Roksta autors: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Katre pīmeiza, Andryvs aizsaļdeja – tai ar tautys parunu Latgolā raksturoj novembra nūgalis laika apstuokļus. Katris vuords i dīna myusu dīnuos vaira nav tik populari, tok sovys kulturys zeimis Latgolā jis atstuojs.

Legendys par svātū Katri

Varim atrast informaceju par septeņom svātajom ar Katris vuordu, a pyrmuo hronologiski ir Katre nu Aleksandrejis (ap 287–ap 305). Jei dzeivuoja laikā, kod Rūmys imperejā oficialuo vara kristīšus vojuoja i par uzticeibu Jezus muoceibai vardarbeigi nūgalynuoja. Par sv. Katri moz dokumentalu faktu, juos dzeivis aproksti veiduoti nu skaistu, reizem pretruneigu legendu. Pietnīki dūmoj, ka jei tykuse sajaukta ar cytom personom.

Katre bejuse skaista i izgleituota meitine – zynuojuse nazcik volūdu, izlasejuse vysu Aleksandrejā daīmamū filozofiskū i mediciniskū literaturu, puorvaļdejuse publiskuos runys muokslu. Juos gribiejuši daudzi jauniči, a jei sacejuse, lai jū byldynoj tys, kurs vars gudreibā i izneseibā leidzynuotīs jai. Reiz jai gadejusēs saruna ar dzeivisgudru kristīti, tuksneša vīntuļnīku. Siermais veceits sacejs, ka zyns, kurs jai podītu par izradzātū, i īdevs Dīvamuotis abrazeņu. Katre redziejuse sapynā, kai Jezus jai paduovynoj gradzynu.

Itys pats veceits Katri nūkristejs, jei palykuse par puorlīcynuotu kristīti. Kod jei tykusēs ar imperatoru Maksiminu, a jei bejuse Aleksandrejis puorvaļdnīka meita, suokuse puorlīcynuot vaļdinīku par kristīšu vojuošonu aplameibu. Jai izadevs pīgrīzt ticeibai imperatora sīvu i daudzus izgleituotus imperatora svītys cylvākus. Imperators par itū jū struopiejs iz mūku rota, a tys puorpleiss. Tod jai nūciersta golva.

Vīns nu sv. Katris simbolu ir mūku rots, partū jei ir tūs amatnīku patronese, kas sovā dorbā izmontoj rotus, ripis i skrytuļus – pūdnīki, nāžu asynuotuoji, mehaniki, patmaļnīki, ratinīki, šyviejis. Latvīšu ticiejumūs jei ir ari vušku aizbiļdne. Ari gruomota ir sv. Katris simbols i jei aizstuov bibliotekarus, arhivarus, filozofus, literatus, teologus, sekretarus, oratorus.

Svātuo Katre – mārgu sabīdruotuo

Sv. Katrina ir ari meitiņu i napracātūs sīvīšu aizstuove. Iz sv. Katri lyudzās, kab dabuotu lobu veiru. Kolupā pīraksteits ticiejums, ka vokorā juonūskaita pīci puotori i naktī iz 25. novembri redziesi sovu izradzātū. Katris dīna piec byuteibys ir meitu dīna, pretstotā puišu – Andryva – dīnai 30. novembrī. Taišni Katris dīna byutu pīmāruota meitiņu balleitei. A jū izkonkuriejuse Andryva dīna, kod prīcojās vysi kūpā, varažej nuokūtni, svietej ari Adventa suokumu.

Piec Pylsūneibys i migracejis lītu puorvaļdis statistikys, naskaitūt kombinacejis ar cytim vuordim, Latvejā ir: Jekaterina – 7572, Katrīna – 4142, Jekaterīna – 1167, Katerina – 437, Katrina – 266, Katerīna – 132, Katja – 19, Katre – 7, Katra – 1. Dūmojams, vairums ituo vuorda eipašneicu nimoz nav nu Latgolys. Vuords popularuoks varātu byut Kūrzemē, kur sv. Katre ir pat Kuldeigys patronese.

