Intervejis autore: Vineta Vilcāne, portals lakuga.lv

Janvara vydā pyrmizruodi pīdzeivuos režisora Vīstura Kairiša muokslys filma “Piļsāta pi upis”. Tuos darbeiba nūteik 20. godu symta 30. i 40. godūs Latgolā, kod mainejuos dažaidys politiskuos varys. Filmā vīna nu golvonūs lūmu ir Latvejis Nacionaluo teatra aktrisei Agnesei Cīrulei. Jei atveidoj Naigu, latvīšu meitini, kas puorsaceļ iz dzeivi Latgolā i īkreit sirdī filmys golvonajam varūņam Aņšam.

Kas jius uzrunuoja scenarejā, materialā, kas tyka īdūts, kab izlamtu par pīsadaleišonu itamā filmā?

Es uzaticieju režisoram i nimoz naizlaseju vysu scenareju, pyrma pīkrytu fiļmētīs. Es zynuoju apmāram, kas byus juodora. Es pi Vīstura Kairiša jau beju struodojuse pyrma filmys “Piļsāta pi upis”, pīsadaleju treis dorbūs. Divūs nu tūs maņ beja lelys lūmys. Jamūt vārā, ka jis zyna, kū es varu, kū es navaru, Vīsturs ari zynuoja, kaidu lūmu maņ pīduovuot. Naatguodoju ainu, ka es jam praseitu īdūt izlaseit scenareju, kab es varātu pasaceit, fiļmiešūs voi nā.

Kai jius raksturuotu sovu varūni?

Naiga ir izdzeivuotuoja, kas spyrynojās. Maņ ruodīs, ka jei ir cylvāks, kas pīsaslīs tai pusei, kas pīduovuos izdzeivuot. Tamuos šaļtīs, kod ir runa par juos dzeivis kvalitati, jei nasasatrauc par politiskys dabys vaicuojumim. Koč ari jei tymā pošā laikā zyna, par kū var i par kū navar runuot, kab nasavuoreitu zīpis. Sovys dzeivis izpratnē jei ir cylvāks, kas meklēs vysvīnkuoršuokū veidu, kai labi dzeivuot, nasasatraucūt, kas pasaulī doruos i kaidys varys volda.

Kai jiusim ruodīs, kū itei filma vuica myusu dīnu cylvākam?

Es tū vēļ nazynu, naasmu redziejuse filmys.

Izejūt nu tuo materiala, ar kuru struoduojot fiļmiešonys procesā.

Filma ir skatejums iz vīnkuoršu cylvāku, kurs rauga saprast, kas tod nūteik – vīna vara, ūtra vara, trešuo vara. Vyss krystu škārsu, vīns piec ūtra īt. Aņss vēļ struodoj kai muokslinīks, jis puorkruosoj īlu nūsaukumus, vara mainuos piec varys. Tys, kas vakar derēja, šudiņ vaira nader, skaidrys, ka tys vyss ītekmej cylvāku personeigū dzeivi. Kū tys vuica? Es dūmoju, ka kotram pošam juosaver, kū tys vuica. Jo kotrs jau vysod redz koč kū sovu.

Maņ ruodīs, ka itei ir naīrosta filma par tū laika periodu, jo parosti kara filmuos runoj par lelim varūnim, kurim nikod natruopej nivīna lūde, īt i karoj, ar jim nikas nanūteik vysys filmys garumā. Jī ceinuos par koč kaidom breiveibom. Itei filma kotrā ziņā nabyus par tū.

Kai beja struoduot tandemā ar Dāvi Suharevski, kurs nav profesionals akters?

Dāvis ir breineigs! Jis ir supereiga personeiba, jam ir taida energeja, kaidu reši kod var sastapt. Jis apbur ar tū, kaids jis ir. Beju nūsabeiduse pirms fiļmiešonys, jo tim, kas struodoj profesionali voi ari ir vuicejušīs par akterim, ir koč kaida sova volūda, kurā sasazynoj i vīns ūtru saprūt. Tei var byut nav pat eisti ar vuordim aprokstoma, pīteik ar koč kaidom puspasceitom frazem voi koč kaidu skatīni, kab saprostu par kū tagad ir runa. Sovukuort Dāvis ir teirradnis. Maņ ruodejuos, ka muns golvonais aizdavums kai “baigajai aktrisei”, es tagad, prūtams, par sevi ironizeju, beja nasamaituot jū. Maņ cīši pateik, ka jis dūmuoja vysam leidza, kas nūteik ainuos. Dāvis nastruoduoja vīglpruoteigi, jis beja cīši nūsadevs dorbam, tei jau ir puse nu uzvarys.

Es dūmoju, ka tū ari gola rezultatā varēs redzēt, ka vyss ir kuorteibā i nav vaicuojuma par profesionalitati voi naprofesionalitati. Tys, voi jis ir vuiceijīs voi nav vuicejīs par akteri, itamā situacejā naspēlej lelu lūmu. Jam ir talants i vysys īspiejamuos eipašeibys, kab jis byutu lobs Aņss.

Kas fiļmiešonys procesā beja vysleluokais izaicynuojums?

Beja vīna aina… Es navaru stuosteit, jo tod es vysu atkluoju.

Vēļ vīns nu izaicynuojumu maņ, prūtams, beja latgalīšu volūda. Es asmu nu Modūnis, maņ ar Latgolu vyspuor nikaida sakara nav bejs nikod. Es pavysam nadaudz asmu bejuse gostūs Latgolā, bet tys nasaskaita. Runuot latgaliski beja izaicynuojums. Bet munai varūnei, kura ir “čyule” i atbraukuse iz Latgolu, nabeja juorunoj perfektā latgalīšu volūdā. Kū es ari pamaneju, ka kotrā sātā latgalīšu volūda ir ar drusceņ cytom niansem. Prūtams, truopeit desmitnīkā ir vēļ gryušuok.

Voi fiļmiešonys process, sasadorbuošona ar vītejim cylvākim kai maineja prīkšstotu par Latgolu, latgalīšim?

Par latgalīšim prīkšstatu namaineja, maņ tai ari ruodejuos, ka jī ir atvārti i cīši sirsneigi cylvāki. Vysi tū apstyprynuoja. Tys nav stereotips, tai tys ari ir!

Fiļmiešonys komanda izavēlēja šmukuokuos vītys. Maņ beja īspieja tamuos vysuos pabyut, šmukuos bazneicys, ainovys. Tei beja šmuka vosora.

Ka jiusim byutu īspieja filmai pīraksteit cytys beigys, kaidys tuos byutu?

Es nazynu, kaidys ir atstuotys itai filmai. Izejūt nu scenareja, es atstuotuo taidys, kaidys ir scenarejā.

Roksts sagataveits projekta “Latgales kultūrtelpa: problēmas, analīze un atspoguļojums portālā lakuga.lv” ītvorūs. Projektu finansej Medeju atbolsta fonds nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.