Roksta autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Pyrma desmit godu privatā dikusejā gadejuos dzierdēt vīdūkli, ka latgalīšu volūdai nu molys atvārti vairuok ir veirīši kai sīvītis. Partū ka jim mozuok aizsprīdumu, kū cyti saceis i voi nanūkaunynuos par napareizū ortografeju. Var saceit – kas par seksismu! Tok atlaidit – dāmu kompaneju salaseit nasaguoja, a par pīcu kungu atbiļdi iz vaicuojumu, kas motivej vuiceitīs latgalīšu volūdu i kas tymā ir gryutuokais, sprīdit poši.

Muziks Vincents Flikigers nu Bāzelis Šveicē:

Vysupyrma juosoka, ka mani cīš interesej latgalīšu volūda, bet es jū viņ aptyvai saprūtu i vēļ mozuok runoju. A interese partū, ka es jū vīnkuorši dzieržu kotru reizi, kad ar sīvu Ilzi Gruduli i meitu Madaru vosorys breivdīnys pavodom Latgolā. Maņ cīš bīži juoprosa sīvai, kū nūzeimej vīns ci ūtrys vuords. Bet maņ ir lela prīca, ka niule Latgolā cylvāki vys vairuok suoc runuot ar mani latgaliski, kod izzynoj, ka es jū vuicūs.

Mani vysod ir interesiejušys eipašys lītys. Paguojušuo godu symta deveņdasmytajūs brauču vuiceitūs teatra spēlis muokslu Krīvejā. Tymā laikā itaida ideja nu Šveicis skotu punkta beja na viņ naparosta, bet pat, varātu saceit, troka. Tī es īsavuiceju runuot krīvyski, lai na viņ runuotu, bet ari spālātu teatri. Muna dzymtuo volūda ir franču, bet es runoju angļu, vuocu, itaļu, krīvu, latvīšu i čehu volūduos. Suokt interesētīs par latgalīšu volūdu i jū vuiceitīs beja pavysam dabiski. Latgaliski runoj viņ 150 000 cylvāku, kai tū izzynuoju nu UNESCO apdraudātūs volūdu saroksta, a ituo nasaprūt i naizprūt vysi, kas runoj latvīšu volūdā. Mani uzrunoja ari tys, kai jei skaņ – tik suleigi, tik tālaini, i tys paruoda latgalīšu mentalitati.

Maņ redzīs, ka latgalīšu volūdu ir cīš gryuši (varbyut pat naīspiejami) īsavuiceit, nadzeivojūt iz vītys. Volūdys vuicūs ar 1929. godā īvīstū metodi “Assimil”, kas sastuov nu gruomotu i disku. Bet ar itū metodi var apgiut viņ ap 50 leluokūs pasauļa volūdu, i, saprūtams, latgalīšu volūdys apgivei ituos metodis materialu dīmžēļ nav. Bet ari latgalīšu vuordineicys maņ nav, bejušys viņ dažys privatstuņdis Varakļuonūs vosorā. Rēzeknē nūpierku gruomotys latgaliski. Vysleluokuo paleidzeiba latgalīšu volūdys apgivē ir raidejums “Kolnasāta”, kū es regulari klausūs internetā. Piec tam sovā tempā puorlosu aprokstu radejis sātyslopā i tod interveju nūsaklausu vēļreiz. Taidā veidā es apgiustu vysvairuok jaunu vuordu i izteicīņu.

Jaunais dzejnīks Georgs Kairišs:

Pa pyrmam, koč asmu dzims Reigā, latgalīts asnī asmu bejs vysu sovu myužu, taipat ari dzeivuojs Latgolā asmu vysu sovu myužu, bet latgalīšu volūdā aktivi runuot suoču relativi naseņ. I runuot latgalīšu volūdā mani motivej Latgolys i latgalīšu boguoteiguo kultura, mani aizraun tys, ka caur latgalīšu volūdu varu rast saikni ar vīnu nu autentiskuokūs baltu tautu – latgalim – i gūdynuot kulturys dažaideibu Latvejā, kū mums atstuojuši prīškteči. Mes, latgalīši, asam nazkod dižuos Vysvaļža Jersikys maņtinīki i vysvairuok latgalīšu volūdu vuiceitīs mani motivej apziņa, ka es nasu itū baltu ciļts seņču boguoteibu nuokūtnē, veicynojūt Latvejis dažaidūs regionu identitatis apziņu i paruodūt, cik daudzveideigi boguoti i kūpā stypri mes, latvīši varim byut.

