Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Svātdiņ, 23. februarī, nūtiks Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” padūšonys ceremoneja, kuramā sūpluok pārnejuo gods nūtikšonu, personeibu i aktivitašu apbolvuošonai par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā tiks gūdynuots tieļnīks INDULIS FOLKMANIS.

Lai ari tieļnīka Induļa Folkmaņa (1939) dzymtuo puse ir Zemgale, Bārbele, tok vysu aktivū i radūšū dorba myužu, dzeivojūt i struodojūt Daugovpilī, muokslinīks īguļdejs Latgolā. Tieļnīkam sovulaik bejuse nūzeimeiga lūma Daugovpiļs muokslys dzeivē, a juo dorbi īzeimej na viņ ituos šaļts Latgolys, bet ari cytu Latvejis vītu kulturainovys, nu kurūs daudzys palikt par piļsātu simbolim.

I. Folkmanis vuiciejīs Reigys Lītiškuos muokslys vydsškolā, piec tam studiejs Latvejis Muokslys akademejā pi vīna nu latvīšu tieļnīceibys pamatlicieju, profesora Emīla Meldera, studeju laikā lelu ītekmi iz Folkmaņa radūšū ceļu atstuojuse ari īsapazeišona ar īvārojamū latvīšu tieļnīku Kārli Jansonu. Nu 1965. da 2009. gads Folkmanis dzeivuoja i struoduoja Daugovpilī, pyrmūs treis godus bejs vīneigais profesionalais muokslinīks piļsātā. Folkmaņa īsarasšona asūte bejuse kai sova veida lyuzuma punkts piļsātys kulturys dzeivē, bet jau 20. g. s. 70. godūs Daugovpilī izaveiduoja muokslinīku grupa, kurys kūdulā beja ari Folkmanis. Tymā laikā muokslinīki rūsynuojuši sūpluok tieļnīka darbneicai Daugovpilī veiduot ari keramiku darbneicys, kas ir tautys lītiškuos studejis “Latgale” i ituos šaļts Daugovpiļs Muola muokslys centra, kura izstuožu zāle niu īkuortuota bejušajā Folkmaņa darbneicā, suokys. I. Folkmaņa pyrmais dorbs Daugovpilī beja Raiņa kryušutāls pi Daugovpiļs Universitatis, tuoļuokajūs godūs tieļnīks veiduojs pīminekļus i pīsadalejs jūs atjaunuošonā vysā Latvejā – tīpat Daugovpilī, Bolvūs, Bauskā, Bebrinē, Eglainē, Īlyukstē, Jelgovā, Kruoslovā, Salīnā i ari Rēzeknē. Īvārojamuokī nu veiduotūs dorbu – pīmineklis “Daugavpils atbrīvotājiem 1919. g.”, kūpā ar Andreju Jansonu (Kārļa Jansona dālu) atjaunuotī pīminekli “Vienoti Latvijai” Rēzeknē (1988–1992) i “Latgales partizānu pulkam” Bolvūs (1992–1994), kai ari kūpā ar dālu Ivo Folkmani veiduotais pīmineklis “Latgale māte raud” Kruoslovā (2002–2003). 1999. godā tieļnīks tyka apbolvuots ar Treju Zvaigžņu ordini. Vacumdīnys I. Folkmanis aizvoda dzymtajā Bauskys pusē, tok muokslys ceļu Daugovpilī aktivi turpynoj juo dāla Ivo Folkmaņa saime.

Da ituo Latgalīšu kulturys goda bolvā “Boņuks“ par īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā gūdynuoti gruomatizdeviejs Jānis Elksnis, dzejnīks i literaturzynuotnīks Osvalds Kravaļs, sabīdryskais darbinīks, Latgalīšu rakstnīceibys muzeja vadeituojs Pīters Luocs, dzejnīks, folklorists i sabīdryskais darbinīks Ontons Slišāns, radejis raidejuma “Latgolys vuords“ veiduotuojs Bronislavs Spridzāns, etnografiskuo ansambļa “Rikova“ ilggadejuo vadeituoja Janīna Mičule, Atašīnis etnografiskuo ansambļa “Vīraksne“ vadeituoja Valentīna Mičule, kordirigente Terēze Broka, žurnaliste, žurnala “Katōļu Dzeive“ redaktore Maruta Latkovska, katuoļu prāvests, kulturviesturnīks i sabīdryskais darbinīks Alberts Budže, kordirigenti i pedagogi Antoņina i Vitolds Milaševiči, školuotuojs, publicists i literats Alberts Spoģis, volūdneica Lideja Leikuma i muokslinīks Osvalds Zvejsalnieks.

Latgalīšu kulturys goda bolva “Boņuks” pyrmū reizi tyka padūta 2009. godā, bet nu 2013. gods bolvu reikoj Latgolys viestnīceibys GORS komanda.