Intervejis autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Rēzeknē najauši Ingridai Tāraudai izskrieju viersā, tei beja zeime, ka itai sarunai, cikom Ingrida dažys dīnys Latvejā, vajag nūtikt. Pavaicuot ir par kū – pārņ izguoja Ingridys pīktais dzejūļu kruojums “Pajautys”, nominaceja “Boņuka” bolvai, gaidomais pasuokums Īrejā. Par literarū procesu, pīdereibu Drycānim i Karlovys grafistei Īrejā.

Kai ītyki dzejnīku pulkā?

Jau školys laikā suoču raksteit paņteņus, naseņ atrodu tū kladi. Leimiņs – māja, kāja, gājām, stājām… Mama pat saceja naraksteit. Tai daudzi par sovu naudu gruomotys drukojūšī autori pi taida leimiņa ari palīk, nav izaugšonys. Bet piec laika mama jau beja pyrmuo klauseituoja – nu palosi prīškā. Ik piec laika paprosa, voi ir kas jauns pīsarakstejs. Ar juos svieteibu, ka tys jau tai kai varātu derēt ari cytim, aizsyuteju da izdevnīceibai. Juoņs Elksnis pyrmais ari munus dzejūļus publicēja.

Rēzeknis Augstškolā beja latgalīšu autoru pyrmuo saīšona, suocem ceineitīs par latgalīšu volūdu školā i īspiejom raksteit latgaliski, tī ideali vēļ ir nūsaturiejuši. Oskars Seiksts sagataveja “Pagraudu”, J. Elksnis jaunūs atbaļsteja, prūtams, jis tūlaik beja cyts. Cik es vēļ tī tūlaik saprotu nu dzejuošonys, bet jis vylka mani iz pyrmū gruomotu, tymā breidī maņ pošai suocēs īškejs klikškis iz tū. Izguoja muna “vīgla byušonys ironeja”.

Tūlaik mama maņ ari saceja, ka daudz laseituoju byus viņ tod, kod apdzīduošu dzimtineiti, Latgaleiti, sātu voi dobu. Varbyut iz vacumu tai gribiešu. Niule rokstu tai, kai manī ir. Lobuok lai  iz dzejis pasuokumu atīt 10, bet tī, kas pa eistam losa dzeju. Reizem kaidā kompanejā paanalizejam dzeju. Dažs sauc par augstvierteigu dzejūli taidu, kurā autors piļneigi atsakluojs – kai pi veina gluozis. Bet nu plyku jiutu nikas nasaīt, vajadzeigi napīrostuoki vuordi, originalys metaforys. I navajag jaukt literaru atkluoteibu i personisku atkluoteibu.

Tovys dzejis liriskuo varūne ir breiva, reizem raganiska i grybūša sīvīte, kas nasabeist… Voi ari dzeivē tovs latgaliskums jiutās tradiceju naīrūbežuots?

It kai muote nikuo naaizlīdze, bet es vysod dareju pa sovam, tys skaituos “napareizi”. Īškā maņ ir ari iz bazneicu aizīt. Vysuos latgalīšu saimēs kai “pareizais” īaudzynuots, ka ir Dīvs, ka ir juoīt iz bazneicu, vajag tev voi navajag… Īrejā ar itū ir vīnkuoršuok, tī vysys bazneicu durovys vysu laiku vaļā. Tev sasagribēja īīt bazneicā, koč īmūt garom nu dorba, īej iz pīcom minutom, apsasiesti, pasalyudz voi vīnkuorši atsapyut. Vysim jau nimoz nav tuos vajadzeibys piec miša, bet cylvākam taipat ir īspieja pasalyugt bazneicā. Latvejā tai navar, ari munai dzymtajai Drycānu bazneicai durovys cīt, juoīt iz mišu.

