Intervejis autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Viesturiski Latgolai pīdereigais Varakļuonu nūvods, kas devs ap 300 Latgolai, Latvejai i pasauļam nūzeimeigu personeibu, atsarūn Vydzemis plānuošonys regionā. Tys radejs varakļuonīšūs pat pretejis nūmetnis: daļa par speiti kūp sevī latgaliskū identitati, daļa – izaudziejuši sevī puorlīceibu, ka lobuok Vydzemis nūmalē, na Latgolā. Partū, kai aizstuovēt i puorstuovēt Latgolys kulturviesturis montuojumu itaidā situacejā, stuosta Varakļuonu Nūvoda muzeja direktore TERESE KORSAKA.

Kai Varakļuoni tyka pi Vydzemis?

1963. godā suocēs lels melioracejis objekts Lubuona azara īdambiešonā. Golvonais kantors beja Lubuonā, tehnikys stuovvīta i ūtrys kantors – Varakļuonūs. Lai byutu vīgļuok formēt dokumentus, lai nabyutu birokratejis storp rajonim, Varakļuoni tymā pat godā tyka pīvīnuoti Modūnis rajonam. Piec ituo nivīns jūs atpakaļ Latgolai vaira nav atdevs. Leidz tam beja vīnu godu zam Rēzeknis rajona, vēļ agruok zam Viļānu rajona, 1950.–1957. godā pastuovēja Varakļuonu rajons.

Kai jiutatēs Vydzemis plānuošonys regionā?

Mes dzeivojam kai vysi latgalīši: latgaliski runojam, latgaliski padzīžam. Ir Varakļuonūs ari taidi, kas vaira i nasataisa latgaliski runuot, koč tāvs ar muoti i vysa dzymta latgalīši.

Dažaidi cylvāki, atškireigys emocejis par faktu, ka asam formali Vydzemē. Daudzi Latgolu skaita par atpalykušuoku jau nu laika golu, pīderēt Latgolai ir mozuok prestiži.

Pat muni bārni dūmoj iz pusem – dāls atzeist sevi par latgalīti, meita – vydzemneicu. Es asmu latgalīte leidz sirds dziļumim. Redzit, maņ pat gradzyns ar Latgolys uzrokstu viersā.

Dūmoju, pošvaļdeibys sātā pasaceitu cytaidys dūmys. Jim kontakti pa itim godim izaveiduojuši Vydzemē, Latgolu napazeist, ar jū nav kontaktu, partū tei ir ari baile nu svešuo – Latgolys.

Kaidys problemys muzejam roda itei situaceja?

Tod, kod vajag svareiguokys lītys kuortuot, izaruoda, ni mes eisti Latgolai pīdaram, ni Vydzemei. Maņ personeigi pošai beja saskare ar Vydzemis Turisma asociaceju, kod praseju pajimt myusu bukletus jūs stendā “Balttour” izstuodei. Maņ atbiļdēja: “Vai tad te jūs kāds meklēs? Padomājiet paši, vai te jūsu vieta – pie Valmieras bukleta?”. Myus reali “atšyva”. Es pīkreitu tam, ka myusu vīta ir Latgolys stendā. Zvaneju Latgolys Regiona turisma asociacejai, lai jī myusu bukletus pajam sovā stendā. Maņ smolkjiuteigi atsaceja, ka asam Vydzemis plānuošonys regions i vysim Latgolys bukletim ir vīnuots nūformiejums zam vīna zeimūla, kūpejs projekts. Mes rezultatā palykom nikur – ni tī, ni tī. Bet byutu labi, ka mes varātu tī i tī pīsadaleit. Nazkod beja projekts, kurā vysi Latgolys muzeji naudu dabuoja. Es ari raksteju, maņ atbiļdēja – jius asat Vydzemis plānuošonys regions, jums nu Latgolai paradzātuos naudys nikas napīsanuok. Nu Vydzemis reši saīt dabuot kaidu kapeiceņu.

Tūreiz par tū myusu “atšyušonu” saguoja dusmis, gribieju īspeitēt kai vīnim, tai ūtrim. Aizguoju iz pošvaļdeibu i saceju, ka mums nav variantu – pierkam sovu stendu “Balttour”. Izstuodē īlyka myusu stendu pavysam “neitralā” zonā. Vysi guoja i breinuojuos, parkū mes naasam pi Vydzemis voi pi Latgolys. Bet mums beja labi.

Latgola myus vyspuor nikur naaicynoj. Partū mes īsastuojom Vydzemis Turisma agenturā, bet juobraukoj iz Valmīru voi Cēsim, kur nūteik pasuokumi. Nu Varakļuonu itaidu pasauli! Cīš tuola i naizdeveiga braukšona.

