Roksta autors: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Nu ituogods zīmys mes ni snīga boltuma redziejuši, ni soltuma dryuksts pajutuši. Kaids saskums par rūkā napajimtajom slēpem, kaids sasaprīcuojs par pavasareigū syltumu. Kai ruoda boguotuo leksika, latgalīšam soltuma izpausmis bejuse pošsaprūtama dobys ritmu izpausme, praktiska i estetiska vierteiba, a myusim – breineigs atradīņs.

Sasaļšona mitiskā izpratnē

Sevkurūs plotuma grādūs dzeivojūšim zemkūpim ir prīškstots par vegetacejis cyklyskumu kai taidu. Piec ražys atdūšonys zemei ir mīra aba simboliskys nuovis periods. Jei ir pazemis vaļdinīka Valna varā – myusu seņči tū saprota kai sasolumu. Nu Muorteņu suocās soltais laiks, zemi vyspuor naaizteik da jauna pavasara. Ritualajuos Aizgavieņa ceiņuos storp sevi izsmālušū Zīmu i atguojušū Pavasari viersu pajam Jaunais, viņ pa eistam zeme nu valnu ir atbreivuota piec trešuo pārkiuņa. Nu tuo zababons, ka da tam iz zemis sēdēt nadreikst.

Zīmys soltumam ir sova personifikaceja – Lauskis, kas ar sudobra cierveiti sper i sporda pa ustobys pakšim.

Sasaļšonys praktiskuo nūzeime

Soltumā aizsaļ slapņuos vītys, i juos var izīt cauri, puori aizsolušam azaram var eisynuot garū ceļu apleik, īmūt ci braucūt ar zyrgu taišni. Partū meiklēs par zīmys i soltuma tāli atsakluoj caur tū, ka bez bolku i dieļu, bez cierva i stulpu ceļ tyltus, atminietuojam juodadūmoj, ka tī tylti ir lads par upem i azarim.

Napacīteigī drūsyni īrostai parauga ladu vēļ beistamu. Tod saīt stuosts par īlyuzušū nabašnīku ci par breinumainu izagluobšonu. Paskaitit par staiguošonu puori Rāznys azaram Jezupa Grišāna memuarūs “Pa atmiņu stygom” (1968)! A kur vēļ zamlada zyvu giušona – puortikšonai, hobejam i sportam.

Nu azara lada var izgrīzt gobolu – ladonku – lada pogrobam aba ladaunei. A ladsskapi var saukt jaunvuordā par soltaunīku. Taipat ar ladonku var vyzynuotīs ragaveņu vītā nu kolna. Nazkod zīmys ainovys naatjamama sastuovdaļa beja ladspučis, a latakys var īraudzeit i niule. Tautysdzīsmēs lada gobols voi gabaleņš apzeimej kū duorgu i smolku: Moza muna ļaudaveņa/ Kai tei syla vuovereite; Ka jei aude audekleņu/ Kai tūs lada gabaleņus. // Stallī stuov kumelenis/ Iz tuo lada gabaleņa,/ Ni jis ēde pūra sīna,/ Ni dzer pūra iudisneņa,/ Jam vajaga leiča sīna,/ Olūteņa iudisneņa.

Seņsenejais “solts”

Ar soltumu ci korstumu saisteituos sajiutys i izpausmis dobā cylvākam pazeistamys jau nu ciļviecis suoku, partū jūs apzeimuojumi volūduos ir seneji montuoti vuordi. Par adjektivu solts palics cīš senejs verba “saļt” paguotnis pasivais divdabs i ir latgalīšu lītuots pa šudiņdīnai. Sovutīs puornūvoda izlūksnēs i kūpnacionalajā volūdys formā “salts” aizstuots ar vuordu “auksts” homofonejis ar “salds” deļ. Latgalīšim taidys problemys deļ “soldons” nav bejs.

