Roksta autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Tradicionali ar latgalīšu personvuordim saprūt krystomūs, Bazneicys kononizātūs svātūs vuordus. Jī ir storptautyski, nu svešu volūdu atguojuši, partū na vysod latgalīšam vīgli izrunojami. A par latgaliskim palīk ļaužu mutē, kod sovejūs saukuši vuordu saeisynuotuos formuos, gudruok – hipokoristikuos (kai Jugase < Johanna). Bejuse ari mūde – vārušīs, kaidus vuordus līk muižnīku saimē, kaids vuords vītejam bazneickungam. Daži vuordi ir vairuok apauguši ar vysaidu informaceju, partū palīk naviņ par dzeivu cylvāku identitatem, tok ari par kulturvidis tālim. Itūreiz par septenim latgalītem tipiskim vuordim – Apoloneja, Agata ci Agate, Magdalena, Helena, Genovefa, Emileja i Rozaleja.

Agata/ Agate

5. februarī Katuoļu bazneica svietej svātuos mūceklis Agatys dīnu, piec seneju tradiceju ticeigī nas iz bazneicu nūsvieteit iudini i maizi, cytur ari suoli. Itaidu maizis gabaleņu jam leidza tuolā ceļā aizsardzeibai pret vysaidu nalaimu, iudini tur sātā pret guni i pārkiuni. Sv. Agatu Sicilejā 3. g. s. mūceja ar gunī sakarseitom lyuškom i izruove jai kryuts. Kod cylvāki pi juos kopa lyudze aizsardzeibu nu vulkana izvyrduma, lavys guņs apsastuoja.

Nasaverūt iz Agatys dīnys tradiceju styprumu, Latgolā Agatys vuords nikod nav bejs izplateits krystomais vuords, šudiņ, piec Pylsūneibys i migracejis lītu puorvaļdis statistikys, vysā Latvejā ir viņ 276 Agatys i 901 Agate (naskaitūt kombinacejis ar cytim vuordim). Tok latgalīšu tekstūs Agatys vuordu sastūpam.Anekdotūs Agata ir komisks personažs ar tipiskim „blondinis natikumim”: “vīnā cīmā dzeivojuse palaidneiga sīva, vordā Agata..; Klovānu Agata beja dzērdejuse par tū reiku [barometru]…” Latgalīšu literaturā tāluotuos Agatys ir sovaidneicys, sovaida paskota individualistis pretruneigim parodumim: Natalejis Gilučys-Vaivodis “nabašnīku mozgōtōja Agate” vītejuos sabīdreibys acīs redzīs “kai malns susātivs, kai skručs, kas pēškai pametis vītu aizdurvī un īsōcis staigōt” (stuosts “Bēru Agate”); Tadeuša Puisāna dzeivisgudrū, vacū Agatu nikas navar aizkavēt “steigtīs pi Dīva”, tok jei peipej peipi i piec kuozu “viņ sešus mēnešus vālōk dzyma jōs pyrmais dāls” (stuosts “Vacō Agata”); A. Sprūdža progoreigi mierķtīceiguo Agate īkuoroj zaltu da bezpruota (stuosts “Zelts”).

Anekdotūs Agata ir komisks personažs ar tipiskim „blondinis natikumim”: “vīnā cīmā dzeivojuse palaidneiga sīva, vordā Agata..; Klovānu Agata beja dzērdejuse par tū reiku [barometru]…” Latgalīšu literaturā tāluotuos Agatys ir sovaidneicys, sovaida paskota individualistis pretruneigim parodumim: Natalejis Gilučys-Vaivodis “nabašnīku mozgōtōja Agate” vītejuos sabīdreibys acīs redzīs “kai malns susātivs, kai skručs, kas pēškai pametis vītu aizdurvī un īsōcis staigōt” (stuosts “Bēru Agate”); Tadeuša Puisāna dzeivisgudrū, vacū Agatu nikas navar aizkavēt “steigtīs pi Dīva”, tok jei peipej peipi i piec kuozu “viņ sešus mēnešus vālōk dzyma jōs pyrmais dāls” (stuosts “Vacō Agata”); A. Sprūdža progoreigi mierķtīceiguo Agate īkuoroj zaltu da bezpruota (stuosts “Zelts”).