Gryutokais, suocūt runuot latgaliski, deļ mane beja uzadrūsynuot mieginuot I porvarēt baili koč kū pasaceit napareizi. Kod suoču runuot, tad palyka vīgļuok, mani pavuica i tai klaidys runā daudz dreižuok varu izlobuot. Pats piec tam saprotu, ka varieju suokt runuot latgaliski pyrma daudzim godim, tik vajadzēja sasajimt.

Volūdnīks Aleksejs Andronovs nu Sanktpīterburgys Krīvejā:

Vyspuor tei ir vīna nu lītu, kas maņ pateik – struoduot ar latgalīšu volūdu i just, ka koč kas taustoms tūp. Dzeivis gaitu voda lelys idejis. Sakuortojūt pasauli, jiutīs vajadzeigs, eipaši, kod tu tū dori sovā profesionalajā jūmā. Taišni latgalīšu volūdys pietejumi maņ ir vīna nu tūs tīksmu i degsmu, kas padora itū pasauli lobuoku. Maņ gribīs atsasaukt iz filozofu Alekseju Losevu, kurs intelekta kulturys nūzeimi raksturoj kai pastuoveigu i nalūkomu grybu na atspīdynuot, a puortaiseit realitati. Kulturys intelektuaļam nav pat daudz juodūmoj, rūka poša ceļās izravēt nazuolis skaistajā cylvāka dzeivis duorzā.

A praktiski interese par latgaliskū suocēs, kod vuicejūs Reigā, profesore Lideja Leikuma laseja Latgolys kulturviesturis kursu studentim, kas palyudze, lai jei tū dora latgaliski. Maņ beja īspieja breivi izavēlēt – klauseitīs voi nā. Mani puorsteidze, ka es, zynuodams tikai lejis latvīšu volūdu, vysu normali saprūtu. Nu tuo laika es navaru izskaidruot, parkū lejislatvīši soka, ka jim nav saprūtama latgalīšu volūda.

Sabīdriskūs attīceibu specialists Jānis Dzimtais:

Sevkuram Latvejis dzeivuotuojam saīt kaids rods latgalīts, partū varim saceit, ka mes vysi drupeit asam latgalīši. Īsavuiceit runuot latgaliski ir cīns pret ūtru myusu tautys kulturys daļu. Tys vysod ruodejīs logiski – muocēt ari latgaliski.

Cylvākam ar latvīšu volūdys zynuošonom īsavuiceit latgaliski navā gryuts. Bet traucej terminologejis i vyscaur pīzeitys leksikys tryukums. Kotrā gruomotā, reklamā, gazetys rokstā i publiskā runā autors izavielej sovu leksiku. Cieški viņ autori tū attaisnoj ar sova pogosta izlūksni, bet realitatē saīt “trešuo izlūksne”. Latgaliskī vuordi pasaruoda viņ kai arhaismi, kurus reši lītoj i deļtuo gryuši īsavuiceit. Sova pogosta izlūksnis aizstuoviešona poša par sevim byutu loba līta, ka tik cylvāki naatsaceitu nu latgaliskim vuordim. Nu vīnys pusis, kotrys rauga nūturēt sovu lokalū latgaliskū, bet, nu ūtrys pusis, naļaun latgaliskajam dzeivuot i raisteitīs pylnvierteigai sūpluok latvīšu ci cytom pasauļa volūdom. Vysod prīca par kotru Latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejis dorbu, bet tys ir dyžan moz nu vysa, kas byutu taidai komisejai doroms.

