Roksta autore: Sandra Ūdre, portala lakuga.lv

Kotra teatra izruode, gruomota ci muzykys albums latgaliski vysod ir kulturys dzeivē nūtykums (saīt reši), bet radeituojim, vyspuoreigi runojūt, sova veida izaicynuojums ir palikt nasaprostim pi nalatgalīšu, byut gotovim kritikai nu sovejūs pusis. Kaidi konkreti izaicynuojumi juopuorvar profesionalā teatrī ci naformalā apvīneibā uorpus Latgolys, īstudejūt izruodi latgaliski? Kam leluoka pīredze, tam ir vaira kū atkluot itymā sakarā.

Daugovpiļs teatris pyrmais nu Latvejis profesionalūs teatru īstudēja originallugu latgalīšu volūdā – K. Jokstis komedeju “Klepernīku pogosta zvaigzne” (2010), jei sajēme bolvu “Boņuks” i tyka pīzeita par lobuokū goda izruodi teatrī. Tod sekuoja Monikys Zīlis monodrama, saraksteita speciali aktrisei Maijai Kuorklišai, – “Rūžys byudu golūs” (2012), M. Zīlis tulkuots i pīlāguots Šekspira klasiskais lugys sižets “Vosorys saulgrīžu burvesteibys” (2012), Laura Gundara lugys iestudiejums “Dabaseibys pūddarneica jeb viņa debešķības laimesciema podniekdarbnīca” (2014), piec V. Sigareva lugys motivim veiduotuo komedeja “Latgalīšu rulete” (2015), Latgolys kongresa atcerei veļteituo Fraņča Trasuna drama “Nūgrymušuo pile” (2017), popularuos Nikolaja Gogoļa komedejis nūtykumu M. Zīlis puorlykums Latgolys apstuokļūs “Revidents Sylagolā” (2018).

Par latgaliskuo izaicynuojumim Daugovpiļs teatra vadeituojs, režisors Oļegs Šapošņikovs: “Munā fantazejā latgalīšu izruodis īstudejums asociejās ar eksotisku ceļuojumu. Ka pajimt vysu repertuaru, izruodis latgaliski aizjam mozu daleņu na piec svareiguma, a piec skaita. Kai myusu dzeivē – kotru nedeļu breivdīnys, a reizi ci div reizis godā mes varim atsaļaut kur naviņ aizbraukt eksotiskuokā ceļuojumā. I kod braucam, syltuos zemēs napalīkam vysu laiku pludmalē, gribim tū vīnu reizi izmontuot maksimalai – izzynuot par tuos vītys cylvākim, apsavērt apleicīni. Leidzeigi ir ar izruodi latgaliski.

Pyrmom kuortuom, svareiga lugys izvēle, īstudejūt latgaliski, juobyun pamatuojumam – parkū. Na viņ tikai dzierdēt volūdu. Ar tū vīnu izruodi juopasoka kū vairuok. Partū materialam juobyun Latgolys cylvākim saistūšam. Neobligati par Latgolu, a izruode, kas ir saprūtama te i itamā šaļtī.

Kod īstudējom Šekspira “Sapni vosorys naktī”, pat meklējom, kas byutu leidzeigs Šekspira varūnim i latgalīšim tradicejuos, parodumūs.

Nuokušais izaicynuojums saisteits ar tū, ka tekstam ir pavysam cyta volūdys “muzyka”. Juojam vārā, ka kotrys nu originala latgaliski tulkuots teksts praseis jaunu izpratni par itū materialu, tai beja ar komedeju “Latgalīšu rulete”. Tys izaklausa puorspeilāti, bet taida ir pīredze. Kotram latgalīšu vuordam ir mistiska energetika, leluoka energetiska slūdze kai originalā. Cīš viereigi juostruodoj ar tekstu, meklejūt papyldu jāgys, atšifrejūt kodus. Akteram, kas tū tekstu nas, mainuos pat psihofiszikuo izteiksme – žestikulaceja, mimika, bolsa tembrys. Itei volūda tū prosa nu aktera, pasnādzūt latgaliskū tekstu nu skotivis. Te nav runa par aktera mentalitati. Es kai režisors īstudeju ari krīvyski, latvyski ar tim pošim akterim. Byutu vārts papieteit itū fenomenu. Muna intuiceja soka, ka nazkas tymā ir.

Volūdys izpratne, dūmojūt na par atsevišku vuordu saprūtameibu, a dziļuokū sluoni, ir varama, kod tu dzeivoji itamā vidē. Ir idejis izveiduot kolektivu Reigā i tī īstudēt izruodis latgaliski. Taipat varātu spēlēt angliski, franciski, spāniski, a tai var atteisteit sovys prasmis, i tam tod ir pavysam cyta jāga. Dabyskuok ir izruodi latgaliski īstudēt Latgolā.