Apoloneja (Apaļa/Apale)

9. februarī Katoļu bazneicys kalendarā atzeimuota svātuos jaunovys i mūceklis Apolonejis dīna. Sv. Apoloneja dzeivuoja Aleksandrejā 3. g. s. 1. pusē, kristīšu vojuošonu laikā. Jū mūkūt, jai syta pa seju, cikom izsyta vysus zūbus. Kod jū draudēja sadadzynuot, jei poša īlēce gunī. Apoloneja ir zūbuorstu aizbiļdne, škaplereišūs jei paruodeita ar zūbuorsta lyuškom i izrautū zūbu ūtrā rūkā.

Latgalīšim Apalis tāls nūsastyprynuojs komiskā sīvītis personažā, kas vysod “ar mēli jaucās pa cytu keiseļa kotlu”. Kai popularā tautysdzīsmē “Apleik kolnu ar leikumu”: “Tū redzēja Apaleite,/ Vysam cīmam izpļuopuoja…” Ci vēļ kolorituok – Ontona Rupaiņa komedejā “Dzymtā zemē” (1936) Apale na viņ saprūt vysys sytuacejis “pa sovam”, bet juos ari truopeigi raksturoj sovim teicīnim: “Myužeigs skaistums!; Ak Dovyda dāls!; pa mutuli jau nanūguoja (nanūmyra); ka tik pa Juoņa vuortim īškā, vādars zynuos, kū dareit (par iesšonu); mutuļmutulim pa kotlu īt (vard)”. Komedeja miļzeigu popularitati pīdzeivuoja 20. g. s. 90. godūs ar Rēzeknis Tautys teatra izruodem i Anitu Graudiņu Apalis lūmā. Tāls suoce dzeivuot sovu dzeivi uorpus lugys, i vīnā šaļtī palyka par rokstūšū Plōciņu Masi i Dagutkolna Apaleiti. Jaunajā, 2019. gods, Rēzeknis Tautys teatra īstudejumā Vijis Dikulis Apale nikuo nav pagaisynuojuse nu sovu “tykumu”, ar sovu runuoteigū, Alda Leiduma atveiduotū Seimani, veidoj vīnu ļusteigu puori, laikam trokuok kai autoram pat bejs īcarāts.

Nu latgalīšu pazeistamuokūs sīvīšu Apolonejis vuordu nasuse Apolonija Laurinoviča (1886–1967) – sabīdryska darbineica, jauneibā literate (najaukt ar juos svaini Heneni Pronevsku-Laurinoviču!), politike, uorste, Latvejis breivvaļsts laikā Kalkunu bārnu noma vadeituoja. Šudiņ vysā Latvejā viņ 112 Apolonijis, 5 Apolenijis, 2 Apalenijis, oficiali nivīnys Apalis.

Magdalena (Madaļa/Madale)

Ar sv. Magdalenu saprūt sv. Mareju Magdalenu aba Mareju Magdalīti (nu Magdalys). Piec evaņgeleju, Jezus jū atbreivuoja nu septeņu demonu, jei palyka par Juo uzticeigu muocekli, kura beja kluot pi krysta, Jezum mierstūt, i pyrmuo satyka Jū piec Augšanceļšonuos. Myusu dīnuos pasaruoda argumentātys teorejis, kas apstreid Bazneicys “nadasaceitū” par jū kai par Jezus lauluotū sīvu. Latgalīši ar itom teorejom naaizaraun. Vītu Leivuona nūvoda Jersikys pogostā, kur atsarūn Svātuos Marejis Magdalenys bazneica, meili sauc par Madaleņu, a Reigys latgalīšu īmīļuotuokuo nu katuoļu draudžu ir Marejis Magdalenys bazneica – vīns nu vacuokūs Latvejis dīvnomu (calts ap 1260. godu). Bazneicys kalendarā juos dīna – 22. juļs.