Veidojūt sovu dīnrokstu Latgalīšu daslēdzis škola “Lynuojs”, kas taišni dūmuota nalatgalīšim īsuociejim, vīns nu golvonūs aizdavumu beja turētīs pi latgaliskim vuordim. Tok maņ vysod baist puorsameit par muzejisku tekstu kruotivi, kuru kasdīnā ļauds nalītoj – tei nabyus realuo Latgolys latvīšu volūda. Tok vuiceit sev i cytim “atnuokt iz muojom” sūzine naļaun. Itū rysynuot var tik latgalīšu volūdys vuiceišona školuos i kvalitativa volūdys lītuošona publiskajā runā.

Demografs Ilmārs Mežs:

Byuteibā runuot latgaliski naizadūd bīži, partū maņ tei prasme ir vysai pasiva. Šaļtīs, kod asmu Latgolā, ceņšūs ari runuot latgaliski, ci kod sateiku kaidu nu Latgolys.

Jau nu školys godu maņ beja interese par dažaidom volūdom i jūs izlūksnem. Asmu dzims i audzs Reigā, a muni vysi rodi i pazinis ir nu cytu nūvodu. Pīmiņu, ka beja taida moza plateite ar izlūkšņu paraugim, 7 ci 8 dažaiduos izlūksnēs beja īrunuota eisa puosoka par myusu. Nu vysu Pyldys izlūksne beja poša dziļuokuo – na vysa varieju iz reizis saprast. Studentu godūs beju vairuokys reizis poša veiduotuos “ekspedicejuos” pa nūmalim Latgolys cīmim, kuruos vaicuoju piec dzīsmem. Šū tū interesantu ari izadeve savuokt – suocūt nu kursabīdrinis vacmāmenis Stiernīnē, beidzūt ar pošu Boltkrīvejis pīrūbežu Škaunis pogostā. Atmynu, kai vīnu nu pyrmajom reizem Pauliņkolna sīvys ar mani runova tai, ka es padūmovu – cik labi es vysu saprūtu! A tik vāluok palyka skaidrys, ka tei latgaliskuo mēle izaruodeja sīvu latgaliskais akcents. Juos jau ar mani, reidzinīku, runova literarā volūdā. I šaļtīs, kod juos sovā storpā sasarunova dziļajā Škaunis izlūksnē, es pat pusis nasaprotu. Ap Varakļuonim i Leivonu jau beja daudz vīgļuok.

Es nimoz nazynu, voi asmu tai eisti vuiciejīs runuot latgaliski – tik turieju auss vaļā i ceņtūs, cik beja pruotā īprīšk dzierdātais ci koč kur laseitais. Leidzeigi es ari asmu īsalauzejs lītuvīšu i ukraiņu volūdys pamatūs – daudz sasazynuodams ar draugim i paziņom, klausūtīs radeju i televizeju. Kotrā ziņā tys ir cīna vaicuojums pret sovu sarunu bīdru – nūstuot tyvuok. Tei ari ir motivaceja nūjaukt īspiejamuos barjerys saziņā. Vysosuok tū izjutu Sibira latvīšu cīmūs – eipaši Timofejevkā, kur ļauds pīroduši pi sovys runys, i pat vīna atškireiga skaņa naļaun saprast, kū es prosu. “Kur ir kapi?” – sibirīši nasaprūt i puorīt iz krīvu volūdu. “Kur ir kopi?” – izreiz saprūt. Voi partū puori pus pasauļam ceļuoju, kab ar Sibira latgalīšim runuotu krīvyski? Nā, daguoja puorvarēt kautreibu i mieginuot runuot kai jī.

Maņ ir žāļ nūvāruot, kai latgalīšu volūda pamozom izīt nu sarunvolūdys ari daudzkur Latgolā. Sovus bārnus ceņšūs īpazeistynuot ar latgalīšu volūdu – gon caur radejis ci televizejis raidejumim, kur jei skaņ, gon ari reizem jamā ar jim parunojūt. Byutu breineigi, ka ari Reigys školuos īpazeistynuotu ar latgalīšu volūdys i kulturys sovpateibom, varbyut kaidi gribātu fakultativuos nūdarbeibys latgaliski.

Roksts sagataveits projekta “Latgales kultūrtelpa: problēmas, analīze un atspoguļojums portālā lakuga.lv” ītvorūs. Projektu finansej Medeju atbolsta fonds nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.