Septeni interesanti fakti par “Upītes uobeļduorzu”

Septeni interesanti fakti par “Upītes uobeļduorzu”

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Iz ļusteigu latgalisku sasatikšonu itymā nedeļgolā, 21. septembrī, da seva aicynoj Upīte, kur jau 18. reizi nūtiks latgalīšu muzykys i aiļu festivals “Upītes uobeļduorzs”. Portals lakuga.lv sadarbeibā ar Namaterialuos kulturas montojuma centru “Upīte” apkūpuojs interesantus i mozuok zynomus faktus par vacuokū latgalīšu festivalu.

Vacuokais latgalīšu festivals

Ideja par “Upītes uobeļduorzu” roduos dzejnīkam i nūvodpietnīkam Ontonam Slišānam, kurš sovulaik īsadūmuoja 2002. godā sataiseit sovpateigu dzejas dīnom veļteitu festivalu, kab popularizātu i saglobuotu latgalīšu volūdu. Jis beja festivala organizators leidz aizīšonai myužeibā 2010. gods decembrī, īsuoktū dorbu turpynoj O. Slišāna saime. Nu 2008. gods festivals lītoj saukli “Vacuokais latgalīšu festivals pasaulī!”, kūpā puļcejūt latgalīšu literatus i muzikus.

Festivala logo “uobuleits”

Pi sova logo – rudiņa simbola “uobuleiša”– festivals tyka 2004. godā. Sovukuort 2014. godā festivala laikā pi Upītes Tautys noma muokslinīki kūpā ar pasuokuma apmaklātuojim īstateja uobeļduorzu ar 39 uobuļneicom. Šūgod jau vairuokuos uobuļneicuos nūbrīduši šmuki i leli uobuli.

Grupa “Dabasu Durovys” – festivala veterani

Festivalā 18 godu laikā uzastuojuši naskaitomi muokslinīki. Vysvaira uzastuošonu bejs grupai “Dabasu Durovys”, kas iz tautys noma skotuvis kuop nu 2006. gods i itūgod tei jau byus 13. reize. Vīneiguo reize, kod grupa napīsadaleja festivalā, beja 2012. godā.

Festivala himna suokūtneji latvīšu literarajā volūdā

Festivala himnys “Upītes uobeļduorzs” vuordu autors ir Ontons Slišāns, muzyku sarakstejs Uldis Frīdrihsons. Lai, cik jūceigi tys izaklausātu, festivala himna suokūtneji beja latvīšu literarajā volūdā. Viņ 2010. godā tū iztulkuoja latgaliski, dzīsmei aranžeju veice Arņs Slobožanins i īdzīduoja grupa “Patrioti.lg”. 2017. godā himnu uzfrišinuoja i īdzīduoja Latvejā zynomi muziki – Renārs Kaupers, Māra Upmane-Holšteine, Guntis Rasims, Kristaps Rasims, Kaspars Zlidnis, Arņs Slobožanins i Guntra Kuzmina-Jukna.

Nu 2014. gods festivalā pīsadola grupys nu puornūvodu

Suokūtneji “Upītes uobeļduorzā” pīsadaleja tikai latgalīšu grupys, tok suokūt ar 2014. godu iz festivalu aicynoj muziķus nu puornūvodu. Upītē ir bejs dzīsminīks Kārlis Kazāks, grypys “Inokentijs Mārpls” i “Gain Fast”, Renārs Kaupers, Zane Jančevska. Šūgod eipašais gosts byus grupa “Linga”.

Karteņa: publicitatis materials.

Da šam festivalu vadejuši tikai Slišāni

17 godu garumā “Upītes uobeļduorzu” vadeja tuo organizatori, da aizīšonai myužeibā dzejnīks Ontons Slišāns, vāluok juo dāls Andris Slišāns. Itūgod pyrmū reizi pasuokumu vadeis cylvāks nu molys – komiks Juoņs Skuteļs.

Karteņa: publicitatis materials.

Ari pyrmais festivals nūtyka 21. septembrī

“Upītes uobeļduorzs” namaineigi nūteik septembra trešajā sastdīnē. Pylngadeibys fetivals itūgod taipoš kai pyrmais festivals nūteik 21. septembrī. Pyrmajā festivalā pīsadaleja ostoni dzejnīki i sešys muzykaluos grupys.

Roksts sagataveits projekta “Latgales kultūrtelpa: problēmas, analīze un atspoguļojums portālā lakuga.lv” ītvorūs. Projektu finansej Medeju atbolsta fonds nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.

Kalenders

Nov
22
Pīk
15:00 “80 gadi atmiņās, atziņās, atklā... @ Rēzeknis Centraluo biblioteka
“80 gadi atmiņās, atziņās, atklā... @ Rēzeknis Centraluo biblioteka
Nov 22 @ 15:00 – 17:00
Rēzeknis Centraluo biblioteka aicynoj sevkuru iz eipašū UNESCO Latvejis Nacionaluos komisejis teikla “Stāstu bibliotēkas” pasuokumu “80 gadi atmiņās, atziņās, atklāsmēs”, kas nūtiks 22. novembrī 15.00 stuņdēs.   Novembrī Rēzeknis Centraluo biblioteka svietej 80 godu jubileju.[...]
19:00 Izruode “Mazpiļsāta” @ Solyspiļs kulturys noms "Rīgava"
Izruode “Mazpiļsāta” @ Solyspiļs kulturys noms "Rīgava"
Nov 22 @ 19:00 – 21:00
“Pannas Teātris” skateituojim pīduovoj izruodi – slovonuokuos myusu dīnu Latgolys lugu autoris Danskovītis jaunuokū komedeju. Izruodis režisors Juris Rijnieks liks akterim Zanei Daudziņai, Aldim Siliņam, Elīnai Vānei, Jānim Skanim voi Jurim Lisneram runuot ari latgaliski[...]