Sadzeiviski Madaļa ir komisks “blondinis” tāls, kai dzīsmē “Lobs bej’ puika myusu Jezups” ci “Kapļu” pyrmuo albuma “Prauda par Madali” tituldzīsmē, ari Nikodema Rancāna “Drywā” publicātajūs feletonūs. Interesanti, ka tautysdzīsmēs Madalis vuords pasaruoda sūpluok Muorys vuordam, literaturzynuotneica profesore Janīna Kursīte tū skaidroj tai: “Var būt, ka vārds Madaļa patiešām ir patapināts no Marijas Magdalietes (bet tādā gadījumā tikai vārds!), bet var būt, ka tam sakars ar indoeiropiešu sakni *mad- ’mitrs; pilēt, tecēt’ un tādiem latviešu vietvārdiem kā Madona, Madliena, Madaļas purvs. Tādā gadījumā Madaļa būtu norāde uz Māras saistību ar ūdeņiem, ar mitrumu kā vienu no dzīvības rašanās substancēm. Māra latviešu folklorā patiešām bieži parādās ūdeņu ielokā, bet, vai tam kāds sakars arī ar vārdu Madaļa, atstāsim šo jautājumu atklātu.” (Latviešu folklora mītu spogulī, 1996, 310. lpp.)

Myusu dīnuos Latvejā ir 4 Madalis, 110 Magdalēnys, 35 Magdalenys, 3 Madalēnys, 2 Madeleinys, 1 Madaleina, 12 Marijis Magdalēnys, 4 Marijis Magdalenys, 4 Mariis Magdalēnys (kombinacejuos ar cytim vuordim naapsavārts).

Pazeistamuokuo latgalīšu Magdalena – dzīduotuoja Magdalena Marija Zepa (presē ari Marija Magdalena, Marija Sepe), par kuru datryukst precizu dzeivis datu, viņ 30. godu presē skaitomys atsauksmis par juos koncertim, jei dzīd Nacionalajā operā i radiofonā. Repertuarā ir ari latgalīšu dzīsmis i vysod naiztryukstūši – Violys arejis nu Dž. Verdi “Traviatys”. Jū raksturoj miļzeiga profesionala izaugsme: 1933. godā, piec konservatorejis beigšonys, kritiki jai īsoka izkūpt bolsu i puorlīceibu par sevi, pasavuiceit uorzemēs, jei tū izdora 1937. godā pi italīšu i franču vokaluos muokslys profesorim. 1940. godā jai ir spūži koncerti Austrumeiropys golvyspiļsātuos, piec koncerta Florencē par jū jiusmeigi roksta italīšu prese, jei uzastuoj tuo laika Italejis fašistu varys elitei.

Magdalena pīdzyma Pīterpilī, juos tāvs dīnēja Preobraženskys pulkā. Pusūtra goda vacumā jei ar mozū bruoleiti palyka bez mamys, tāvs atdeve babys audzynuošonā Borkovys pogostā. Magdalena intervejā gazetai “Latgolas Vōrds” 1940. godā uzsver, ka izauguse pošā Latgolys nūmalē: “Pa zīmu brauču uz Pīterpili skūlā, par vosoru vacmāmeņas paspuornē, Latgolas nūmalē, uz pošom Vydzemes rūbežom, kur valāna ar valānu sasaskōre myusu teirumūs ar Vydzemi. Viesturiskais kopa akmiņs pulkv. O. Kalpakam ir kolts nu palākō, lolōkō akmiņa Vacuma meža molā (ari mōju rūbežōs), kur, sēnēs ejūt, vacmāmeņa stuosteja puosakas, atsapyušūt iz ituo akmiņa.”

Helena (Geļa/Gele)

Pasauļa kulturā Helena teik pīzeita par skaistuokū sīvīti pasaulī, piec Homera “Iliadys”, deļ juos izacēle Trojis kars. Jei bija preciejusēs ar Spartys vaļdinīku Menelaju, a jū nūlaupeja Trojis priņcs Parids, veira tautīši īsaruoda piec juos pakaļ.

18. augustā Bazneicys kalendarā īraksteita cyta – sv. Helena (ap 250–330), imperatora Konstantina muote. Konstantins Dižais kai imperators vysaiž atbaļsteja Bazneicu i ceņtēs nūleidzynuot prīškteču, kristīšu vojuotuoju, radeituos sekys. Beja nūlamts nūskaidruot vysys vītys, kas ir saisteitys ar Jezus i Juo Muotis zemis dzeivi, nūzeimeiguokajuos izceļt bazneicys. Konstantins “ekspedicejā” iz Jeruzalemi syuteja sovu muoti, dūdams jai kienenīnis pylnvarys i materialūs leidzekļus. 326. godā izadeve atrast Krystu, kurā nūmyra Jezus. Partū sv. Helena ir arheologu i senatnis pietnīku aizbiļdne.

