Intervejis autore: Vineta Vilcāne, portals lakuga.lv

Itūnedeļ pyrmizruodi pīdzeivoj muzika i viesturnīka ARŅA SLOBOŽANINA veiduotuo filma par Sibira latgalīšim. Filma atkluoj latgalīšu izceļuošonys īmaslus iz tuolū Sibiri vaira kai symts godu atpakaļ i jūs piecteču liktiņus myusu dīnuos. Sarunā ar Arni par juo īspaidim Sibirī, sasatikšonu ar tīnis latgalīšim i jaunū filmu.

Kai izdūmuoji taiseit filmu par latgalīšim Sibirī?

Ideju maņ pamete Valentins Lukaševičs, taipat kai par filmu “Latgalīši Pīterpilī”.

Nu suokuma tev beja dūma veiduot filmu par Stolipina latgalīšim. Deļkam puordūmuoji?

Sajiemu pamatuotus aizruodejumus nu ļaužu, kas par itū dzelu zyna vairuok. Iz Sibiri latgalīši braukuši na tikai Stolipina reformys laikā. Pīmāram, brauce burlakūs byuvēt Transsibira dzeļžaceļu, īraudzeja tī zemi i nūpierka, navys jim īdeve, kai tys beja Stolipina reformys laikā.

Par tū nūliemu filmu saukt “Latgalīši Sibirī” i pīlikt kluot na tik foršū stuostu par Stalina represejom, kas, munupruot, ir obligati juopīmiņ, paruodūt, ka latgaliskajam vyss nabeja tik rūžaini.

Kaida beja tova pyrmuo sasatikšona ar Sibiri?

Pyrmuo sasatikšona beja puosteidzūši seņ. 2005. godā maņ pīduovuoja braukt ekspedicejā iz Ačynsku. Iz tīni pyrmuos ekspedicejis taiseja Lideja Leikuma i meklēja cylvāku ar gitaru, kurs varātu paspēlēt. Maņ beja 20 godu. Es tūreiz atsaceju.

Es zynuoju, ka ir Sibira latgalīši. Sekuoju leidza jūs aktivitatem, kod jī dažaidūs laikūs beja atbraukuši iz Latgolu. Zynuoju, ka vīns nu svareiguokūs latgalīšu Fraņcs Kemps beja mirs Sibirī. Koč kur maņ tys Sibirs beja pruotā. Laiceņu atpakaļ puorsteidzūšā kuortā nuoce pīduovuojums nu Armanda Kūceņa braukt jam leidza ekspedicejā iz Sibiri. Juo mierkis beja, lai es pareizi īsavuicu runuot. Aizbraucūt iz tīni, īraudzeju, ka tī ir materials, ka var filmēt. Es Valentinam Lukaševičam syuteju biļdis nu ekspedicejis. Jis maņ soka – taisom filmu, es pretim –  taisom. Es varu byut pateiceigs Armandam, ka jis mani pa eistam pyrmū reizi īpazeistynuoja ar Sibiri.

Mani puosteidz fakts, ka kaidam redzīs, ka Sibirī ir pareizuoka latgalīšu volūda, ka tī var vaira īsavuiceit nakai iz vītys Latvejā.

Zynoms pamats tam ir, partū ka tī volūda ir īsakonserviejuse taida, kaida jei beja Vitebskys latgalīšim. Sibira latgalīšu volūdā nav jaunu vuordu, pīmāram, tehniskom lītom, tūs jī aizgiva nu krīvu volūdys. Sovukuort mums ir sovi vuordi rodušīs, mes asam tūs sinteziejuši. Daleji var pasaceit, ka mes asam damiersuši volūdu, jo daudzus vuordus asam aizgivuši nu tai saucamūs baļtīšu, sovukuort tī Sibirī latgalīši aizgivuši nu krīvu. Tymā pat laikā es napīkreitu Armandam, kurs rauga iztaiseit nazkaidu autentisku volūdu nu Sibira sakūpuojuma. Jis rauga sintezēt koč kaidu ultrapareizū volūdu, kas nimoz napastuov. Es saprūtu juo ideju, planu, bet tys ir juo ceļš, na muns.

