Roksta autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Vīns nu zeimeiguokūs Latgolys aprokstu nu 19. g.s. ir pūļu etnografis i folkloristis Stefanejis Uļanovskys etnografiskai tāluojums “Pūļu Inflantejis latvīši”. Tys pyrmū reizi izdūts 1891. godā. Sovukuort itys gods uzskotoms par pietneicys jubilejis godu – jei dzymuse 1839. godā, tok nav zynoms, kurā datumā. Daudzi juos dzeivis fakti da šam ir nazynomi, nasaverūt iz tū, daudzi pietnīki Pūlejā i Latvejā pietej jū i juos atstuotū montuojumu. Vīna nu jūs ir Škilbānu nūvodpietneica MĀRĪTE ŠAKINA. Jei meklejūt zinis arhivu dokumentūs par vītejim muižnīkim Uļanovskim, ir atkluojuse dažus jaunus faktus ari par Stefaneju, kas beja vītejūs muižnīku saimis lūcekle.

Materiali par etnografi

Ituogods augusta suokumā Viļānūs pi sātys, kurā, varams, 1889.–1891. godā dzeivuoja S. Uļanovska, tyka atkluota pīminis pluoksne. Taišni Viļānu apleicīnis latvīši ari apraksteiti etnografiskajā tāluojumā “Pūļu Inflantejis latvīši”, kur apkūpuotys latgaliski pīraksteituos 329 vysaida garuma dzīsmis, 474 parunys i teicīni, 232 meiklis, 75 puorsokys i plaši etnografiski aproksti. 2012. godā tyka izdūts ituos gruomotys faksimilizdavums, a 2017. godā tulkuojums latvyski. Tys sabīdreibā radejs prīkšstotu etnografi asociativi saisteit ar Viļānim, koč tei ir tikai vīna nu juos dzeivis epizodem. Par jū gruomotu pūļu volūdā sarakstejs Krakovys Etnografiskuo muzeja direktors Anžejs Ratajs – “Stefaneja Uļanovska. Biografejis nūslāpumi, daiļradis napublicātī materiali” (2016), kurā vaira pīsagrīzs juos raksteitajom viestulem. “Via Latgalica IX” (2017) publicātajā rokstā Pūlejis Zynuotņu akademejis Slavistikys instituta asociātuo profesore Dorota Krystina Rembiševska turpynoj temu par juos viestulem.

Saikne ar Zīmeļlatgolu

Daudz leluokā mārā Stefaneja ir saisteita ar Zīmeļlatgolu, kai tys da ituo beja akcentāts nu juos pietnīku pusis. Par itū Mārīte Šakina soka: “Es kai nūvodpietneica izzynoju Škilbānu viesturi, dūmojams, byus gruomota, vītejī muižnīki Uļanovski maņ ir tikai vīna tēma nu vysa, partū ka muiža pīderēja jim. Jūs eipašumi plētēs iz Olyuksnys pusi, kur Līpna, Kūdupe. Martina Uļanovska vacuokais dāls Vladislavs beja Stefanejis veirs.

Vacī Uļanovski, Vladislava vacuoki, ir paglobuoti Līpnys kopūs, es grybātu jim nalelu krystu izlikt, ka jau jim tik daudz laika asmu zīduojuse. Ļauds par jim jau aizmiersuši, a jī te ir bejuši nūzeimeigi muižnīki. Pat tautys atmiņā jau muižys eipašnīki saistuos ar krīvim, kas eipašumus puorjēme piec Uļanovskim.

Itūs muižnīku dzeivisstuosts ir interesants pamaineit myusu stereotipus par muižnīkim. Ka muižnīki vyspuor tikai švaki izaturēja pret vīnkuoršū tautu i nikuo cyta. Stefaneja ar sovu publicātū dorbu i, kai atsakluoj ari juos viestulēs, ar dziļū īinteresieteibu pat detaļuos, izvylka latgalīšus gaismā, par kurim da ituo nivīns nikuo nazynuoja. Kemps ar sovim “Latgaleešiem” byus piec tam.”

