Rokstu sagtaveja: portals lakuga.lv

23. februarī Latgolys viestnīceibā GORS padeve Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks”, gūdynojūt 2019. gods latgaliskuos kulturys aktivitatis, dorbus i sasnāgumus. Padūti 11 Boņuki i portala lakuga.lv skaiteituoju simpateja bolva.

Par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā gūdynuoje tieļnīku Induli Folkmani.

Portala lakuga.lv skaiteituoju simpateju bolvu – Žyku ūtru godu piec kuortys sajēme enografiskūs tārpu darynuotuoja i školuotuoja Iveta Seimanova.

Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks 2019” sajēme:

Dokumentals stuosts par kordirigentis Terēzis Brokys myužu „Aiz azara bolti bārzi…“ (Anna Rancāne i Daugovpiļs piļsātys dūme)

Gruomota ir dokumentals stuosts par dirigentis i pedagogis Terēzis Brokys dzeivi i īguļdejumu Latgolys i Latvejis kulturvidis saglobuošonā i atteisteišonā. Izdavums radeits sasadorbojūt Daugovpiļs piļsātys dūmis Kulturys puorvaļdei i literatei Annai Rancānei.

Dokumentaluo filma „Latgalīši Sibirī“ (bīdreiba „Latgolys Producentu Grupa“)

„Latgalīši Sibirī” ir stuosts par myusu tautīšim, kuri par sovu sātu sauc Sibiri. Filma atkluoj, kas latgalīšus ir nūveds iz tuolū zemi, paruodūt ari Stolipina reformys ītekmi iz latgalīšu izbraukšonu vaira nikai pyrma symta godu, Transsibira dzelža ceļa taiseišonys ītekme iz izceļuošonys vareibu, braukšona burlakūs i tuos symta godu vacs atstuostejums, Stalina represeju skortī latgalīši i cytys ar Sibiri i latgalīšim saisteitys epizodis. Filmu var nūsavērt ite: https://youtu.be/-34sM3I2XRU

Egita Kancāne. Stuostu kruojums „Syltuo mola“

Stuostu kruojums „Syltuo mola” ir autoris debeja latgalīšu literaturā. Dalieji autobiografiskī stuosti ir nalelys sadzeivis ainenis par treju paaudžu sadzeivuošonu Vuorkovys nūvoda Andeņu cīmā. Tai kai darbeiba nūteik 80. i 90. godūs, tys ir sova veida pīminieklis vītai, tuo laika nūtykumim i cylvākim.

Evalda Vasilevska pīminis izstuode i gruomota „Evalds Vasilevskis“ (Evija Vasilevska i Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrs)

2018. godā myužeibā nūguoja Latgolys pūdnīks Evalds Vasilevskis. 2019. goda rudinī i zīmā Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrā beja apsaverama pūdnīkam veļteituo izstuode, kurys atkluošonā tyka prezentāta muokslys zynuotneicys Evijis Vasilevskys Evaldam veļteituo gruomota-izdavums par Vasilevska dzeivi, dorbu i īguļdejumu Latgolys pūdnīceibā, kai ari dorbu retrospekceja i školnīku, draugu i laikabīdru atminis.

Grupys „Bez PVN“ dzīsmis, video i koncerts „Rūbeži“

2019. godā grupa atruodēja divejis dzīsmis i muzykys videoklipus „Nabyus baiss(t)” i „Apveļc!”, bet goda golvonais nūtykums grupai beja lelais koncerts „Rūbeži” Latgolys viestnīceibys GORS Lelajā zālē, iz kuru beletus navarieja dabuot jau mienesi pyrma poša nūtykuma. Koncerta videoīroksts ite: https://youtu.be/8zR0ewe2bNo

Inta Viļuma i izdavums „Dagdys nūvoda pyura skreinis gruomota“

Inta Viļuma ir Dagdys nūvoda folklorys centra vadeituoja, kura vysa goda garumā aktivi struodoj pi Dagdys tradicionaluos kulturys populariziešonys i gūdā ceļšonys. 2019. godā, pasasokūt folklorys centra aktivitatei, Namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā tyka īkļauta maja dzīduojumu pi krystim tradiceja Dagdys nūvodā, bet vīns nu svareiguokajim dorbim – izdūta „Dagdys nūvoda pyura skreinis gruomota” – izzynūšs materials par Latgolys tradicionaluos kulturys vierteibom Dagdys nūvodā. 

KUUP COFFEE. Saiminīki Oskars i Jolanta Maculeviči

2018. goda rudinī Rēzeknis nūvoda Lendžūs, atsagrīžūt nu Reigys, Oskars i Jolanta Maculeviči sataiseja specializātuo kopeja grauzdātovu „KUUP COFFEE”, kurei pīduovoj treis dažaidys Latgolā grauzdāta kopeja garšys – „Kolumbejis flirts”, „Jezupa Etiopejis sapyns” i „Brazilejis nakts”. Latgaliskais itymā gadejumā nav viņ nūsaukumi, bet ari kopeju stuosti i pošu saiminīku viestejums par kopeju i Latgolu intervejuos i raidejumūs. Niu Lendžu kopejs ir vīns nu popularuokūs suveniru, kū nūvest, braucūt gostūs nu Latgolys. Vaira par kopeja grauzdātovu ite: http://www.kuup.lv/.

Latgalīšu filantrops Pīters Aloizs Ragaušs

ASV dzeivojūšais latgalīts, uzjiemiejs i Latvejis gūda konsuls Teksasā Pīters Aloizs Ragaušs jau vairuoku godu garumā finansiali atbolsta Latgolai i latgaliskajai kulturai svareigus projektus, Hjustonā aktivi uztur latgaliskū i latvyskū goru, kai ari ASV popularizej latgaliskū kulturu. Ar Pītera atbolstu pārn izdūta Juoņa Cybuļska gruomota „Patīseiba ir myusu!”, dybynuota LU stipendeja Latgolys studentim, paleidzāts V. Lōča muzeja ceļtnīceibys dorbūs i dareiti cyti dorbi.

Ligija Purinaša. Dzejis kruojums „Sīvīte“

Dzejis kruojums „Sīvīte” ir autoris debeja kruojums, kas viestej na viņ personeigū, bet ari Latgolys 20. g. s. sīvīšu stuostu. Gruomotā ilustracejis veiduotys nu 20. g. s. uzjimtajim sīvīšu portretim, daškierūt tim jaunu, myusdīneigu skatejumu. Dzejis kruojums atkluoj jaunys sīvītis skatejumu iz nūtikšonom Latgolā, kulturā, pasaulī, kas sasavej ar skorbu, osu mirkļa fiksaceju, realitatis atspeidumu. Leidz ar dzejis kruojuma prezentacejom, muzike Dana Vasiļjeva radeja dzīsmis ar Ligijis dzeju.

Žurnaliste Ausma Sprukte

Ausma Sprukte jau sešus godus struodoj Latgolys Regionalajā televizejā i vysu tūs godu garumā cīši ryupejās par tū, kab latgalīšu volūda byutu radzama i dzierdama ari TV ekranūs. 2019. godā Ausma turpynuoja viesteit par nūtikšonom Latgolā latgaliski, veiduoja pyrmū TV raidejumu bārnim latgaliski „Žik!”, kai ari suoce taiseit sižetus Latvejis Radejis raidejumam „Kolnasāta”.

Pylns video no “Boņuks 2019” ceremonejis