Pasaulī zynoma Svātuos Helenys sola Atlantejis okeana dīnvydūs i Svātuos Helenys kolns (aktivs vulkans) ASV, Olyuksnys azara krostā ir Helenys piļs, a Svātuos Helenys olūta iudiņs nu Karaulovim pīdarūšuos Adamovys muižys Rēzeknis tyvumā pyrma vaira kai 100 godu beja slovons tuoli aiz Vitebskys gubernis rūbežim. Piec presis ziņom, olūtu atkluoja 1905. godā i nūsauce par gūdu muižys saimineicai Helenai. Olūta iudini suoce puordūt 120 000–150 000 buteļu mienesī, eksportejūt ari iz Eiropu, Kaukazā jis spiejs konkurēt ar vītejim mineraliudinim. Boguotuokī aristokrati poši brauce iz Adamovu kai kūrortu. Pyrmuo pasauļa kara laikā olūteņa stryuklaku sasprydzynuoja, lobīkuortuotū apleicīni izpūsteja. Latvejis breivvaļsts laikā olūtu naatjaunuoja. Veiksmeigī uzjiemieji Karaulovi paglobuoti mauzolejā sūpluok Latgolys Muorai, pi Rēzeknis Vyssvātuos Dīva dzemdātuojis pareizticeigūs bazneicys.

Pazeistamuokuos latgalītis itymā vuordā ir dzīduotuoja Helena Kozlovska-Ersa (1895–1949), saukta par Latgolys laksteigolu, literate Helene Pronevska-Laurinoviča (1896–1969). Juos autobiogafiskais dorbs “Grymstūšōs saleņas” pīleidzynojams Annys Brigaderis “Dievs. Daba. Darbs”. Autore dzymuse Leiksnys pogostā, meitinis uzmaneibys centrā Dvinskys apleicīne 20. g. s. suokuos, kai, viļcīņa avareja, Leiksnys grāfi, gaisa balons viers piļsātys, tod paaugušuos mārgys školys gaitys Picerā, Pyrmais pasauļa kars.

Latvejā septeņom pasē raksteits Geļa, vīnai – Gele, 1845 – Helēna, 154 – Helena, 70 – Gelena, 15 – Helēne, 9 – Helene, 9 – Gelēna, divejom – Gelenna.

Genovefa (Geņa/Gene)

Sv. Genovefa nu 5. g. s ir Parizis aizbiļdne. Jei dzymuse ap 423. godu, bierneibā ganejuse vuškys. Jau 12 gadu vacumā meitine izsaceja grybu saglobuot jaunaveibu i sovu dzeivi piļneibā veļteit Dīvam. Reiz muote sasasirdeja par juos dedzeigū bazneicys apmekliešonu, īsyta Genovefai i tiuleņ poša palyka okla. Piec div godu redze atsagrīze, kod Genovefa pazīde jai acs ar iudini, kam dalyka sovys osorys. Tūlaik nabeja klaštoru, jei mūkinis dzeivi nūdzeivuoja tāva sātā.

A latgalīšu vacuokajai paaudzei lobuok pazeistama cyta Genovefa. 1907. godā Nikodems Rancāns iztulkuoja nu vuocu volūdys i izdeve “Genowefu” – sentimentalu vydslaiku legendu, kū puornūvodā Anša Leitāna saryupātu skaiteja nu 1845. gods. Genovefu, napatīsi apmaluotu, nu sātys ar mozū dieleņu izdzyna veirs i jei septiņus godus ar zvāru paleidzeibu nūdzeivuoja mežā. Vakariešonā aba suprādkuos saguojušuos sīvītis i bārni, osorom acīs, klausejuos prīškā skaiteitū “Genovefu”. Itys moments īmyužynuots ari Juoņa Streiča filmā “Cilvēka bērns”.

Latvejā pasēs Genovefa īraksteita 801 reizi, Genoveva – 44 , Genovēva – 1, Gene – 27, Geņa – 74.

