Roksta autors: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

2016. godā Apvīnuotūs Naceju organizaceja 11. februari īdybynuojuse par Storptautyskū dīnu sīvītem i meitinem zynuotnē. Kimejis nūzarei Latvejā ir senejis i spieceigys zynuotniskuos tradicejis, lelā mārā pasateicūt īvāruojamu kimiku dorbam. Treis izcylys Latgolā dzymušys kimikis atstuojušys īvārojumu davumu 20. g. s. kimejā.

Marija Šimaņska

Marija Šimaņska (dz. Tarvida, 1922–1995) dzymuse Daugovpilī, juos tāvs beja burtlics. 1935. godā beiguse Daugovpiļs 13. pamatškolu ar pūļu vuiceibu volūdu, 1940. godā pabeidze Daugovpiļs 2. gimnazeju. Īstuoja dorbā provizora Vikentija Zelenska aptīkā, kū īguojušuo padūmu vara nacionalizēja. Marija puorguoja dorbā par registratori poliklinikā i laboranti Daugovpiļs apriņča aptīkā. Vuocu laikā jei turpynuoja tī struoduot, nūsastyprynuoja gribiešona studēt par farmaceiti.

1942. goda rudinī jei īstuoja Reigys Universitatis Kimejis fakultatē, tok gryutūs materialūs apstuokļu deļ piec vīna semestra atsagrīze Daugovpilī i turpynuoja struoduot aptīkā. Reizē īstuoja pūļu pagreidis organizacejā “Armia Krajowa” par sakarneicu. Tok vuocu gestapo jūs izsekuoja, 1943. goda Mariju arestēja i īlyka Daugovpiļs cītumā. Vāluok jū puorvede iz Reigys centralcītumu, kur struoduoja par medicinys punkta darbineicu. A 1944. godā jū puorsyuteja iz Štuthofys koncentracejis nūmetni (niulenejā Pūlejis teritorejā pi Baltejis jiurys). Piec atsakūpšonys Marija 1945. gods majā atsagrīze sātā i tymā pat godā atsuoce puortrauktuos studejis, 1948. godā absolvēja LVU Kimejis fakultati.

1952. godā M. Šimaņska beja vīna nu tūs ratūs sīvīšu PSRS, kas dabuoja kimejis zynuotņu kandidatis grādu. Nu 1957. goda da pat myuža beigu zynuotneica struoduoja LZA Organiskuos sintezis institutā, jei beja instituta direktora vītneica zynuotniskajā dorbā. 1959. godā M. Šimaņska palyka par katalitiskuos sintezis laboratorejis vadeituoju, juos vadeibā institutā tyka izveiduota heterogenuos katalizis škola. Jei veice farmaceitiskuos ryupneicys pusproduktu piperazina i pirimidina īgiušonu, izstruoduoja heterocikliskūs savīnuojumu sintezis metodis, īvīse vairuokys katalitiskūs procesu metodis. 1975. godā M. Šimaņska aizstuovēja kimejis doktora disertaceju “Skuobekli i sluopekli saturūšūs heterocikliskūs savīnuojumu katalitiskuo sinteze i puovierteibu kimeja”, kas 1991. godā pīleidzynuota habilitātuo doktora grādam.

Saraksteits 450 zynuotnisku rokstu, 5 monografeju, Marija ir 56 izgudruojumu autore. Eipaši atzeimejami profesoris organizātī Reigys simpozeji par heterogenū katalizi heterocyklu kimejā, redaktoris dorbs “Latvijas Ķīmijas Žurnālā” i “Latvijas Farmaceitiskā Žurnālā”, Latvejis Farmaceitu zynuotniskuos bīdreibys (1978–1994) i Baļtejis vaļstīs vīneiguo Katalizis kluba vadeišona. Jei ir sajāmuse Latvejis PSR Vaļsts premeju, (1965), S. Hillera, A. Kalniņa i D. H. Grindeļa medalis, piec nuovis – akademika G. Vanaga medaļa.

Nu 1992. gods leidz aizīšonai myužeibā 1995. godā M. Šimaņska vadeja Latvejis Pūļu savīneibu.