Vēļ vīns izaicynuojums ir publika. Na vysi skateituoji saprūt latgalīšu volūdu, jim izruodi uztvert gryuši. Kod Latvejis TV paruodeja izruodi “Latgalīšu rulete”, tod, translejūt ēterā, lyka titrus. Beja, jau filmejūt, radzams, ka tū vajag. TV brigade poši nasaprota pusi ospruoteibu nu skotivis. Tys ir svareigs moments. Bet es jau nasoku, ka izruode latgaliski dūmuota vīneigi latgalīšim. Grybu pastreipuot, kod izruodi vadam uorpus Latgolys, josariekinoj ar izaicynuojumu, ka cylvāki var nasaprast. Taitod juonūdrūsynoj papyldu īspiejis saprast. Ka nā – juopījam, ka skateituoji daudz kuo nauztvers. Taidi gadejumi mums bejuši. Vīsizruodēs Latvejis Nacionalajā teatrī reakceja latgalīšu izruodē beja atškireiga nu Latgolys publikys. Reidzinīki na vysu saprota. Es itymā naradzu minusu, tys ir deļ jimšonys vārā īstudejūt.

Vēļ vīns nu izaicynuojumu, runojūt par skateituoju, ir Latvejis mārūga stereotipi par tū, kai izaver tipisks latgalīts, kai uzavad. Parosti tū pasnādz puorspeilāti, kai navysod gaumeigu komismu. Kod izruodē nav atsaucis iz itim stereotipim, ka pi latgalīšu vysod iz golda stuov šmakovka, vysi pīsadzāruši i skali runoj, tod skateituojs uorpus Latgolys soka: “Nu, zinit, tys nav, eisti nav…” Patīseibā tys ir šausmeigs stereotips. Nacionaluo teatra izruodē “Latgola.lv” beja stereotipiskuo pīeja – pasasmīsim na viņ kūpā ar latgalīšim, bet par latgalīšim. Myusu gadejumā, īstudejūt pādejū izruodi “Revidents Sylagolā”, mes ar autori M. Zīli cīš daudz dūmuojom, kai izavaireit nu stereotipu. Par tū, ka mes varātu paruodeit tū, kas nūteik vysā Latvejā, bet ar latgalisku koloritu, napadorūt varūņus par marginalim klaunim. Saglobojūt latgalīšim golvonū – eipašū temperamentu, eipašū vitalitati, a napadorūt tū vysu par parodeju.”

Baļtinovys amateru teatra “Palādas“ (vadeituoja poša Danskovīte) spālātais “Ontana i Annes” lugu cyklys Latvejis Nacionaluo teatra repertuarā palyka par vasalu sensaceju. Piec Danskovītis komedejis “Latgola.lv” (2010) 100 izruodem īstudejums pīdzeivuoja turpynuojumu – sova veida ūtrū sereju “Latgola.lv 2” (2014). Par latgaliskuo izaicynuojumim Latvejis Nacionaluo teatra literaruos dalis vadeituoja Ieva Struka: “Izalosūt repertuaram Danskovītis vīncielīņus “Ontons un Anne”, režisors Valdis Lūriņš gribēja piec īspiejis precizu Baļtinovys pusis izlūksni, kas dažim akterim beja nūpītnys puorbaudejums i daļai publikys ari. Tys ir, kū tyvuok originalam runuoja akteri, tū daļai publikys tū beja gryušuok uztvert. Tūmār izruode beja veiduota tai, lai volūda napalyktu par škiersli sižeta i konflikta saprasšonai.

Izalosūt repertuaram Ingys Ābelis “Klūgu mūku”, redziejuos svareigi pasaceit, ka bez Fraņča Trasuna īguļdejuma kulturā i politikā nabyutu Latvejis vaļsts juos pošreizejā veidūlā. Itamā izruodē tikai vīns tāls izmontuoja latgalīšu volūdu.”

Improvizatoru apvīneiba “ĀrprāTS” kūpā saguoja 2015. gods vosorā, puļcejūt teatra sporta entuziastus nu vysys Latvejis. Jī ir spieliejuši izruodis latvyski, angliski i latgaliski, uzastuoj pamatā Reigā, tok gastej i cytur Latvejā. Par latgaliskuo izaicynuojumim apvīneibys daleibneica Signe Groznija: “Mes asam improvizatoru apvīneiba, kas sovys izruodis naīstudej, bet roda iz vītys – bolstūtīs iz skateituoju īsacejumim. I tai kai myusu kolektivā ir ari gona daudz puorstuovu nu Latgolys, tod kas pa laikam spēlejam izruodis ari latgaliski.

Iz skotivis taidā ziņā lelu izaicynuojumu nav, partū ka latgaliski runuot – tei ir sirds volūda. I ainys saīt patīsuokys, vīnkuoršuokys.

Cytu reizi varbyut ir uztraukums par tū, voi uzrunuosim publiku i atīs skateituoji iz myusu latgaliskū izruodi. Bet pagaidom taidu problemu vēļ nav bejs. Īt ari taidi skateituoji, kas nav nu Latgolys.”

Roksts sagataveits projekta “Latgales kultūrtelpa: problēmas, analīze un atspoguļojums portālā lakuga.lv” ītvorūs. Projektu finansej Medeju atbolsta fonds nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.