Interesanti, ka vuorda “solts” pamatā asūšuo indoeiropeīšu (ide) sakne *ƙel– nūzeimej i soltu, i korstu. Itaidu preteju nūzeimu apvīnojums skaidrojams ar lela soltuma i korstuma leidzeigu īspaidu i leidzeigū uztveri sajiutuos: obeji dzolda i svylynoj uodu. Ari latvīšu vuords “svelonis” nūzeimej i soltu, i korstu laiku, a “gāle” – i pluonu lads kuorteņu, i lelu korstumu. Tok ari Latgolā ūglis izguolej i ceļš apguolej.

Zīmys nūkrišni i pieški syltumi

Latgaliski par nūkrišnim snīga veidā soka, ka snīgs snīg, kreit, bierst, putinej, grīžās, lepej ‘snīg lelim pykim’, drieb/druobļoj. Taida driebšona aba druobli ir snīgs kūpā ar leitu. Kod leits pīsaļ i vysur veidojās lada kuorteņa, par taidim laika apstuoklim soka: apguoļs, apkaļs, apkola, atkola. Itī vuordi ir tuos pošys ciļmis, kai “kaļst”, “kaļt”, krīvu “колеть”, jī vysi ītver ide saknis *ƙal– nūzeimi ‘palikt cītam’, ari varams, ka “kaļt/kalēt” ir “saļt” atsadalejuse paralelforma – kai kaukt i saukt.

Metereologi vēļ runoj par lads odotom, tī ir nūkrišni kai seiki lads kristali, kas lieni lidoj gaisā, parosti izkreit nu spolvu muokuļu lelūs soltumūs. Lads leits ir nūkrišni mozu, caurspeideigu lada gabaleņu veidā, parosti tuos ir lūdeitis, kas veidojās, lads pilīnim ci atsalaidušom snīgpuorslom sasolstūt ceļā iz zemi. Pārkiuņa snīgs ir snigšona nu gubu leita muokuļu, kū pavada, mozais, vīns zibiņs i pārkiuņs, vysbīžuok vārojams vālā rudinī i zīmys suokus jiurys pīkrastē. Sovutīs snīga gryudi, ozboraiņs snīgs, meiksta krusa ir nūkrišni kai snīga lūdeitis, kas rūnās, puordzesātim iudiņa pilīnim sasolstūt iz kreitūšys snīgpuorslys.

Par stypru putini, kū var saukt ari par vīsolu, vierpuli, vierpatu, vieju, soka, ka pagaist rūbeži storp zemi i dabasim. Tod lītoj mitologejā baļsteitus frazeologismus: valni doncoj; valni ar raganem ženejās.

Nūkrišņu rezultats ir snīga kuponys aba pušnis, pusnis i Sibira tautīšim ari sumatys.

Laika apstuokļus, kod zīmā piec minus grādim palīk plus grādu sylts i laižās snīgs, sauc par meikstūni. Interesanti, ka Varakļuonūs par meikstūni sauce ari sīvīšu menstruacejis.

Puorsakluošona ar ladu

Par vysaidu viersmu puorsakluošanu ar ladu var pasaceit daudzim sinonimim: nūmizēt, apgalēt, apgaļdēt, apkalēt, vyznuot.

Reizem pluona lads kuorteņa puorsakluoj puori tukšumam ci nu viersa atsalaidušajam azara lada iudiņam – pagrauda, pagraude, pagrauzda, pagrauzde, pagruzde, zlaugzna, zlaugzne, vyzna, vyza (izlūkšņu variantu daudzveideibā). Sovutīs izpeils – zīmā viers lada sateciejs i sasaļs iudiņs, pīmāram, ap olūtu. A upis ci azara iudinī īkrytuša snīga i nu molys atlyuzuša lads gobolus sauc par vižnim ci viznem. Snīga viersejū gorūzu sauc par sarkšnim, sarksni.

A sasolušus sīna pykus kaudzis zamaškā sauc par solūnim.