Vēļ es latgaliskū izjiutu car kristeitajim i styprynuotajim vuordim. Kod beju mozeņa, maņ svinēja Annys dīnu – muns kristeitais vuords. Tūlaik vīneiguos zynomuos Annys maņ beja apleicīnis taņtis jau godūs. Tod runuojom, ka mamai kristeitais vuords ir Henovefa. Voi maņ teišom ir cyts vuords? Maņ paskaidruoja – “Ingrīda” pīraksteits cīma padūmē, “Anna” – bazneicys dokumentūs. Tai es feisbukā pīlyku kluot Annu – styprynuojumam. Radzu, ka cytys piec mane ari tai dora. Tūlaik pat prīcuojūs, ka nadabuoju vuordā “Marija”, tod es byutu Mare. Vysys Maris maņ apleik beja pamateigys – varēja īdzert, kai Nekrasova dzejūlī, skrīnūšu zyrgu apturēt. Pat krīvu Annuškys i Mašeņkys izaklausa cytuos intonacejuos – mīļuok i piec mozuoku meitiņu. Bet maņ apleik beja tikai stypruos latgalīšu babys Maris i Annys. Mani nūdarbynuoja vaicuojums, voi maņ ari par taidu juopalīk. Īstyprynuošonā tyku pi skaista i rata vuorda Magdalena, veiskups Zontaks tū izdareja.

Ar Jezupu Kindzuli (Čenču Jezupu), romana “Pīters Vylāns” autoru, asat dzymuši vīnā cīmā, voi naesi juo radineica? Drycānūs īsazeimej Latgolys izdevieju stafete (Manteifeļs → Luocs →Elksnis). Voi najiuti kū taidu rakstnīceibā?

Nā, radinīki ar Kindzuli mes naasam. Myusu sāta blokus juo sātai, partū ka tai zeme beja īdaleita. Par Apseitem sauce juo sātys vītu, patīseibā tī beja div sātys, vīnā dzeivuoja Čenču Mare, juo muosa. Agruok par taidu rakstnīku jau narunuoja, es leidu iz juo sātys akminim stuovēt. 11. klasē, iz pādejim Atmūdys godim, izzynuojom par jū. Nu Minsteris Alberts Spoģis atsyuteja pyrmuos gruomotys deļ bibliotekys – tys beja “Pīters Vylāns”. Gromota latgaliski! Fantastiska sajiuta, ka esi dzeivuojuse blokus taidam cylvākam. Školā suocem pieteit, vuokt materialus par Kindzuli, raksteju saceriejumus par juo romanu. Tūlaik, 1988. godā, staiguojom ar pīspraustim ausekleišim, anketuos pi nacionalitatis rakstejom “latgalietis”.

Nu sātys jau taipat navari aizīt. Lai kur mes byutu, mes taipat sirdī gribim atsagrīzt sātā. Latgola deļ mane palīk Latgola, Dricāni palīk Drycāni ari Īrejā. Bez jau pīmynātūs, komponists Ontons Matvejāns, muokslinīks Modests Līpenītis nu jaunuokuos paaudzis Raibīs, Aija Eriņa, kas jau myužeibā. Cikom školā vuiciejūs, tīpat dzievojom, pat nazynuoju, ka muns zeimiešonys školuotuojs Modests gleznoj. Tei ir vierteiba. Na jau vysi zeimiešonys školuotuoji gleznoj voi muzykys školuotuoji komponej. Ka suoc atguoduot, tod sasavuoc kūpā gona loba komanda. Agruok informaceja nabeja par jim vysim salykta vīnā “ustobā”. Vīnolga, kai saukt tū ustobu – par muzeju, nūvodpietnīceibys styureiti, cytaiž – taidai vajadzātu byut kotrā vītā, kur apsazynuot sovu pīdereibu itai “komandai”.

Es jau pa itim godim Drycānim pasveša asmu palykuse, paceli nu 18 godu vacuma. Nūguoju iz Vacajim Strūžānim školā struoduot, vēļ Gaujīnā, Tyskuodūs, Ružinā pastruoduoju, tod iz Īreju puorsacieļu. Uogre pa vydu, niule otkon Īrejā. Tik viņ, ka periodiski atbrauc iz sātu i dreiž aizbrauc. Partū es Drycānim asmu sveša, bet maņ Drycāni nav sveši.

Kaiduos latvyskuos i latgaliskuos aktivitatēs esi īsasaistejuse Īrejā, kai veicās tevis vadeitajam latvīšu literatu klubeņam “Baltie vārti”?