Emileja (Miļa/Mile)

Ir nazcik svātūs Emileju: pīcu svātūs muote (nu 10) sv. Emileja nu Cezarejis (ap 305/315–ap 380); Svātuos Saimis muosu kongregacejis dybynuotuoja sv. Emileja de Rodā (1787–1852); “Pasaruodeišonys Svātajam Jezupam” muosu kongregacejis dybynuotuoja, dzymuse baronese, sv. Emileja de Vialāra (1797–1856).

Sovutīs par Latgolys Žannu d’Arku teik saukta vīna nu 1831. gods Pūļu sasaceļšonys lideru grafīne Emileja Plātere (1806–1831). Jai izadevs sapulcynuot 280 kuojnīki, vairuoki desmiti juotnīku i daudzi symti ar izkaptim bruņuotu vītejūs zemnīku vīneibu.

Ari storp latgalītem ir daudz izcylu Emileju. Kimejis profesore, akademike, vaļsts emeritātuo zynuotneica Emīlija Gudriniece (1920–2004) izstruoduojuse jaunu 1,3-diketonu sulfuriešonys i nitriešonys metodi, ir LPSR čempione motosportā 350 cm3 klasē sīvītem.

Muokslineicai Emīlijai Klīdzējai (dz. Svilāne, 1916–2008), rakstnīka Juoņa Klīdzieja dzeivisbīdrei, pasadeve bārzi, pučis i portreti. Daudzys juos gleznys apsaveramys Dekšuoru pogosta muzejā.

Dzejneica Emileja Kalvāne (1944–2014) suoce raksteit latgaliski viņ 90. godu suokuos. Jei ir kruojumu “Lobuo dīna” (2003) i “Atvosora” (2013) autore, rakstejuse ari komedejis.

Latvejā 4066 pasēs raksteits vuords Emīlija, 288 – Emilija, Emilia – 145, 9 – Emiliia – 9, Emilie – 4, Miļa – 5, Mile – 1, Mīle – 1.

Rozaleja (Razaļa/Razale/Razulinka)

Sv. Rozaleja (1130–1166) ir Palermo piļsātys i vysys Sicilejis aizbiļdne. Juos saime skaitejuos karaļa Kārļa Leluo tīšī piecteči. Jai beja īspieja izalaseit karaliskuo galma spūzmi, a jei izavēlēja vīntuļneicys dzeivi kolnu olā pi Palermo.

Vuordam ir senejuokys saknis, par Rozalejom Rūmys imperejā sauce Rūžu svātkus. Jim beja cīš daudzveideigs saturs – nu myrušūs pīminiešonys da erotisku motivu. Vāluok kristīši, kaiseidami rūžu zīdlapenis Pīterdīnā i cytūs svātkūs, saceja, ka sv. Pīters caur puču maigumu līk atguoduot par Dabasu svātlaimi. A poša rūze kristīteibā palykuse par Dīvamuotis simbolu.

Rūze ir Rēzeknis simbols, pasateicūt juos pyrmajam vuocyskajam vuordam Rositten. Piļsāta jū vysaiž akcentej: te ir kopejneica “Rositten”, restorans “Rozalija”, Rūzis svātki Rēzeknis Tehnologeju akademejā, kasgadeja Rūžu izstuode Latgolys Kulturviesturis muzejā, vysaidi dekorativi elementi. Turistim teik stuosteita teika par piļskolna dzilīnē gulūšu princesi Rūzi.
Latgolys jaunovys idealu radejs Kazimirs Buinickis viesturiskajā romanā “Priestera Jordāna atmiņas” (1852; 2003, 2018). Juos poguoniskais vuords ir Rūze, a kristeitais vuords – Rozaleja. Pazeistamuokuo latgalīte, kas nasuse itū vuordu – Rozalija Tabine, zam literarūs dorbu pasarakstejuse kai Naaizmērstule.

Latvejā registrāts 159 vuordi Rozālija, 27 – Rozalija, 1 – Razaliya, 1 – Raziļa.

Roksts sagataveits projekta “Latgales kultūrtelpa: problēmas, analīze un atspoguļojums portālā lakuga.lv” ītvorūs. Projektu finansej Medeju atbolsta fonds nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.