Intervejis autore: Vineta Vilcāne, portals lakuga.lv

Ar jestru koncertu Rēzeknē jaunīšu postfolklorys grupa “Rikši” īsuoce svinēt sova jaunuo albuma “trīp!” attaiseišonys svātkus. Sovukuort itymā nedeļgolā godskuortu balleiti, kai tū pīsacejuši poši grupys dalinīki, jī turpynuos muzykys nomā “Daile”. Portals lakuga.lv iz sarunu aicynuoja “Rikšu” dalineicu MADARU BROLIŠU. Juos profesionaluo dzeive ir cīši saisteita ar muzyku, Madara voda folklorys kūpu “Kolnasāta” i struodoj kai vejūlis školuotuoja Viļānu i Varakļuonu muzykys i muokslys školuos.

Asmu dzierdiejuse stuostus, ka daudzi sovulaik iz muzykys školu ir guojuši ar sakūstim zūbim. Kai tys beja tev?

Es kai školuotuoja raugu īdvasmuot bārnus, ka vuiceitīs spēlēt muzykys instrumentu ir cīši forši. Maņ sovulaik ari beja breiži, kod nasagribēja vuiceitīs, ruodejuos lobuok īšu uorā paskraideišu ar klasisbīdrim, parkū maņ juoīt vuiceitūs iz muzykys školu? Maņ cīši napatyka spēlēt klavīris, kas beja obligats instruments. Es bārnim soku, ka piec laika jiusu dūmys maineisīs, saprassit, cik tys ir nūdereigi.

Kas saguodoj vysleluokū prīcu tovā pedagogiskajā dorbā?

Satikt bārnus, ar jim pasarunuot, īvuiceit koč kū jaunu. Pateik ar bārnim muzicēt kūpā.

Izaver, ka folklora tovā dzeivē ījam dīzgon lelu lūmu.

Jā, vyss suocēs ar “Vīterim”. Muzykys školā tev ir nūts prīkšā i spielej piec tom, bet folklorys kūpā nūšu nav, tev īdūd melodeju i spielej. Maņ beja šoks, izbreins, kai itai ari var? Izaruoda, ka var. Tai tys ari aizguoja. Folklora ir munā dzeivē svareiga i nūzeimeiga līta.

Tu itūšaļt “Rikšūs” esi vīneiguo mārga. Kas nūtyka?

Niu vysi tū prosa. Nikas nanūtyka, vyss ir kuorteibā. Tai goduos, ka vyss īt iz prīkšu i cylvākim gribīs koč kū pamaineit dzeivē, tai saguoja. Īprīkš bejam div, ir interesanti niu byut vīnai. Puiši dūmoj tai, es kai sīvīte dūmoju pavysam cytaižuok, saīt balanss.

Nu grupys tu vīneiguo esi pa Latgolu, puorejī puiši ir pa Reigu. Tys natraucej grupys radūšajam dorbam?

Kod myusim ir koncerti, mes izdūmojam, kur mieginuosim, voi tei ir Rēzekne, voi Reiga. Es ari bīži braucu iz Reigu, vīneigi, ka tei Reiga ir tik tuoli.

Par kū tev ir svareigi byut Latgolā?

Maņ ite ir veirs i saime. Asmu ite nūsabāziejuse.

“Rikšu” jaunais albums ir par godskuortom, dzīsmem jius poši ari asat veiduojuši aranžejis. Par kū izvālāta itaida tema?

Mes daudz spēlejam koncertūs iz Leldīnem, Zīmyssvātkim voi Juonim. Tod ir vaicuojums, par kū dzīduosim. Myusu reperturā nabeja eisti atbylstūšu dzīšmu. Tys lyka myusim aizadūmuot. Jaunajā albumā “trīp!” ir īkļautys Rēzeknis apriņča dzīsmis, suocem pieteit godskuortys i tai roduos disks. Albuma materials ir speciali maklāts folklorys kruotuvēs, mes guojam cauri tekstim i pajēmem, tuos dzīsmis, kurom vuordi, melodejis ruodejuos tyvuokys. Mes izavēlējom dzīsmis, kurys nav īprīkš dzierdātys i gribējom tuos paceļt gaismā.

Ar kū “Rikšu” trešais atbums atsaškir nu div īprīkšejūs?

Jaunajā albumā ir cyts skaniejums. Ka īprīkš beja pīrosts pi bubyna, tod itymā albumā ir kupluoks skaniejums, ir bungu komplekts.

Latgaliskajā kusteibā muzykai vysod ir bejuse lela nūzeime. Kai tu reizi “Rikšu” lūmu itamā kusteibā?

Mes kai postfolklorys grupa vaira ceļam tautyskū montuojumu, kas ir bejs, bet ruodom tū jaunuos skaņuos, kai mes tū redzim.

“Rikšu” Reigys koncerts sakreit vīnā dīnā ar filmys “Piļsāta pi upis” pyrmizruodi Kruoslovā. Tev ari ir saguojs pīsadaleit fiļmiešonā.

Tei beja interesanta pīredze, maņ masu skotūs beja juotāloj ebrejīte, laikam koč kas tymā izskotā ir taids. Filmiejūs kuozu ainā i epizodē, kur myusus vede saut. Tys beja dramatisks moments. Interesanta pīredze, filmiešonys grupā kotram ir sovs aizdavums, jī skraida kai skudrenis i vysus apčubynoj.