Par sovu publicitati ir juosaceina. Sevi ir juopīruoda, par sevi ir juopastuosta tai, lai publika atītu ari iz tovu nuokušū pasuokumu. 15. aprelī Dublinā, Latvejis viestnīceibā, nūtiks muns reikuotais dzejis i muokslys pasuokums “Satikšanās – teksti un līnijas”. Glezna i dzejūļs kūpā – varbyut koč kas leidzeigs kai beja Rēzeknē fotoizstuode Māram Justam i Inetai Atpilei-Juganei.

Klubeņam asmu dabuojuse registracejis numeri, tys paredz, ka byus juoatsaskaita, kas padareits vītejā pošvaļdeibā. Pretim pīduovoj pīsadaleišonu kūpejuos organizaceju sasatikšonuos. Tei ir atpazeistameiba i publicitate īriskajā vidē. Nu Dublinys mums mozuok par stuņdi braukšona, izbraukuot var.

Bet laikam tū viņ maņ vajag. Kod Latvejā kaidu ideju pacēlem, lai jei cik troka, mes jū davedem da gola. Maņ tei saprasšona, ka rodušuos idejis ari ite juodaboj gotovys. Organizejūt pasuokumu, par tū, voi atīs treis, voi 10, voi 33, organizejūt golvu nalauzu, pasuokumam juonūteik. Te maņ puormat, ka ir juoparedz apmaklātuoju skaits, juoskaita nauda tī, kur finansiali nikas nav juoīgulda.

Nu laiku, kod jiemūs pa latvīšu školeņom, loba sadarbeiba izaveiduojuse ar Latvīšu volūdys agenturu. Jī pīduovuoja klubam organizēt literaru konkursu “Modinot pavasari” Īrejis diasporys bārnim. Tik viņ dorba – es sagataveju informaceju, agentura paleidz izplatēt i saryupej duovonys, žureju veidojam nu školeņu vadeituoju voi literatu Latvejā. Lai koč pīci bārni pīsadola, tys ir tuo vārts. Izreiz vaicuojumi – kaids byus školuotuoju īguļdejums, cik ilgs laiks školuotuojam papyldu vajadzeigs, paleidzūt bārnim sagataveit konkursa dorbus. Asmu struoduojuse trejuos diasporys školuos, kur divejuos beja pa 25, trešajā – 60 bārnu. Kaids laiks? Piļneigi vysim tok nav juopīsadola. Kas tī daudz juopaleidz? Tik daudz īsaceit bārnam, ka te varbyut vajadzātu cytu vuordu, te saikli pīlikt. Nikod naasmu itū laiku tai riekinuojuse. Laikam munim tautīšim nav taidys gribiešonys. Tod es doru vīna, maņ puormat demokratejis tryukumu.

Varbyut tys īt nu tuo, kai te struodoj školuotuoji. Reiz iz īlys satyku dāla školuotuoju, gribieju apsavaicuot, kai jam īt školā. Maņ atbiļdeja, ka juopajam pi školys sekretaris zeimeite, kur raksteits juos telefona numers i laiki, kod vacuoki dreikst zvaneit.

Kaidys īspiejis latgalīšu tekstim ir tikt tulkuotim angliski?

Niule Džeims Vilss (James Wills) tulkoj Raibuo tekstus. Tulkuotuojs uzrunuoja ari mani, voi es byušu ar mīru, ka dažus dzejūļus jis iztulkoj angliski. Kurs autors atsasaceis? Tod es suoču dūmuot, kai jis tiks golā ar “Pajautu” volūdu. Ituo kruojuma dzejūļūs es asmu drupeit vaira pīstruoduojuse pi latgaliskim vuordim. Pusgodu jemēs, beja atsyutejs 9 iztulkuotus dzejūļus ar komentarim i vaicuojumim, kū kas nūzeimoj. Vīnu dzejūli jis ir izsvīds, nateik golā. Poša saprūtu, ka vuordu “mīsts”, “apstuosme” vysys niansis navar paruodeit, angļu volūdā pretim ir tikai vīns konkrets vuords. Dabuoju komplimentu, ka asmu atvārta autore, ļaunu izareikuot ar sovim tekstim. Bet kai var naļaut? Gaideisim publicātus tulkuojumus.