līpudryvys Aņti sauce. Pseidonimā “Līpdryvīte” nav nikuo sarežgeita – lai nabyutu ni jauneibys, ni tagadejais uzvuords. Gudri cylvāki ir stuostejuši, ka dzejnīkim ar pseidonimim juoroksta. Sevi ni par kaidu dižū dzejneicu gon naskaitu. Rokstu i rokstu, ļaudim pateik, par tū prīca. Patīseibā vairuok rokstu tod, kod cytaiž navar, gribīs izlikt tuos riņdenis. Myusdīnu laikā skrīnūt, daudz kam ari paskrīni garom, ari tī, kur vajadzātu pīstuot – napīstuoj, kū vajadzātu pīraksteit – napīroksti.

Tu esi školuotuoja. Voi poša esi veicynuojuse bārnu dzejuošonu?

Mes vysod stuņdēs asam rakstejuši na tūs styngruos ramuos īlyktūs dūmrokstus, bet tai lai školāns var izlikt sevi – paruodeit, kū jis var, kū – navar.

Maņ pošai školā īsapatyka literatura i dzeja. Lels paļdis juosoka munam latvīšu volūdys i literaturys školuotuojam Jāzepam Liepiņam, kurs iz tū pamudynuoja, jis vadeja ari muzykys stuņdis, kori, aktivi pīsadaleja etnografiskajā ansamblī. Jis beja sirsneigs, lobs un ījiuteigs, saisteits ar vysu skaistū i lobū. Dzeja, muzyka, volūda, folklora – vyss kūpā. Lobais daleip, cik zynoms nu dzeivis i vysa. Pi lada lads daleip, kod saulis gaisma jū laidynoj. Pajem div taidus gobolus, i jī pīsavalk. Švakais pi švakuo, lobais pi lobuo.

Munā bierneibā jau nabeja taidu īspieju kai šudiņ. Gruomotu prīca beja vīneiguo nu šudiņdīnys īspieju. Piec tam sātā pasaruodeja radeja ar baterejom, televizors vēļ daudz vāluok.

Kas tev pošai nu literaturys pateik?

Tūlaik beja cyta dzeive, partū ari cyti autori. Nu laika gola, kod školys laikā suoču laseit vysaidu autoru dorbus, meila maņ Ārija Elksne. Beidzūt augstškolu, Vitolda Valeiņa vadeibā raksteju diplomdorbu “Vērtību sistēma Ārijas Elksnes dzejā”. Maņ teišom tyvys juos vierteibys. Pateik vyss tys, kas nav samuoksluots, pi kuo nav cīši pīdūmuots ci puordūmuots, īdzeits rameņuos, bet tys, kas īt nu sirds. Kod autors cīš formu i ritmu verās, saturs var saīt nikam dereigs. Lobuok, kod namūki tekstu, bet vīnkuorši pasoki, kū dūmoji, dzierdi, jiuti. Seve nauzspīžu, jemit tik daudz i tū, kas jiusim pateik.

Lītys dzeivē jau sakuortuotys pyrma myusu, tei muna vierteibu sistema nav manis izkuortuota. Jei maņ ir īdūta, es jū asmu pījāmuse.

Kai aizguoji pi latgaliskuo?

Ceļš pi latgaliskuo ir laikam taids kai vysai munai paaudzei. Runuots latgaliski, sovā laikā vairuok dzierdāts par latgaliskū nakai laseits. Tod pyrmū reizi koč kur tū latgaliski raksteitū vuordu īraugi. Myusdīnuos žāluotīs navar, ka moz kuo laseit latgaliski – dažaidi autori, dažaidi dorbi. I dzeja, i proza, i lugys i nazyn kas vēļ žanriski – vysaidi moderni salykumi.

Vīnkuorši latgaliski suoču raksteit, tai pamozom – pa kaidam dzejūleišam latgaliski. Beja taids dvēselis stuovūklis, kod gribējuos pasaceit na latvīšu kūpnacionalajā, a tikai latgaliski – tai kai runoju kasdīnā. Raksteiti ir latvyski i latgaliski. Latgalīts laikam sovaižuok navar, nagrybūt jam reiz spontani izaraun latgaliskais. Partū latgalīšam juodūmoj, juoroksta, juolosa i cytim par sevi juostuosta latgaliski.

