Intervejis autore: Vineta Vilcāne, portals lakuga.lv

Ar fotografiešonu MĀRIS JUSTS aizaraun jau nu mozūtnis i biļdiešonys nūslāpumus apgivs pošvuiceibys ceļā. Vysvaira Mārim pateik biļdēt cylvākus i, lai biļde izadūtu, iz biļdiešonys breidi asūt juospiej nūdybynuot eipašs kontakts. Niu Māris struodoj Rēzeknis Tehnologeju akademejā par multimedeju dizaina specialistu, juo biļdis apsaveramys ari latgaliskajā žurnalā “A12”.

Kas tevi fotografejā fascinej vysvaira?

Gaismys i ānu spēle. Cylvāks i juo skatīņs.

Kas ir leluokais izaicynuojums biļdis uzjimšonā?

Fotografeja ir dažaida, ir cylvāks, ir doba, ir klusuo doba. Dažaidūs žanrūs ir dažaidi izaicynuojumi i kotrā ir sova pīeja. Lai nūfotografātu lobu dobys skotu, juobyun drusku mednīkam, kas pīsaceļ agri i pajam sovu “īrūci”, īt i gaida, i sagaida. Parsoti nikas jau najauši nanūteikt, najauši saīt tikai vīna biļde nu tyukstūšys. Biļdis uzjimšonai ir juosagatavej, juobyun specialam apreikuojumam i apmāram juozyna, kū tu sagaideisi. Dobys biļdiešona nav muns, maņ pateik iļguok pagulēt. Dobā parosti vyss interesantais nūteik agri nu reita voi ļūti vālai.

Maņ vysvaira pateik biļdēt cylvāku i pateik ari dorbs ar jū. Izaicynuojums ir atvērt cylvāku, maņ jis juopuorlīcynoj, ka biļdiešonuos nav nikas suopeigs i ka maņ var uzaticēt, juospiej jam nūjimt masku, juosaradynoj ar sevi. Cik dažaidi ir cylvāki, tik dažaidys var byut pīejis. Kotru reizi tys ir puorbaudejums maņ pošam. Juobyun vīnmār gotovam, juospiej izprast klientu, jam pīsalāguot. Uz tū breidi, kod es jū biļdeju, es jamā tai kai īsamīleju, kūpā ar jū sasadorbojūt, izadūd dabuot lobu biļdi.

Kas, tovupruot, nūsoka, ka biļde ir izadavuse?

Vyspyrms es atlosu biļdis, kas ir tehniski izadavušys – ir osums, gaismys pareizi kreit, lai nabyutu dybulti daguni, zūdi i tt. Nu suokuma maņ vysys biļdis pateik, jo es asu tymā procesā. Biļdem vajadzātu nūsaguļt, lai es juos kaidu laiku naradzu. Kod es biļdis izvalku piec pusgoda, kaida ilguoka laika, jom ir cyts raksturs, cyta vierteiba. Es asu atsasvešynuojs nu biļdiešonys procesa i varu iz biļdis pasavērt sovaižuok. Tod suocās cyts process, es pīstruodoju pi biļdis, spielejūs ar kruosom, filtrim, varbyut izveidoju malnboltu. Īdūdu biļdei ūtru myužu.

Kaida ir tova attīksme pret biļžu piecapstruodi dažaiduos datorprogramuos?

Pozitiva. Es zynu, ka ir cylvāki, kas ir strikti pret digitalū īsajaukšonu, apstruodi. Maņ ruodīs, ka reizem cylvāki nasadraudzej, napuorzyna programys, par tū jī kliust par pretinīkim īsajaukšonai fotografejā. Biļdei ar programu paleidzeibu var pīškiet pavysam jaunu skatejumu, pīmāram, pataisūt par malnboltu, paspylgtynojūt kruosys, dažus elementus var izceļt, pataisūt pelieceigu biļdi par grafisku attālu, biļdei ir pavysam cyta nūzeime, cyts myužs. Forši, ka var ar jū spēlētīs, tys ir radūšs process. Tei ir vasala muoksla. Varbyut par tū tys process ir klivis interesantuoks. Es vysu laiku vuicūs, vysu laiku ir kū dareit.

Kaids ir fotografejis uzdavums 21. godu symtā, digitalajā laikmetā?

Es vysod aizadūmoju par tū, ka mes vysu mieginojam dokumentēt. Vysim ir mobilī telefoni, mes taisam selfijus, vysus pasuokumus mieginojam pīfiksēt. Bīži viņ piec tam nimoz iz tom biļdem nasaveram. Tei ir taida kai sova veida anomaleja, ka mes drusku nūsarūbežojam, veramēs iz dzeivi caur koč kaidu rāmeiti, kas myus drusku aizsorgoj. Par fotografeju kai dokumentiešonys leidzekli gondreiž vairs navar runuot. Es dūmoju, ka forografejai vaira juokliust par muokslys objektu.

Tu esi vuicejīs par operatoru, sovulaik struoduoji Latgolys Televizejis sabīdreibā, kai tev tys laiks palics atmiņā?

Tys beja foršais laiks! Iz jauneibu veramēs ar cytom acim i aizamierst gryuteibys, i pruotā nuok vyss lobais. Kotra dīna nese puorsteigumus i beja sovaiduoka, myusu aizdavums televizejā beja vīnkuoršā, bet na prostā, veidā pasnīgt informaceju. Tykomēs ar daudz rodūšim cylvākim i varēja izzynuot daudz jauna. Varbyut labi, ka maņ ir švaka atmiņa, bet, ka maņ byutu loba atmiņa es byutu enciklopedeja. Bet tod otkon es navarātu aizmierst, kas maņ kaids kū švaku pasaceja.

Tys beja unikals laiks, īspieja vuiceitīs pi izcilim jūmys profesionalim. Tys ari beja laiks, kod pasavēre dzeļža prīkškars, i maņ beja īspieja divys reizis nūbraukt uz Ameriku, redzēt cytu pasauli.

Kaida lūma latgalīšu volūdai ir tovā dzeivē?

Sarežgeits vaicuojums. Nikod tai eisti par itū vaicuojumu naasu dūmuojs. Televizejā mes mieginuojam veiduot ziņu raidejumus latgaliski, varbyut ar tū aizasuoce muna interese. Dorbā saīt daudz satikt cylvākus, kurim latgalīšu volūda ir svareiga, ir sirdslīta. Uzskotu, ka latgalīšu volūdai juobyun ari školuos.

Volūdys vaicuojums maņ vaira aktualizējuos, suocūt struoduot Rēzeknis Tehnologeju akademejā, braucūt kūpā ar filologim iz ekspedicejom, maketejūt materialus, filmejūt konferencis i seminarus par volūdys vaicuojumim. Asūt tymā vysā, tu kliusti par volūdys patriotu, kas jiut volūdys vierteibu i ceņšās ītekmēt attīksmi. Maņ gon juoatzeist, ka es sovus bārnus naasu ītekmejs. Bet maņ par tū ari ir kauns.

Par tū, ka naesi ar jim runuojs latgaliski?

Jā, es ar jim narunoju latgaliski. Es pat eisti nazynu par tū, bet jī breivi runoj latgaliski. Aizlīdzs naasu.

Roksts sagataveits projekta “Latgales kultūrtelpa: problēmas, analīze un atspoguļojums portālā lakuga.lv” ītvorūs. Projektu finansej Medeju atbolsta fonds nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.