Latgolā pat nav nivīnys sv. Katris draudzis, tok 19. g. s. beiguos i 20. g. s. suokuos daudzim latgalīšim Pīterpilī par sovu palyka Sv. Katris nu Aleksandrejis bazneica Nevys prospektā – itūšaļt vīneiguo katoļu bazilika Krīvejā. Pi bazneicys tūlaik beja gimnazeja, kur daudzi Latgolys jaunīši vuicejuos. Partū daudzys meitinis lyudzēs tikt na pi veira, a pi sv. Katris iz Pīterpili. Sv. Katris sīvīšu gimnazeja beja septeņu klašu – bez tīseibu studēt. Tū dūtu gimnazejis 8. klase, bet pylnys vydškolys tīseibys varēja dabuot, kai “Grymstūšajōs saleņōs” aproksta Helene Laurinoviča, nūkuortojūt puorbaudejumus specialūs kursūs ci pi školu deputatim. Ari tikai gimnazejis izgleiteiba tūlaik beja plaši vuorti iz gora gaismu i lobuoku dzeivi.

Krīvejis carīnis Katrinys

Navajag jaukt Latgolys sakarā Katrinu I ar Katrinu II, juos dzeivuoja atškireigūs laikūs i jom ir atškireiga saisteiba ar Latgolu. Katrina I (1684–1727), eistajā vuordā Marta Skavronska, beja cara Pītera I ūtruo sīva, oficiali vīnpersoniska vaļdneica viņ pādejūs div sovus dzeivis godus. Par juos izceļsmi ir nazcik verseju i ar Latgolu saisteituo atkluota dokumentalajā filmā “Latgalīši Pīterpilī” (2018). Piec vīnys versejis, laseit i raksteit nav muociejuse, sovutīs Pilsoņu Jēkabs viesturiskajā romanā “Prāvesta Glika audžu meita” (1939) jū tāloj kai cīš gudru, par cytim bārnim puoruoku i vuiceitu bārnu. Kai imperatore jei nu politikys i vaļsts puorvaļdis nikuo najēdze, vaļsti faktiski vadeja kņazs Menšikovs. Lai cik nūslāpumaina juos izceļsme i ceļš iz Krīvejis trūni, 2017. godā Latgolā īsuokta jai veļteitu Martys baļļu tradiceja.

Sovutīs Katrina II (1729–1796), izgleituota vuocīte, kai Vysys Krīvejis imperatrise (1762–1796) poša raksteja lykumus, realizēja reformys, lyka sīvītis vaļsts augstūs omotūs. Jei nikod nav apmekliejuse Latgolu, 1744. godā caur Reigu kai Pītera III leigova ar muoti davusēs iz Pīterburgu, kai Krīvejis imperatrise 1764. godā apmekliejuse Vydzemi, tys atstuojs vysaidus ar juos vuordu saisteitus nūstuostus i vītvuordus.

Par juos Vydzemis apmekliejumu atkleida runys iz Latgolu – dažuos vītuos jei pat tykusēs ar zemnīkim. Tautā nūsastyprynuoja vaļdineicys loba dareituojis tāls. Ceļu byuvi tauta interpretēja kai lobuos carīnis īspiejamū atbraukšonu pi jūs, ceļus īsauce par katarinkom pie Vydzemis parauga.

Katris tāls “Guņsgrākā”

Konstancis Daugulis lugu “Guņsgrāks” pīzeist par pyrmū latgalīšu originaldramu (1912). Treis sīvīšu tāli lugā puorstuov treis paaudzis: Īva, babeņa, īmīsoj pazemeigu sasamīrynuošonys ideju; vadakla Katre ir juos pretstots – valdūneiga kai carīne Katrina II, kas vysu grīž pa sevim; Katris meita Ane – psihologiski lyust. Taids zigzaga atteisteibys ceļš – nu vīna gruova ūtrā, a harmoniskais ceļa vyds – koč kas nasasnīdzams.
Nasaprota itū Konstancis lugu, navajadzēja tuo laika cylvākim attīceibu analizis – īraudzeitu sovys nabyušonys. Presē raksteja, ka pyrmajai latgalīšu originallugai juobyunūte F. Trasuna “Nūgrymušajai pilei”, a tei puorstuov maskulinuos vierteibys.

Roksts sagataveits projekta “Latgales kultūrtelpa: problēmas, analīze un atspoguļojums portālā lakuga.lv” ītvorūs. Projektu finansej Medeju atbolsta fonds nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.