Roksta autors: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Myusu dīnuos pūli ir ūtra leluokuo etniskuo minoritate Latgolā. Latgalīšu kulturatmiņā itys etnoss asociejās ar pūļu izceļsmis voi puorsapūļuojušū muižnīceibu i katuoļu goreidznīceibu, ar kū viesturiski izaveiduoja kungu i beztīsisku dzymtzemnīku attīceibys. Tok, pasateicūt pūlim, rodusēs ari latgalīšu rokstu i gruomatnīceibys tradiceja, dybynuotys pyrmuos školys Latgolā. Plašuoka pūļu imigraceja iz Latgolys teritoreju suocēs 16. g. s., īguojieji pamatā beja šļaktys kuortu ļauds i administrativuos puorvaļdis omotpersonys. Daudzi nu jūs atstuojuši pozitivi naizdziešamus pādus Latgolys viesturē.

Humanuos idejis

Par Latgolys Garlību Merkeli īsaukts Kazimirs Buinickis (1788–1878), kurs visvaira pazeistams ar sovu romanu “Priestera Jordana atmiņas” (1852), 1818.–1819. godā aktivi īsastuoj par dzimtnīceibys atceļšonu Latgolā. Kūpā ar cytim Latgolys mužnīkim – Plāterim, Borhim – Buinickis izveidoj zemnīku stuovūkļa reformu komiseju, kas 1819. godā izstruodoj zemnīku breivlaisšonys projektu, kurā Latgolys zemnīki teik apraksteiti, kai Dīva prīškā leidzvierteigi cytim cylvākim i pausta ideja par tū, ka zemnīku stuovūkļa uzlabošona jūs dorbu padareis ražeiguoku i samozynuos dumpinīciskuos nūskanis. Tūmār zemnīku breivlaisšona cytim Latgolys muižnīkim redzīs kai jūs poziceju apdraudiejums, partū projekts naizadūd, zemnīkus nu dzimtnīceibys Latgolā atbreivoj kai vysā Krīvejā – viņ 1861. godā.

Izdeviejdarbeiba

Nūzeimeiguokais izdevieja i publicista Gustava Manteifeļa (1832–1916) davums deļ latgalīšu – „Inflantuziemies Łajkagromota aba kalenders” (1862–1871), ar kū īdybynuota latgalīšu kalendaru i periodisku izdavumu tradiceja vyspuor. Pādejī seši Manteifeļa kalendara numeri izīt latiņu drukys aizlīguma laikā. Gotovu 1872. gods kalendara manuskriptu Manteifeļs pamat naizdūtu, policejai draudūt ar izsyuteišonu. Kalendara vierteiba baļsteita juo pyrmreizeigumā: pyrmī folklorys publiciejumi i laiceiga satura dzejūli, kas adresāti pošim latgalīšim. Zeimeigi, ka latgalīšu gruomotu izdūšonu profesionalā leiminī turpynoj natuoļ nu Manteifeļa Drycānu muižys cālušīs latgalīši – Piļcinē dzymušais Vladislavs Luocs i Drycānu pogosta Asinovā dzymušais Juoņs Elksnis.

Varūneibys paraugi

Par Latgolys Žannu d’Arku īsaukta grafīne Emileja Plātere (1806–1831). Pūļu sasaceļšonys laikā pret juos pakļauteibu Krīvejai, Emileja kūpā ar sovu bruolānu Cezaru Plāteru nūlēme izveiduot sovu karaspāka vīneibu. Jei nūgrīzuse motus, sašyvuse sev uniformu i sapulcynuojuse 60 juotnīku, 280 kuojinīku i vairuokus symtus ar izkaptim bruņuojušūs zemnīku. 1831. goda aprelī Plāteris vadeituo vīneiba ījēme Zarasu mīstu Leitovā, pīsadaleja kaujuos pret krīvu karaspāku pi Ukmergis, Šauļu i Kaunis, jei tyka par 1. Leitovys kuojinīku pulka komanderi un tika paaugstynuota par kapteini. Piec sakuovis Emileja cauri mežim devēs iz Pūlejis teritoreju turpynuot ceinis. Juos veseleiba naizturēja, jei myra 25 godu vacumā.

Slovonais pūļu dzejnīks Adams Mickevičs Plāterei veļtejs dzejūli “Pulkveža nuove” (Śmierć pułkownika). Sovutīs myusu Rainis kruojumā “Saules gadi” veļtejs dzejūli “Svētdiena un grāfs Plāters” nuokušuos pūļu sasaceļšonys varūņam Leonam Plāteram (1836–1863). Jis ar pīcim bruņuotim muižys kolpim Baļteņu mežā uzbruka krīvu armejis transportam. Jūs sagiusteja i īlyka Dinaburgys cītūksnī, kur Leonu nūsuove.