Tev ir daudz projektu latgaliski i tevi dīzgon kritizej par volūdu. Kai tu uztver kritiku?

Mani vysu laiku kritizej, es mieginoju tū nauztvert personiski. Es tik atsavainoju. Kū maņ atlīk dareit? Pīdūdit! Bet maņ tys namazynoj vēļmi dareit. Es zynu švakus pīmārus, kod cylvāki tykuši kritzāti par volūdu i jī puorstuojuši dareit latgaliski. Aigars Runčis sovulaik beja cīši apsavainuojs, ka jam puormete itū vysu. Voi Laura Bicāne, kura beja tik ļūti aizskorta, ka vīnu breidi beidze dzīsmis raksteit latgaliski.

Es raugu jimt vārā īsacejumus, pasavuiceit. Izlosu pīduovuojumus, apdūmoju. Na vysod vysu pamainu.

Lela problema ir, ka myusus nivīns nav vuicejs školā raksteit latgaliski. Es aicynuotu napuormest agresivā veidā! Kamer školā nabyus latgalīšu volūdys, nabyus vyspuor nikuo. Vari tikai iz entuziasma likt koč kū dareit.

Nivīns mes naasam perfekti, bet koncentrejamēs iz nagativū cytūs. Vajadzātu latgalīšim koncentrētīs iz pozitīvū vīnam ūtrā, navys apkaruot vīnam ūtru.

Es pats naasu lels kritizātuojs, kaidu reizi prūtams, pakritizeju, bet cik mani pādejā laikā ir kritiziejuši, pat zvanejuši, rakstejuši. Es vēļ gaidu, kas byus piec filmys.

Kas tevi vysvaira puorsteidze pi Sibira latgalīšu?

Vīna līta, kū jī pasaceja, ka navajag dzeivuot deveņdasmytajūs godūs, kod beja nacionaluo atmūda, ari tī. Jī apmāram tai ari saceja: “Kū jius otkon gribit nu myusu. Labi, pasavēret iz “rezervatu”. Mes dorom vysu ītū par breivu, mums byutu vīgļuok nadareit. A sirdī suope ir!”

Eistu i sirsneigu dorbu tī īguļdeja Lideja Leikuma. A mes, mes uztaisejom kinu. Muns mierkis, i maņ redzīs, ka tys ir lobs mierkis, ir sataiseit kinu, kas pastuosta itū latgalīšu stuostu na tikai akademiskajom apryndom, tok ari popularzynuotniski. Es uzskotu, ka tys ir svareigi. Tei ir vīna nu munys dzeivis miseju, paruodeit latgalīšu stuostu, kulturu popularzynuotniskā veidā i lelom masom. Filmys tehniskajam direktoram Juram Linužam beja svareigs dvēseliskums – pasarunuot. A mes ar operatoru Ivaru Utinānu tik dūmuojam, kai taiseit filmu, kur fiļmēt, kū likt vydā. Mums tys beja primarais. Prūtams, tam vysam pamatā ir cylvāks, es nadūmoju, ka es jūs izmontuoju. Es mieginuoju byut pīteikūši patīss pret jim, sokūt, jius asat deļ mane kulturys fenomens, materials deļ stuosta i es grybu jiusu stuostu pastuosteit.

Mes ar koč kū sasadraudzējom vaira, ar koč kū mozuok. Myus uzjēme ļūti labi, izvoduoja, izguļdēja i pabaruoja par breivu. Tys laikam ir krīvim rakstureigs, ka paleidz vīns ūtram. Latgalīšim ari rakstureigs.

Kai tev redzīs latgaliskajam nuokūtne Sibirī?

Es uzskotu, ka piec 50 godu paliks tikai muzeja eksponati. Cylvāki izmiers, varātu vys koč kū dūmuot i cerēt, ka sovaižuok byus, bet realitate ruoda koč kū cytu. Paliks ļūti moz. Šūbreid latgalīšu vēļ ir gona daudz tī. Ir taidi, kas sevi asociej ar Latgolu. Taidi, kurim ir vīnolga, bet kurim ir latgalīšu saknis, Ačinskā ir vēļ vaira – mož 200, mož 300. Dzeraunēs pa apleicīni ir vēļ taidi, kas varātu pasaceit, ka jam ir latgalīšu saknis, mož kaidi 500.