Emīlija Gudriniece

Emīlija Gudriniece (1920–2004) dzymuse Kaunatys pogosta Kromanu cīmā. Vuicejusīs Kaunatys pamatškolā, 1935. godā īstuojuse Rēzeknis Vaļsts školuotuoju institutā, itymā laikā īmeiļuojuse kimeju i fiziku. Ūtro pasauļa kara laikā Emīlija īsuoce kimejis studejis, viņ 1948. godā absolvēja LVU Kimejis fakultati. 1952. godā jei aizstuovēja kandidata disertaceju, 1961. godā  – doktora disertaceju, kas nūzeimoj habilitātuos doktoris grādu, jei palyka profesore, nu 1978. gods – Latvejis Zynuotņu akademejis akademike. Da 1958. gods jei dociejuse Latvejis Vaļsts universitatē, bejuse Kimejis fakultatis dekane (1956–1958), nu 1958. gods suokuse pasnīgt Reigys Politehniskajā institutā, bejuse instituta zynuotnyskuo prorektore (1959–1961), izveiduojuse i  vadejuse Organiskuos sintezis i biotehnologejis katedru (1963–1989).

E. Gudriniece izveiduojuse 1,3-diketinu sulfuriešonys i nitriešonys metodi, pyrmuo suokuse veikt pietejumus par atjaunojamūs izejvīlu (rapšu eļļa) izmontuošonu biodegvīlys īgivē i puortikys ryupnīceibā par biodizeļa īgivis īspiejom Latvejā. Par furacilina sintezi i īvīšonu ražuošonā LPSR vaļsts premeja (1957) i G. Vanaga premejis (1972) laureate, P. Valdena medaļa (2001) i cyti apbolvuojumi. Juos zynuotniskais dorbs ir atspūguļuots vairyok kai 870 publikacejuos i autoraplīceibuos, sagatavuojuse 28 kimejis zynuotņu doktorus.

Nu 2007. gods Latvejis Zynuotņu akademejis i RTU Materialzynuotnis i lītiškuos kimejis fakultate īdybynuoja E. Gudriniecis bolvu kimejis školuotuojim i stipendeju studentim.

E. Gudriniecis aizaraušona beja motosports. 1949. godā īsastuojuse sporta bībreibā “Spartaks”, 1949. i 1953. godā tykuse Latvejis PSR čempionis gūdā motosportā šosejā 350 cm³ klasē sīvītem. Vāluokūs godūs patics braukt ar sovu žiguli. Myužeibā zynuotneica nūguoje 2004. godā.

Valentīna Slavinska

Valentīna Slavinska (1932) cālusīs nu Bierzpiļs pogosta. Vuicejusīs Leidumnīku pamatškolā, 1951. godā ar teicamom sekmem beiguse Bierzpiļs vydsškolu, 1956. godā – ar izcileibu Latvejis Vaļsts universitatis Kimejis fakultati. Jau studeju godūs jei ar aizrauteibu dorbuojusīs studentu zynuotniskajā bīdreibā i profesora Grīnšteina vadeibā veikuse vairuokus pietejumus organiskuos sintezis laukā i, sintezejūt vairuokus savīnuojumus, izstruoduojuse jaunu dinitrodinezofurana īgivis metodi.

1957. godā V. Slavinska suokuse struoduot niule kai nūorganizātajā Organiskuos sintezis institutā. Juos pietejumi bejuši i kimejis teorejā, i praktiski izmontojami – medikamentu ražuošonā, lūpbareibai, kruosu i laku ryupnīceibā i cyti. Par vīnu nu vierteiguokūs atkluojumu var saukt furfurola īgivi nu cysu i cytu laukkūpeibys atkrytumu, i juo izmontuošonu automašynu kruosu i laku ražuošonā.

1962. godā aizstuovāta kandidata disertaceja par maleinskuobis anhidrida īgivi nu furfurola i ciklopentadiena. Par ituos metodis īvīsšonu Reigys Laku i kruosu ryupneicā jei sajēme Vaļsts premeju. Bet zynuotņu doktora grāds dabuots 1976. godā – aizstuovāts pietejumu cykls par heterocikliskū i cytu savīnuojumu katalitiskys oksidiešonys kinetiku i mehanismu. Nu 1992. gods – habilitātuo kimejis zynuotņu doktore. Praksē svareiguokais ir pietejums sadarbeibā ar ryupneicys “Biolar” darbinīkim par reagenta piperidina īgivi. Pādejūs godūs izstruoduota zuoļu – enalaprila maleata sintezis tehnologeja.

Nu 2003. goda V. Slavinska ir vaļsts emeritātuo zynuotneica, ir pīsagrīzuse rakstnīceibai. Daži nu juos dzejūļu publicāti ari “Vadugunī”. 2019. godā Latgolys Kulturys centra izdevnīceiba izdeve juos eseju i dzejis gruomotu “Laiks”.