Pīdzeivuojumu azarts

Ludzā dzymušais ceļuotuojs, žurnalists, publicists, antikomunists, dobys pietnīks Ferdinands Antonijs Osendovskis (1878–1945) pasaulī pazeistams ar gruomotu “Zvāri, cylvāki, dīvi” (Zwierzeta, ludzie, bogowie), kura tulkuota 19 volūduos, pyrma izguojuse Ņujorkā angļu volūdā, piec tam tikai pūļu. Jamā attāluoti autora pīdzeivuojumi i puordzeivuojumi, bāgdamam nu boļševiku, politiskūs kaisleibu pīsuotynuotajā i Krīvejis pylsūņu kara plūseitajā Sibirī, Mongolejā i Tibetā 1919.–1920. godā. A sarakstejs Osendovskis pavysam 77 gruomotys, piec Henrika Senkeviča Osendovskis ir vysvairuok tulkuotais pūļu rakstnīks.

Osendovskis studej dobyszynuotnis Pīterburgys i Sorbonys universitatēs, jis breivi puorvolda 7 svešvolūdys, t. sk. mongoļu i kinīšu. 1905. godā Osendovskis Manžūrejā, nūsadorbuodams ar geologejis izpieti, pasamona nūorganizēt protestus, par kū nūtīsuots iz pusūtru godu cītumā. 1908. gadā jis jau ir asfalta, brikešu i betona ryupneicys direktors Kijevā, a 1909. godā Osendovskis Pīterburgā dorbojās kai žurnalists i literats, Zalta i platina uzjiemieju savīneibys direktors, 1918.– 1919. godā losa lekcejis Omskā, pīsadola kompromitejūšu dokumentu sagataveišonā par boļševiku partejis lideru darbeibu.

Ekonomiskuo aktivitate

19. g. s. vydā grāfu Plāteru-Zībergu Leiksna i Janovsku Viļāni ir nūzeimeigi ryupnīceibys centri Latgolā. Leiksnā sovulaik bejuse odotu fabrika, iudiņa patmalis, ols i spirta bryuži. 1895. godā Leiksnys odotu fabrika, kas atsaroda Rimšu sādžā, saražoj 150 tyukstūšys odotu, jūs tyvuokī konkurenti Kuļdeigā, Hiršmaņa odotu fabrika, viņ 111 tyukstūšys odotu. 1913. gadā pādejuo Leiksnys muižnīka Jana Plātera-Zīberga (1850–1922) Leiksnys odotu fabrika ir vīns nu leluokūs ryupnīceibys uzjāmumu Latgolā. Jis izveiduojs atpyutys vītu “Poguļanka” ar tvaika kuģa satiksmi.

Naparosta rūseiba Viļānūs suocēs, kod muižu ar mīstu 1839. godā nūpierka muižnīks Vincents Janovskis (1800–1879), jau tūlaik te ražuoja brandini, ceglus i apstruoduoja uodys. Maltys upe 1850. godā darbynuoja 40 lynu fabrikys dorbagoldus, fabriku vadeja speciali nu Anglejis atvasts meistars Tomass Haitons, taida leimiņa fabrikys beja viņ vēļ div Moskovā. Niule tamā vītā dorbojās tuos pošys dzymtys Heinriham Janovskam pīderūšais Viļānu HES.

A laukums Viļānūs storp Ūgrinīku tyltu i autoūstu beja Viļānu muižys uodu apstruodis ryupneicys teritoreja, kuramā nu vieršu uodom ražuoja materialu zūlem i juftu – speciali apstruoduotu uodu – zuobokim, sūmom, siksnom, sadlim, īmauktim. 1869. godā V. Janovskis itū ryupneicu puordeve.

Mecenatisms

Inžiners ar profesora grādu, dzeļžaceļu i unikalu tyltu projektātuojs, augsta ranga Krīvejis vaļstveirs, Rībeņu i Lūznovys muižu eipašnīks Stanislavs Kerbedzs (1810–1899) izacēle ar muokslys cylvāku materialu atbaļsteišonu. Kūpā ar ūtrū sīvu muokslineicu Mariju Janovsku (1832–1915), Viļānu muižys eipašnīka meitu, 1874. godā jī Rībeņu muižā īkuortoj muokslinīku i muziku vosorys nūmetni, puorvaļdnīks ir Helenys Kozlovskys-Ersys tāvs. 1911. godā pabeidz Dlužnevys muižys byuvnīceibys i parka īkuortuošonys dorbus, 1911.–1915. godū Dlužneva palīk par īvārojamu kulturys cylvāku vosorys rezidenci, muokslys i atpyutys centru. Mecenatismam i muokslinīku rezidencis īkuortuošonai tuoļuok pīsagrīž Stanislava i Marijis meita Jevgenija Kerbedza (1855–1946).