Dzymuse Boleviča i lauluota Marienhauzenā

Iz raksteitajim olūtim par Stefanejis dzeivis datim navar pasaļaut – ni īroksts par juos dzimšonu, ni nuovi nav atrosti, publikacejuos pīmiņ vysaidus dzimšonys godus. Tycams Stefanejis biografejis atskaitis punkts ir juos laulobys 1860. gods 3. julī Viļakā (Marienhauzenys draudzē). Itū īrokstu sevkurs var pasavērt pats raduraksti.lv. Pīmynātais leigovys vacums 21 gods apstyprynoj, ka dzimšonys gods vystycamuok ir 1839., na 1830. – kai nūruodeits dažūs olūtūs.

Mārīte turpynoj: “Es meklieju informaceju piec uzvuorda Bolevska, kai Rataja gruomotā nūruodeits, gribieju kū atrast par juos tāvu. Nikuo. Reizem ir gryuši saprast tūs rūkrokstus, tū “radurakstu.lv” īrokstu vierūs ar lupu nazcik reižu, saprotu, ka jī ir Boleviči, paburtojit poši. Ari vīnā Latvejis arhiva dokumentā atrodu nūruodi krīvu volūdā, ka jei dzymuse Boleviča, tod tuoļuok jau varēja atrast, ka juos tāvs beja uorsts. Ari juos veirs Vladislavs beja uorsts. Varātu byut, ka jī ituo deļ ari īsapazynuši. Bet cikom nav dokumenta par tū, nav ari fakta.

Vladislava tāvs it kai dālam muižu paduovynuoja, jaunī Uļanovski dzeivuoja Škilbānūs. Vladislavs reņtēja ari Baļtinovys muižu. Jī te ari kaidu laiku padzeivuoja, te jim 1861. gods 22. majā pīdzyma dāls Adams. Kod suocēs namīri, jei puorsacēle iz Viļņu, iz pusi, nu kurīnis cālusēs.”

Revolucionarī Uļanovski

“Viļakys muiža beja vīns nu 1863. goda pūļu dumpa centru Latgolā, par pīsadaleišonu ari Uļanovski dabuoja cīst. Saskaņā ar cara pavieli par sasaceļšonys daleibnīku muižu konfiskaceju ari Uļanovskim muižys beja juopuordūd. Tāvu Martinu Uļanovski izsyuteja iz Vitebsku partū, ka jis nabeja atturiejs dālus nu pīsadaleišonys namīrūs i natyka ziņuojs varys īstuodem. Vacuokū dālu Vladislavu pīzyna par politiski nauzticamu personu un izsyuteja iz Permys guberņu partū, ka jis Baļtinovys muižā beja devs pajumti sabraukušajim namīrnīkim, Škilbānu muižys mežā bunkurā pi prīdis Peksīnis cīmā atkluoja īrūču i municejis slāptivi. Ontons Slišāns sovā laikā beja pīrakstejs nūstuostu, ka zem Peksīnis prīdis dumpinīki globuoja īrūčus, tei prīde ir dižkūks, aug pa šudiņdīnai i tūlaik beja muižys teritorejā. Vladislava bruoļs Ignatijs beja vīns nu treju golvonūs sasaceļšonys organizatoru, par tū tīsa jam atjēme muižnīka titulu i pīsprīde 12 godus katorgys dorbu pi Irkutskys. A Stefaneja beja jūs saimis daļa i tymā vysā beja kluot. Taidā skatejumā jei pietejumūs vēļ nav pasaruodejuse.

Škilbānu muižys puordūšona guluos iz Stefanejis placu, kura itymā namīru laikā kūpā ar mozū dālu Adamu dzeivuoja Viļņā. Jei suoce sasaraksteit ar varys īstuodem i vysaiž raudzeja izalyugt atļuovi veiram atsagrīzt dzimtinē, kab koč eipašumu puordūtu.

Maņ izadeve nu Krīvejis arhiva dabuot Vladislava Uļanovska lītu. Tī ir ari Stefanejis viestulis, kū jei roksta augši stuovūšim īriednim, pat franču volūdā īšklītu ministram Valujevam. 1867. goda decembrī Vladislavam atļuove apsamest Pleskovā, kur saime dzeivuoja da 1871. goda, kod Vladislavu atbreivuoja nu struopis izcīšonys. Saime puorsacēle iz Krakovu, i jis suoce struoduot slimineicuos, kab nūkuortuotu sovulaik slimeibys deļ nanūkuortuotūs gola eksamenus i sajimtu uorsta diplomu. Trimda beja īdroguojuse juo veseleibu, Vladislavs saslima ar holeru i nūmyra 1873. gods 1. augustā,” par sovim atkluojumim stuosta M. Šakina.