Voi jius redzit kaidu rysynuojumu situacejai?

Vacais viesturiskais rūbežs ir leidz Aivīkstei, pi tuo vajadzātu pīsaturēt. Parkū tai viesturi vajag krūpļuot, ituo nasaprūtu! Varbyut vajadzātu cylvākim dūt leluoku īspieju izasaceit, pi kuo jī grybātu byut. Daļa cylvāku grybātu atsagrīzt Latgolys teritorejā, daļa ir pret tū. Nazynu, voi jūceiguo situaceja kod naviņ atsarysynuos. Varbyut Latgolys puse varātu aicynuot myus vaira īsasaisteit sovūs projektūs, tod cylvāki pīrostu iz Latgolys pusi vērtīs.

Kaidys ir nuokūtnis perspektivys?

Nuokūtnē myus taisuos pīvīnuot Modūnis nūvodam. Modūnis rajonā asam dzeivuojuši, varu saleidzynuot, kaida atteisteiba beja tod i kaida niu sovā nūvodā. Tūlaik reši kaidu munu projekteņu atbalsteja, reiz rajons īdeve naudu bukletu īspīst. Partū nikuo lobuoka mes gaideit navarim. Nu 2009. gods, kai izaveiduoja Varakļuonu nūvods, es skaitu, mes suocem gona labi dzeivuot i atsateisteit. Renovātys Varakļuonu muojis i īlys, sakūpta piļsātys infrastruktura, ar pili ari asam tykuši drupeit iz prīšku – jauna digitalizāta ekspoziceja, modernizātys kruojuma globuotovys. Da tuo nivīnu vyspuor nainteresēja piļs. Tei ir piļs, jai vajag greidom, lūgim, unikalūs sīnu gleznuojumu restauracejai. Apsveicami i apskaužami, kai Rēzeknis nūvods īguļdeja Lūznovys muižys atteisteibā. Prūtams, mes asam muzejs, taida marketinga kai Lūznovai mums nabyus, bet ari kai muzejam Vydzeme mums nikod tai napaleidzēs. Par tū es soku – nikuo lobuoka šūbreid par Varakļuonu nūvodu nav.

Jius asat lelys Reigys šosejis – A12 – molā, vēļ i radzami nu ceļa. Voi kai turisma objekts asat īraudzeiti?

Naasam pamaneiti. Cik spākūs, tik reklamejamēs. Bet A12 nav turistu ceļš. Daudzys turistu grupys iz Latgolu nabrauc pa A12, Jākubpilī nūsagrīž pa A6. Tī ir mozuok kilometru, vairuok objektu pa ceļam. Izbraukoj Preiļus, Aglyunu, Kruoslovu, Dagdu i puorejū, caur Rēzekni atsagrīž atpakaļ. Tys jau ir cīš vālu. Jī ir puorguruši, mes ari vysu dīnnakti nastruodojam. Tai mes palīkam naapsavārti.

Asam saprotuši, ka mums datryukst reklamys krīvu volūdā. Mes vysod asam bejuši latvyska vide. Nu Krīvejis turisti brauc pa A12 iz Reigu. Caur Latvejis piļu i muižu asociaceju asam īsasaistejuši puorrūbežu projektā “630 sajūtu verstis”, Krīvejis pusei par mums interese ir. Kulturviesturiskais maršruts suocās Sanktpīterburgā, nu Olyuksnys pusis turisti ībrauc Latvejā, vierzās iz myusu pusi. Lūznova, Preili, Arendole, Kruoslova ir īkļautys.

Ar kū jiusu muzejs ir unikals?

Te dzeivuojs īvārojams 18. g. s. dobys zynuotnīks, mineralogs, izcyla personeiba grāfs Mihals Jans Borhs (1753–1810). Jis ir Eiropys mārūga zynuotnīks. Jānis Stradiņš par jū ir rakstejs. Maltā, Gozu solys Arheologejis muzejā, maņ nūtreisēja sirds – beja sajiuta, ka munā prīškā nūsastuoj grāfs Borhs. Patīseibā tys beja lels dieļs ar informaceju par jū, jis pietejs tī vītejū templi, bet ir ari zinis, nu kurīnis jis cielīs i kas tei par vītu. Ari cytūs Eiropys muzejūs ir informaceja par jū, jis daudz uzaturiejs Maltā, Italejis Sicilejā, jū interesēja vulkaniskī īži.

