Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Novembrī Nacionalajā namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā īkļuove maja dīvkolpuojumus pi ceļmolu krystim Dagdys nūvoda Ondrupinis i Škaunis pogostūs. Itei jau ir sastuo Latgolys vierteiba, kas īkļauta sarokstā.

Namaterialuo kulturys montuojuma saroksta mierkis ir saglobuot i nūdūt nuokušajom paaudzem namaterialū kulturys montuojumu kai Latvejis kulturys sovpateibu i daudzveideibu aplīcynojūšu resursu. Sarokstam sevkurs var pīsaceit elementus, kas skaitomi par vaļsts aizsorgojamu namaterialuo kulturys montuojuma vierteibu i kuru īkļaušonai sarokstā ir plašs attīceiguos kūpīnys atbolsts i leidzdaleiba.

Pi krystu gūdynoj Jaunovu Mareju

Ceļmolu kristi ir tipiska katuoliskuos Latgolys ainovys sastuovdaļa. Nazkod jī beja gondreiž kotrā apdzeivuotā vītā i maja vokorūs cylvāki puļcējuos pi sādžu krystim iz kūpeigom lyugšonom. Tuo rezultatā izaveiduoja Jaunovai Marejai veļteituos kūpeiguos lyugšonys aba dzīduošonys pi krysta, maja dzīduojumu tradiceja. Majs Rūmys Katuoļu Bazneicā ir Svātuos Jaunovys Marejis mieness – laiks, kod jai veļtej eipašus dīvkolpuojumus i lyugšonys. Maja dīvkolpuojumi pi ceļmolu krystim ir Jaunovys Marejis gūdynuošonys rituali.

Eipaši izplateita itei tradiceja Latgolā beja 19. godu symta ūtrajā pusē i 20. godu symta 20.–30. godūs. Tradiceja guoja mozumā padūmu okupacejis godūs. Daudz kur vēļ sasaglobuojuši nūstuosti, kai padūmu laikūs tyka lykts ar traktorim nūgryust ceļmolu krystus i traktoristu biedeigū liktini, kas beja pīkrytuši tū izdareit.

Piec Atmūdys maja dzīduojumu tradiceja pīdzeivuoja atdzimšonu, eipaši tū sagloboj Dagdys nūvoda Ondrupinis i Škaunis pogostūs. Par tū tei īkļauta Nacionalajā namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā.

“Značku” viļkšona

Liturgeju pi krysta nūtur piec pošu īrūsmis kaids nu vītejuos kūpīnys bez goreidznīku kluotbyutnis i vadeibys. Vysbīžuok maja dīvkolpuojumu voda godūs vacuokuos sīvītis, kas labi puorzynoj ritualu i muok īsuokt melodeju.

Obligata dīvkolpuojuma sastuovdaļa ir Jaunovys Marejis litaneja i “značku” viļkšona. “Značka” ir numurāta taisnsyura zeimeite, i numers nūruoda iz aizdavumu, kas zeimeiti izvylkušajam, nūteiktā laika periodā ir juoizpylda, par pīmāru, “Nasaverīs par vysu dīnu uz tū pusi, kur cīši gribīs vērtīs” ci “Par vysu mienesi sorgojīs maluošonys i, ja gadeisīs samaluot, tod tiuleit nūskait vīnu reizi “Tāvs myusu””.

Dīvkolpuojumā teik laseita ari Beibele, kotrai dīnai ir sovs lasejums, kurūs skaitomi pīmāri i padūmi, kas i kai juodora, kab palyktu lobuoks cylvāks.

Tradiceju apdraud jaunatnis naīnteresieteiba

Myusu dīnuos spieceiga maja dzīduojumu tradiceja ir Dagdys nūvoda Ondrupinis i Škaunis pogostūs, kasgods vairuokuos sādžuos majā teik nūturāti dzīduojumi pi krystu. Vītejī kūp krystu apleicīni, izrūtoj pošus krystus, ari pogostu pošvaļdeibys tur ryupi par ceļmolys krystu sakūpšonu i nūveciejušūs nūmaina pret jaunim.

Maja dzīduojumu dalineicys leluokūtīs ir sīvītis, nu kurūs daudzys tradiceju puormontuojušys nu bierneibys. Tradicejis sasaglobuošonu apdraud jaunuokuos paaudzis iztryukums, itūšaļt dzīduotuojis ir videjuos i vacuokuos paaudzis.

Skaiti rokstus par puorejom Nacionalajā namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā īkļautajom Latgolys vierteibom:

Upītes kulturtelpa
Psaļmu dzīduošona Zīmeļlatgolā
Bubyna spēlis tradiceja
Dzīduošona ar pusbolsu
Myrušūs oficeja (saļmu) dzīduošona Vabalis i Leiksnys pogostūs

Roksts sagataveits projektā “Latgales kultūrtelpa: problēmas, analīze un atspoguļojums portālā lakuga.lv”. Projektu finansej Medeju atbolsta fonds nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.