Autoūstā Tjuhtetā maņ kontrolere praseja, kas tys maņ par čudnu akcentu. Es soku, ka mes nu Latvejis atbraukuši. Jei soka – zynu, maņ ari saime nu tīnis. Prosu, kaids uzvuords, jei soka – Dzalbe. Lyudzu, piļneigi nasaisteits cylvāks! Īej veiklā, tī ari puordevieja soka, ka latgalīšu saknis. Tymā apgobolā ir daudzi ar latgalīšu saknem, cīši daudz.

Kas, tovupruot, Latvejai, latgalīšu sabīdreibai Latgolā byutu juodora Sibira latgalīšu lobā?

Es asmu jim prasejs, kū jī grib, jī soka – mes nikuo nagribim, izjamūt tū, lai varātu vīgļuok ceļuot iz Latveju, atvīgluojumus vizom. Es uzskotu, ka Latvejis i Krīvejis diplomatim byutu juopastuosta jūs stuosts, par cylvākim, kas nav Latvejis pylsūni, bet jiut pīdereibu Latvejai, i diplomatim juosavīnoj par vīgluoku ceļuošonu.

Tu vodi rubriku Latvejis Radejis raidejumā “Kolnasāta”, esi Dautkom TV, vodi Latvejis Televizejis raidejumu “Cytaidi latvyskais”, ir filma. Maņ ir sajiuta, ka tu esi vysur. Kaida tev pošam ir sajiuta?

Tu vēļ nazini, ka Vydsdaugovys Televizejā vadeišu raidejumu. Munā dzeivē ir televizejis periods.

Nu muzykys puorej iz cytim formatim?

Es caru atsagrīzt muzykā. Jiutu, ka tys maņ lobuok pateik. Es ari jiutu, ka suocu zaudēt tū leimini, kū dzīduošonā i dzīšmu raksteišonā beju sasnīdzs pyrms pusūtra goda. Es raksteju lobys dzīsmis. Tys ir nazkur apsastuojs i pat suocs degradētīs partū, ka es vaira nadoru tū tik bīži. Tys biški suop.

Tys jau tikai laika menedžments.

Jā, partū esi ari laiku pa laikam uzrokstu pa kaidai dzīsmei. Šūgod beja div – “Kangars” i “Akmenī”. Paguojušā godā beja div. Mes šod tod ar grupu “Dabasu Durovys” paspielejom. Nav muzykai tik lelys atdevis, kai tys beja pyrms div godim. Laiks sasadola iz radejis i televizejis lītom.

Tev vēļ koč kaids video projekts padūmā?

Pabeigšu 12 raidejumu cyklu Vydsdaugovys Televizejā par dažaiduokom reformom. Pabeigšu DautkomTV projektu par reemigraceju. Vēļ vīnam projektam nav nūsaukuma, bet tei ir Pītera Ragauša ideja, ka vajag paruodeit latgalīšu politiku i sabīdryskūs darbinīku dzeivi nu 1920. goda leidz 1956. godam, kod beja ūtrais drukys aizlīgums.

Nuokušgod es mieginuošu muzykā atsagrīzt ar bārnu albumu. Tys ir gondreiž pabeigts, palykuse vīna dzīsme.

Albums byus latgaliski?

Nā, čyuliski, baļtiski.

Par kū?

Maņ beja projekts, kur dzeju raksteja Lolita Stupāne. Jai beja dzejūļu cykls par myusom, myusu dzeivi. Dzīmsis jau ir gotovys, viņ nav popularizātys. Grybu pabeigt albumu i pabraukuot pa bārnuduorzim.

Roksts sagataveits projekta “Latgales kultūrtelpa: problēmas, analīze un atspoguļojums portālā lakuga.lv” ītvorūs. Projektu finansej Medeju atbolsta fonds nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.