Vaļsts prezidentam Egilam Levitam

Vidis aizsardzeibys i regionaluos atteisteibys ministram Juram Pūcem

Saeimys Administrativi teritorialuos reformys komisejis deputatim

Par Varakļuonu nūvoda  īkļaušonu Modūnis nūvodā

Viesturiskūs Latgolys pogostu – Varakļuonu, Stiernīnis, Borkovys i Murmastīnis cīma – pīvīnuošona Modūnis rajonam nūtyka padūmu okupacejis laikā. Da pat šudiņdīnys Varakļuoni, Varakļuonu i Murmastīnis pogosti ir atškalti nu Latgolys.

Nasaverūt iz tū, ka lela daļa Varakļuonu nūvoda īdzeivuotuoju izsacejuse vieļmi sova nūvoda nuokūtni redzēt Vydzemē (Modūnis nūvodā), gribim uzsvērt, ka administrativi teritorialuo reforma nadreikst ignorēt viesturiskū i kulturviesturiskū aspektu.  Veicūt reformu, mums ir  dūtys vysys īspiejis viesturiskūs klaidu izlobuošonai i Latvejis nūvodu regionaluos identitatis styprynuošonai, kas ir svareigi kūpejuos latvyskuos identitatis i sapratnis veicynuošonai.

Piec 2011. goda tautys skaiteišonys datim Varakļuonu nūvodā 67% īdzeivuotuoju kasdīnā lītoj latgalīšu volūdu. Administrativi teritorialuo reforma nagarantej, ka Varakļuonu nūvodam atsarūnūt Modūnis nūvodā (Vydzemē) tiks nūdrūsynuoti pasuokumi Vaļsts volūdys lykuma 3. panta. 4. dalis īvāruošonai: Valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.

Grīžam viereibu, ka Satversmis tīsa 2007. goda 29. novembra Rūbežleiguma lītā pīzynuse, ka Latvejis teritoreju sastuoda treis atseviškys dalis (apgoboli) etnografiskajūs rūbežūs, t. sk., Latgola (17., 18.3., 38.4., 40.2., 40.5., 43.4., 46. punkts). Latgolu kai etnografisku teritorejis daļu iz Latvejis Republikys dybynuošonu veiduoja Daugovpiļs, Rēzeknis i Ludzys apriņči (20.1., 48.1., 48.2., 53. punkts), i Rēzeknis apriņčī ītylpa niulenejais Varakļuonu nūvods. Satversmis tīsa pīzyna, ka Latgolai kai viesturiski etnografiskam apgabolam ir sovi nūsaceiti rūbeži (41.2. punkts).

Mes skaitom, ka Varakļuonu nūvods i juo viesture ir byutiska Latgolys kulturviesturiskuo montuojuma daļa. Nūvoda īkļaušona Modūnis nūvodā (Vydzemē)  nadreikst apdraudēt volūdys i lokaluos identitatis tuoluoku pastuoviešonu.

Elīna Apsīte, pedagoge, režisore
Arvīds Babris, LTV režisors, RISEBA lektors
Ilona Birģele, varganiste
Baiba Broka, aktrise
Ieva Broka, juriste
Rihards Dubra, komponists
Jānis Elksnis, LKC izdevnīceibys vadeituojs
Ilze Grēvele-Skaraine, LNO soliste i
Senejuos muzykys centra vodūšuo soliste
Ilze Grudule, baroka čelliste
Romāns Ivanovs, Jāņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškolys direktors
Voldemārs Ivdris, Latgolys kulturys darbinīks
Dainis Īvāns, kulturys i sabīdryskais darbinīks
Viesturs Kairišs, režisors
Aija Kaškure, breivduorzneica, dendrologe
Andris Keišs, akters
Valters Krauze, akters
Māris Kupčs, Jāzepa Vītola Latvejis Muzykys akademejis asociātais profesors
Ieva Lazdāne, dirigente, ilggadeja Aglyunys bazilikys kora školys direktore
Lidija Leikuma, volūdneica, LU pasnīdzieja
Jānis Lūsēns, komponists
Evija Mundeciema, muzike
Gita Palma, muokslineica
Iveta Pelše, muzike
Jānis Pelše, muziks
Andris Priede, prīsters, LU pasnīdziejs
Anna Rancāne, dzejneica, žurnaliste
Kristaps Rasims, akters
Artis Robežnieks, akters
Edgars Romanovskis, SIA „Latgales dārzeņu loģistika” vaļdis lūceklis
Māris Sirmais, dirigents
Dainis Skutelis, dzīduotuojs
Arnis Slobožaņins, muziks, viesturnīks, filmu producents
Jānis Stafeckis, dirigents
Laura Šarova, Reigys Viesturiskuo Teatra i muzykys bīdreibys vaļdis lūcekle
Elīna Šimkus, LNO soliste
Vestards Šimkus, pianists
Artūrs Uškāns, muziks, kulturys i sabīdryskais darbinīks
Juris Vizbulis, LNO solists
Kristīne Zadovska, dzīduotuoja
Aleksandrs Zeimuls-Priževoits, kulturys i sabīdryskais darbinīks
Ēriks Zeps, etnomuziks