Roksta autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Tradicionali novembra suokums saistuos ar Bazneicys nūlyktajom Dvieseļu dīnom, kod lyudzās par myrušajim i dzīd saļmys. A nazkod zemnīkam taišni itys beja ari goda bilancis i nūdūkļu nūmoksys laiks, psihologiski – īīšona tymsuokajā goda riņča pūsmā.

Apkiuleibys i Muorteņa dīna – vydspunkts storp rudini i zīmu

Piec Saulis kalendara ap Muorteņa dīnu, kas Latgolā nav populara, vaicojams vydspunkts storp rudiņa ekvinokceju (Mikeļa dīnu) i zīmys saulgrīžim (Zīmyssvātkim). Tod beidzās ar Apjumeibom īsasuokušais Veļu laiks, i īsastuoj Soltuma laiks.

Zeme aizmīg nuovis mīgā, jū nadreikst aiztikt, pat gonūt lūpus, – naraža cytugod vysuos nūzeimēs, cikom pavasar piec trešuo pārkiuņa byus nu jauna atmūdynuota. Vysi sasolušī pūri palīk izjuojami, var gaideit bruņuotu laupeituoju siruojumus. Ap itū laiku ir, kū pajimt.

Apkiuleibys ir zemnīka saimnīcyskuo goda nūslāgums – vyss nu teiruma pajimtais puorlaseits i salykts pa vītom, labeiba izkulta i sabārta orūdūs, teik nūmoksuoti nūdūkli. Latgolā Muorteņa dīna i pats sv. Muorteņš (316–397) nav populari, partū latgalīšu zemnīki par bilancis nūsliegšonys termeņu turēja 2. novembri.

Itys svātais, Rūmys imperejis karaveirs, nabeja pat kristeits, i reiz, sovys lobuos sirds deļ, jis puorškēle sovu apmetni i atdeve pusi juo plykam ubogam – i tod īraudzeja sapynā pasateicūšū Jezu.

Vāluokūs laikūs simboliskū sv. Muorteņa apmetņa pusi franku armejā izmontuoja kai karūgu, kuru latiniski sauce par “cappa”, a goreidznīku, kurs jū nese, par “cappellanu”, nu kuo cielīs kapelana vuords. Myusu dīnuos kapelani armejā, ari Latvejis Nacionalajūs bruņuotajūs spākūs, ir vysu konfeseju goreidznīki.

Ritualais iedīņs – gaiļs

Puorejā Latvejā svinātuos Muorteņa dīnys kai Apkiuleibu golvonais iedīņs ir gaiļs. Jis ir saulis sauciejs i gaismys viestness. Ari Latgolys saimineicys stuosta, ka Dvieseļu dīnu saļmu dzīduotuojom goldā vajadziejs likt gaili. Piec kaidys receptis sagataveitu – ci captu vasalu, ci sašmuorātu gabaleņūs – na tik svareigi.

Diveji gaili kūpā kai Muorteņa dīnys zeime veidoj vuortus iz pādejū – dzyļuokū – tymsumu, caur kū vajag izīt, lai suoktūs jauns gaismys cykls. Itei zeime atguodynoj gailūšu guņskuri, a gaisma i syltums itymā laikā ļaudim ir cīš vajadzeiga. Grafiski zeime ir puorveiduojums nu Juma zeimis (nu Apjumeibu pi Apkiuleibu) ar sarytynuotim golim, kas simbolizej saknis vysaiduos nūzeimēs. Zīmā dzeiveibys spāks globojās saknēs.

Myrušūs laika nūslāgums

Poguonu seņčim laiks storp Apjumeibom i Apkiuleibom beja myrušūs mīluošonys laiks, nu jūs lobvieleibys beja atkareiga jaunuos sezonys izadūšona. Ituo laika nūslāgums sakreit ar Rūmys katuoļu tradicejā īdybynuotū Dvieseļu dīnu oktavu – ostoņu dīnu (1.–8. novembris) lyugšonu cyklu par myrušajim. Jis suocās ar Vysu svātūs dīnu 1. novembrī, gūdynojūt vysus dabasūs tykušūs. 2. novembris ir Vysu ticeigūs myrušūs pīminis dīna aba Dvieseļu dīna – svareiguokuo vysā cyklā. Zeimeigi, ka 1. novembris ir breiva dīna mums tyvajā katuoļticeigajā Pūlejā (Wszystkich Swiętych) i Leitovā (Visų šventųjų diena), a Boltkrīvejā – 2. novembris (День памяти, Восеньскія Дзяды).

20. godu symta 20. godūs Latgolā itamuos dīnuos oficiali naguoja iz školu, a kur i vysys ostonis oktavys dīnys.