Kū jis redzēja Eiropā, vede ideju veidā iz sovom muojom Varakļuonūs. Itys beja lels eipašums – 110 000 desetinu zemis, kur ītylpa Borhova, Murmastīne, Stiernīne, Atašīne, Gaļāni, Kaupris iz Viļānu pusi, puse nu Lubuona azara. Ir nūstuosti, ka jis ir bejs lobs pret dzymtļaudim, jūs uorstiejs, taisejs jim zuolis, tai kai nūsadorbuojs ar kimeju i fiziku. Naasmu nikur atroduse, ka zemnīki te byutu mūceiti, eipaši nūspīsti. Tikai Kārļa Poča rokstā izlaseju pretejū. Bet mes ari daudz kuo vēļ nazynom.

Kotru godu atīt jauns atkluojums par Borhu, jis ir tys cylvāks, par kuru vysā pasaulī interesejās. Nūkreit kai nu zylu dabasu pietneica nu ASV, jū interesej Borha ceļtnis. Paradoksali, vysi, kas suoc pieteit Borhu, navar vaira apsastuot. Jis jūs īvalk sovūs volgūs.

Jau 20. godu pilī struodoju, jiutu pat fiziski, kai jis mani vairuok i vairuok īvalk sovūs “teiklūs”. Tei Amerikys pietneica atvede atkluojumus par sv. Viktora relikvejom. Ir pīruodejums, ka myusu grāfs Borhs ir personeigi rakstejs Rūmys pāvestam viestulim, lai jam juos izsnādz. Rūmys pāvests ir devs atļuovi, dreizā laikā jam juos ari izsnāgtys. Jis raksteja, ka dreiž dūsīs iz sātu i pi reizis var atvest. Rūmys pāvests jū personiski pazyna, jau jī īprīšk acimradzūt beja komuniciejuši.

Juo dāls Juzefs, kas dzeivuoja Preiļūs, ari beja licīs pi Rūmys pāvesta, jam ar pyrmū sīvu nabeja bārnu, tei varuok pa Sanktpīterburgu, jis īpazyna vīnkuoršu zemnīku meitini Doroteju Stalidzāni, brauce iz Rūmu praseit škieršonūs. Jim bārnu nabeja, pāvests deve atļauju škiertīs. Izaškēre, sasalauluoja ar Doroteju, jim beja daudz bārnu. Nu koč smejīs, Borhim taisnī sakari ar Rūmu!

Asam Latvejis Nacionaluos bibliotekys projektā “Neredzamā bibliotēka” pīsadalejuši. Nazkod grāfam Borham pīderiejuse miļzeiga biblioteka – 8000 gruomotu, pat nu 16. g. s., lels arhivs. Speciali tam piec Borha nuovis izcalta bibliotekys āka 1811. godā.

Sovi spūceni pilī ari ir. Apmeklātuojim stuostom legendu par dzeivū zūbynu, kas klausiejs tikai grāfu, i juo meitys nalaimeigū mīlesteibu.

Kas nūsacejs, ka nu Varakļuonu cālušīs tik daudz izcylu latgalīšu?

Jā, ap 300. Pasateicūt, tam, ka te beja Varakļuonu Vaļsts gimnazeja, vāluok Varakļuonu vydsskūla, vysod spieceigi pedagogi. Loba izgleiteiba ir pats golvonais nūsacejums.

Kas muzeja kruojumā jauns nu latgaliskuo montuojuma?

Mums ir atsyuteits obeju, tāva i dāla, Latkovsku dzymtys arhivs. Paguojušā godā sajēmem mums testamentari nūvālātū Paulīnis Zalānis arhivu, jei ir sasarakstejuse ar literatim, zynuotnīkim, tī ir tik unikala sarakste ar Latkovski, Klīdzieju. Rupaiņs jai beja eipašs dzeivis draugs, tī tik interesantys lītys viestulēs! Nu jūs sarakstis literats varātu pat radeit vasalu romanu. Muzejā nav zynuotniskuo leidzstruodnīka, arhivi gaida sova pietnīka. Kaids students varātu pīraksteit sovu studeju gola dorbu. Reizē ar Zalānis montuojumu mums tyka atdūtys Rupaiņa lītys – vasals uodys čemodans. Mes jū draudzeigi atdevem Rupaiņa muzejam. Zynu, ka jim ari nav pietnīku, kas itū montuojumu apzynuotu. Par Latgolys cylvākim ir, kū pieteit, ir, par kū saraksteit saistūšys gruomotys.

Roksts sagataveits projekta “Latgales kultūrtelpa: problēmas, analīze un atspoguļojums portālā lakuga.lv” ītvorūs. Projektu finansej Medeju atbolsta fonds nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.