Roksta autore: Vineta Vilcāne, portals lakuga.lv

Viesturiski katuoļu Bazneicai bejuse lela lūma latgalīšu volūdys atteisteibā i saglobuošonā. Ari myusu dīnuos Bazneica rauga turēt ryupi par latgalīšu rokstu volūdu, koč ari konsekventi pīsatur pi “vacuos” aba t. s. Pītera Stroda raksteibys, cikom laiceiguo, jaunuokuos paaudzis latgalīšu inteligence izmontoj “jaunū” raksteibu aba papyldynuotūs 1929. goda nūsacejumus, kas apstyprynuoti 2007. godā. Katuoli nav vīneigī, kas Dīva vuordu rauga saprast latgaliski, jau kaidu laiku materialus latgalīšu rokstu volūdā pīduovoj ari Jehovys līcinīki.

ASV dybynuota kusteiba

Jehovys līcinīku kusteibu 1870. godā Amerikys Savīnuotajuos Vaļstīs dybynuoja Čārlzs Teizs Rasels. Jehovys līcinīki par vīneigū sovys ticeibys olūtu i darbeibys pamatu skaita Beibeli, kurā baļsteitu literaturu izdūd jau nu 19. godu symta 70. godu. Pasamatojūt iz Beibeli, Jehovys līcinīki nūraida daudzys idejis, kurys beja akceptiejušys vairuokys viesturiskuos Bazneicys, par pīmāru, Svātū Treisvīneibu, dvēselis namiersteibu, eļni i c., saceits Nacionaluos enciklopedejis škierklī par Jehovys līcinīkim.

Nu 20. godu symta 20. godu kusteibai pīdereigī nasviņ Zīmyssvātkus, Leldīni, Vosoryssvātkus, kai ari vaļsts svātkus i personeigūs svātkus, kai dzimšonys i vuorda dīnys, jo skaita, ka tymūs teik gūdynuoti cylvāki, na Jehova.

Jehovys līcinīki nūraida ari militarū dīnestu i napīsadola karūs. Jī ir politiski neitrali i atsatur nu vieliešonu, kategoriski nūraida peipiešonu, aizlīdz puorlīt donoru asni, īsastuoj par alternativom uorstnīceibys metodem, saceits enciklopedejis škierklī.

Tulkoj literaturu dažaiduos volūduos, ari latgaliski

Šūgod novembrī volūdu skaits, kuruos Jehovys līcinīku oficialajā vītnē jw.org daīmami materiali, sasnīdzs vīnu tyukstušu, storp tom ari materiali latgalīšu rokstu volūdā, informej organizacejis puorstuovs Vjačeslavs Zaicevs.

Vītnē izveiduotys sadalis latgalīšu volūdā i jamuos latgaliski publicāti gon video, gona audio īroksti, gon brošorys i cyti materiali, latgaliski teik sagataveiti ari drukuotī materiali.

Materialu sagataveišonai latgaliski pīīts atbiļdeigi i respektātys myusu dīnu latgalīšu rokstu volūdys normys. Kūpīnys atbiļdeiguo attīksme pret volūdu baļsteita Beibelē, stuosta V. Zaicevs, atzeimojūt: “Tai kai Jehovys līcinīki augstu viertej Beibeli i tic jamā raksteitajam, jī cīši nūpītnai izatur pret Jezus pavēli, kas skaitoma Mateja evaņgeleja 28. nūdaļā, prūti, ka vysu tautu cylvākim ir juodzierd lobuo viests. Par tū Jehovys līcinīki grib dareit zynomu Beibelis viesti piec īspiejis leluokam cylvāku skaitam.”

Tulkuošonu ari iz latgalīšu volūdu veic breivpruoteigī, i organizacejā asūt vaira nakai 3000 tulkuotuoju. “Myusu publikacejis izīt ari symtim taidu volūdu, kurys nav plaši pazeistamys i kuruos runoj tikai dažys tyukstušys cylvāku. I latgalīšu volūda ni tyvai nav vysmozuok izplateituo volūda nu tūs, kuruos teik publicāta myusu literatura,” stuosta V. Zaicevs.

Vaicojūt, kas tulkuošonys procesā ir vyssarežgeituokais i kai tys teik rysynuots, Jehovys līcinīku puorstuovs soka: “Ituo dorbītilpeiguo aizdavuma piļdeišonu ir atvīgluojuse datortehnologeju atteisteiba, ari daudzvolūdu elektroniskuos publiciešonys sistema (MEPS), kuru ir izveiduojuse myusu organizaceja. Tei, prūtams, naveic tulkuošonu, jo kvalitativu teksta tulkuošonu var paveikt tikai cylvāks, navys kaida datorprograma. Tūmār MEPS i cytys datorprogramys īvārojami atvīgloj tulkuošonys procesu. Taipoš tulkuošonā myusim paleidz myusu organizacejā īrostuo kuorteiba – sevkuru tekstu parosti tulkoj treis cylvāki, kas sasadorboj, lai dūmys nu originalteksta tyktu iztulkuotys precizi, lai tekstā nabyutu klaidu i lai materials byutu vīgli uztverams i lobskaneigs.

Prūtams, tulkim ir dasaguojs pīredzēt ari zynomus sarežgejumus. Vyssarežgeituokais beja pīlāguot tekstu vīnuotim latgalīšu volūdys raksteibys lykumim, jo, kai zynoms, dažaidūs Latgolys regionūs vuordu izlūksnis atsaškir.

Tulkim beja juopanuok, lai volūda skanātu dabiski i tū byutu vīgli uztvert gon jaunim, gon padzeivuojušim. Ar itim škieršlim paleidzēja tikt golā publikacejis par latgalīšu volūdys pareizraksteibys lykumim i vuordineicys, kuru gon nav tik daudz, kai grybātūs.

Vēļ tulkim paleidzēja latgalīšu rakstnīku izdūtuo literatura i dažaidi roksti gon internetā, gon īspīstā veidā, nu kurim tulki īgiva lobuoku īskotu tymā, kaida ir myusdīnuos lītuotuo latgalīšu volūda. Dorba procesā nūderēja ari konsultacejis ar volūdys specialistim.”

Jehovys līcinīki Latvejā

Latvejā pyrmais ituos kusteibys puorstuovs beja jiurnīks Aņss Insbergs, kurs kristejuos ASV 1916. godā. 1928. godā Latvejā bejs ap 40 sludynuotuoju, sovukuort piec Kārļa Ulmaņa autoritaruo režima nuokšonys pi varys Jehovys līcinīku darbeibu apturēja. Padūmju okupacejis godūs itei kusteiba Latvejā dorbuojuos pagreidē.

Ziņuojumā par Tīslītu ministrejā īsnāgtajim religiskūs organizaceju puorskotim par darbeibu 2017. godā daīmamys zinis, ka 2011. godā Latvejā bejušys 15 Jehovys līcinīku draudzis, 2017. godā – 36. 2013. godā bejs 721 draudžu lūceklis, bet 2017. godā jau 2250 draudžu lūcekli. Sovukuort 2016. godā pasaulī bejuši vaira nikai 8,3 miljoni Jehovys līcinīku.

Roksts sagataveits projekta “Latgales kultūrtelpa: problēmas, analīze un atspoguļojums portālā lakuga.lv” ītvorūs. Projektu finansej Medeju atbolsta fonds nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.