Itamuos dīnuos na viņ celebrej sv. misi, tok ari reikoj proceseju ar dzīduojumu “Tymōs postordīnas brīsmēs..” ar nūslādzūšū aizlyugumu pi simboliskuo kopa. 2. novembrī saļmu dzīduošona ir obligata, cytuos oktavys dīnuos – piec draudzis īspieju. Individualūs lyugšonu naatjamama sastuovdaļa ir “Myužeigū duseišonu dūd vinim, o Kungs, un myužeigō gaisma lai speid vinim myužam! Amen.”

Halovīns – Vysu svātūs dīnys vigileja

Latiņu “vigilia” burtiski nūzeimej nūmūdu i nakts sardzi, bazneicys terminologejā – pyrmssvātku nakti ar eipašim dīvkolpuojumim, kai pyrma Zīmyssvātku ci Leldīnis, tok ari pyrma Vysu svātūs dīnys – 31. oktobrī. Angļu volūdā Vysu svātūs dīnys vigileju sauc “Halloween” (eisynuojums nu pylnuo nūsaukuma “All Hallows’ Evening” – Vysu svātūs vokors).

Globalizacejis rezultatā ari Latgolā īsavīsuse amerikaņu tradiceja Halovīnā bārnim apsaviļkt par spūkim, rogonom, myrūnim ci sovaiduokim mūkstim i staiguot pa sātom, prosūt kampetys. Kluot pi tuo ari izgrebt garbuzus ļaunūs goru bīdynuošonai.

Dūmojams, ka svešuo tradiceja vīgli īsavīsuse partū, ka bārnim myusu tradicejā nav nikaidys specialys nūdarbis, gatavejūtīs Dvieseļu dīnom.

Ceisteišonys guņs i eļnis kotli

Latgalīšu literaturā varim atrast tekstus, kurūs bārnim tālaini skaidruots, kas nūteik ar myruša cylvāka dvēseli. Nu Marijis Andžānis stuosta “Dvēseļu dīna” (kūpkruojums “Mozais brōleits”, 1943, 48): “Ceisteišonas gunī nasadag ari drēbes, ni moti, bet ir cīši korsts. Dvēseļu dīnā vysas dvēseles saīt sovas draudzes bazneicā, apsamat ap škērstu un lyudz Dīvu. Ari jūs tyvynīki lyudz par jom Dīvu. Kurom teik izlyugta Dīva žēlesteiba, tōs aizīt uz dabasim, bet kurom nā, tōs īt atpakaļ uz ceisteišonas guni.”

Nu Pōvula Prīkuļa stuosta “Dvēseļdīnā” (kruojums “Nūsamaļdejuši”, 1943, 44) par eļnē tykušajim: “Apleik gunkuram stōvēja augsti, leidz boltam nūtveicāti kotli. Un ap kotlim – vys tī ragaini… Bēdeigōs dvēseleites nu sōpem tai tik i lūkuos kai vēdzeleites zvejnīku rūkōs. Cyta jau kotlā īmārkta leidz ausim, cyta līsmu vydā maudojās.”

Myusu dīnu literaturā dominej poetiska i metaforiska dvēseļu uztvere, kai Annys Rancānis dzejā (kruojums “Advente”, 1991, 123): “Bet dvēseles – dvēseles nevar/ raisīties no saviem zariem,/ tās paliek par brūniem pumpuriem/ līdz jaunam pavasarim.”

Slaucama guņs

Vacuokuos latgalīšu puotoru gruomotuos dvieseļu ceisteitovu sauc par slaucamu guni, pat “slaucumu guni”. Ar slaukšonu te nav nikaida sakara, itaids apzeimiejums radīs nu tulkuotuoja sveštautīša klaidys.

Ceisteitova pūliski ir “czyściec” (nu “czyścić” – teireit). Tū tulkuot varēja kai “teireišonu“, “teireišonys guni”. Acimradzūt tulkuotuojs paziņs viņ vuordu “slauceit”, kas daleji ari nūzeimej teireišonu – gružu i putekļu nūvuokšonu. Meklejūt originaluoku formu, tok bez volūdys izjiutys – saguojuse “slaucama guņs”.

Tūlaik par klaidom ticeigī nauzadrūsynuoja aizruodeit, vysu svātā gruomotā raksteitu pījēme par pošsaprūtamu. Taipat par stilistiskom klaidom varātu pīzeit “Jezu soldons”, “gordoka towa draudziba”, “wysu waldigs Diws”. Taidi volūdys ļapsusi tyka nūvārsti 20. g. s. 20. godūs, kod pi latgalīšim dūmuotys goreiguos literaturys stuojuos pošu latgalīšu prīsteri.

Roksts sagataveits projekta “Latgales kultūrtelpa: problēmas, analīze un atspoguļojums portālā lakuga.lv” ītvorūs. Projektu finansej Medeju atbolsta fonds nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.