Jau munā školys laikā J. Liepiņš stuosteja taidus nasmukus stuostus par tim latgalīšim, kas aizbrauc iz Reigu i vaira latgaliski namuok. “Aizmierst” vuordu skručs, kod ar tū skruči daboj pa pīri, tai iz reizis atguodoj i saprūt, ka juorunoj latgaliski.

Kai tu suoci jimtīs ar puorejūs Rēzeknis nūvoda (i na viņ) dzejuotuoju puļciešonu i almanaha izdūšonu? Na kotrys dzejnīks var byut lobs organizators, par tevi autori ir “žāluojušīs”, ka tu jim, rodūšom personeibom, eipaši styngri līc īvāruot tekstu īsyuteišonys termeņus.

Almanaham niule ir pasaceits sveiki, mes ar Olgu Ors vaira naturpynuosim. Itys pūsmys ir nūbeigts. Almanahā publicejūs nu ūtruo kruojuma. Izzynuoju, ka taids ir, i tod pamozom īsassaisteju. Termeņus īvāruot īsavuiceju nu Olgys, reiz nūsakavieju ar dzejūlim, mani nanūpublicēja. Tei beja loba muoceiba. Olga ilgi vērēs, voi es varātu paleidzēt vadeit latvīšu (tymā skaitā latgalīšu) tekstu daļu. Atzyna par lobu. Saguoja, ka pīcus godus dzejūļus vierūs cauri, veiduoju kūpeju kruojumu, bet ari īprīšk cytaiži paleidzieju.

Almanaha izīšona septembrī beja svātki, kotram autoram dzili personiski. Jim juosaprūt, kab tī svātki nūtyktu, ir juoīvāroj kruojuma veiduotuoju praseibys. Publicējom lobuokū, kū jis var snīgt. Juosaprūt puornastā nūzeimē, ka vysta nikod naizdēs strausa ūlu, vuorna nadzīduos kai ceiruļs voi laksteigola, i mieness napuorsagrīzs par sauli.

Nazkod “Vosoruošonā”, pīredzis apmainis nūdarbeibā, stuosteji par latgaliskuo vuiceišonu caur folkloru, ruodeji video, kai školys bārnus i apleicejūs esi īsaistejuse latgaliskā sīna tolkā. Tu pīsadoli Rykovys kulturys noma etnografiskajā ansamblī “Rikava”. Kai poša ītyki folklorā?

Patics maņ tys ir vysod. Mama beja lela dzīduotuoja, es taida gon naasmu, tāvs na švaki dzīduoja sovu basu. Ansamblī īsasaisteju pavysam naseņ, maņ palyka pavysam kauns, ka ar jim es ilgi sasadorbuoju, jī maņ ir pīsadalejuši vysaiduos tolkuos, bet mane storp jim nav. Sovā laikā organizieju vairuokys tolkys: rudzu pļuovis tolku, kur ar eistim sierpeišim pļuovem, lynu pliešonys tolku, sīna pļaušonys tolku. Kod maņ prosa, kuo agruok naguoji ansamblī, atbyldu: treis mozi bārni, saime, slymuot suokuši veira i piec tam pošys vacuoki, saimisteiba ar četrom gūvem i četrom syvānmuotem, zyrgu, siejamim teirumim i puori vysam – dorbs školā. Kod esi klasis audzynuotuojs, tev nav laika školā redzēt pat sovus bārnus. Niule varu sovaižuok aizpiļdeit breivū laiku. Pyrmū reizi Zineibu dīnā beju kūpā ar mozdālu i mozmeitu, iz vuiceibu goda suokumu pasavieru nu molys.

Roksts sagataveits projekta “Latgales kultūrtelpa: problēmas, analīze un atspoguļojums portālā lakuga.lv” ītvorūs. Projektu finansej Medeju atbolsta fonds nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.