Pietneica, bet svareiguok vacmāmeņa

Piec veira nuovis Stefaneja Uļanovska ryupejuos par dāla izgleituošonu. Medicinys i filozofejis studeju laikā Krakovys Universitatē jis pīsagrīze dobys zynuotnem. 1881. i 1882. godu ekspedicejuos pa Latgolu jis salaseja vairuok kai 1000 vabaļu sugu kolekceju i apraksteja tū sovā dorbā par bejušuos pūļu Inflantejis cītspuorņu faunu. 1883. godā jis devēs ekspedicejā pa Krīveju, nu Malnuos da Kaspejis jiurai, pabeja Persejā (Iranā) i salaseja boguoteigu putnu sugu kolekceju, par kuru 1885. godā Vīnē sajēme zalta medaļu. Struoduodams par Zoologejis katedrys asistentu Ļvovys universitatē, Adams Sulima Uļanovskis (jis pasaraksteja, uzvuordam pīvīnojūt dzymtys gerbūņa nūsaukumu) sovuos publikacejuos apraksteja nazcik da ituo nazynomys vabaļu sugys.

Sovutīs Stefaneja suoce dorbuotīs etnografejā i folkoristikā. 80. godu suokumā pūļu presē pasaruodeja juo pyrmuos publikacejis par tautu paražom i ticiejumim. Skicē par Krakovys apleicīnis īdzeivuotuojim jei pīmiņ Šķilbanus i roksta, ka muižys mežūs ir ūzuls, zam kura zemnīki, katuoli byudami, vys līk ūlys, vosku, ūglis, malnu dzeju aiz muoņticeigys bailis, ka kas slykts varātu atsagadeit, ka jī nu zīduošonys atsasaceitu.

Dzeivis laikā Stefaneja saraksteja ap 70 vysaida rakstura dorbus. Nav eisti zynoms, kur jei dzeivuoja i nu kuo puortyka. 80. godu beiguos jei aizbrauce pi sovys draudzinis Janovskys Viļānūs, kur savuoce apjūmeigu materialu i apkūpuoja gruomotā.

Stefaneja īsapazyna i sasatyvynuoja ar Janovskim Pleskovā. Juos veirs Vladislavs kūpā ar Janovski beja studiejs Tārbatys universitatē. Tai jūs sīvys ari vīna ūtru suoce skaiteit par draudzinem.

Adama Uļanovska daudzsūlūšuo dobys pietnīka karjera pieški puortryuka, jis apsaprecēja i puorsacēle iz Krīveju. 1891. gods rudinī Stefaneja Uļanovska devēs iz Moskovu paleidzēt dāla saimei. Adams bīži maineja dorbu i dzeivis vītu, dzyma bārni i sadzeivis apstuokli beja gryuti. Stefaneja sekuoja dāla saimei nu Moskovys iz Taganrogu i Novočerkasku, kur jei struoduoja par audzynuotuoju augstdzymušu jaunovu institutā. Pi etnografejis vaira naatsagrīze.

Dzeivis nūslāgums nūslāpumā

A. Rataja gruomotā skaitoms, ka Ulanovskys tuoluokais liktiņs, atsarasšonys vītys, kai ari juos nuovis datums i apstuokli nav zynomi. Viņ kaidā 1912. godā Vitebskā izdūtā kūpkruojumā atrūnams Stefanejis literars teksts “Devenis i pusdvēselis. No vacys pylsūnis dīnysgruomotys.” Autora pruot, tys vēļ nanūruoda iz dzeivuošonu Bolkrīvejā ci Vitebskys guberņā, itū tekstu varēja atsyuteit nu sevkurys vītys Krīvejā. Kruojumā myrušūs autoru vuordi apvylkti ar malnu, Ulanovskai tai nav. Tys var nūzeimēt, ka 1912. godā jei vys beja dzeiva, i, koč epizodiski, a atsagrīzuse literaturā.

Roksts sagataveits projekta “Latgales kultūrtelpa: problēmas, analīze un atspoguļojums portālā lakuga.lv” ītvorūs. Projektu finansej Medeju atbolsta fonds nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.