Roksta autors: Juoņs Keičs

Sevkuram cylvākam laikam ir tai, ka vysduorguokuos atminis saistuos ar pyrmajim sūlim myusu tik naizzynuotajā pasaulī. Myus pīsaista dzymtuo puse ar sovom naatkuortojamajom vītom, nūtykumim i ari cylvākim, kuri myusus veiduojuši. Apcīmojūt dzymtys kopus, muns ceļš vad gar Bykovys bazneicu i vysod pruotā īt tuos dīnys, kod staiguoju iz bazneicys klebonu vuiceitīs Dīva vuordus, īpazynu Mozūs kapuciņu bruoļu ordiņa tāvu Tomasu.

Pyrmuo sasatikšona ar tāvu Tomasu

Klebonā mani tod sagaideja cīši nūpītns, vīnkuoršs, garā, malnā talarā gierbīs bazneickungs. Mani puorsteidze, ka ar mani, taidu mozu bārnuku, jis runuoja cīši nūpītni. Jam beja samtaini dyucūšs, zams bass. Piec īrostuo “Lai ir slaveits Jezus Krystus”, pabučuoju jam rūku, i suocēs myusu sarunys par Dīvu, pasauļa radeišonu, cylvāka syuteibu i lyugšonom grāku pīdūšonai. Tei rūka man palykuse pruotā iz vysu myužu. Ar tū rūku tyka atvārti bazneicys duorza mozī vuorteni, kod mes obeji kaidā nūvokorā vīni poši guojom iz bazneicu. Tyka īdagta gaisma i dīvnoms suoce speidēt sovā mikriešļa nūslāpumaineibā. Muns guojīņs iz pyrmū spovedi.

Tei rūka maņ deve ari pyrmū Komuneju. Bazneica pylna, mes – desmit īsvietejamī, gūda krāslūs pošā vydā. Dīna saulaina. Breineigs i nūslāpumains breids. Proceseja… Nu jau paguojuši vaira kai 60 godi nu tuos dīnys.

Tai es satyku sovā dzeivē Karlu fon Gumpenbergu, Mozūs kapuciņu bruoļu ordeņa tāvu Tomasu.

Nivīns jau tūlaik eisti nazynuoja juo ceļu iz Bykovys bazneicu. Taids nūslāgts sevī, bet ar miļzeigu īdvasmys spāku, ticeibys apstoruots. Bykovā jis suoce kolpuot 1960. godā. Runova, ka vuocīts, ka saimē vysi bruoli ir bazneickungi. Tāvs Tomass dreiži palyka par autoritati i pi juo iz spovedi brauce ticeigī nu tuolys apleicīnis.

Byudams prīsters, jis nasabeida fiziska dorba. Kod vajadzēja salobuot bazneicys tūrņa bļakys jumtu, pats kuope tūrnī, pats izlyka zibiņsnūvedieju tuo golā. Apkuortejī ar baili vērēs, a bazneickungs tikai pasasmēja, saceidams, ka Dīvs pasorguos i nav kuo beitīs.

Muni dzeivis celi aizguoja nu Bykovys. A tod vīnu reizi, cīmojūtīs pi rodu, najauši tyka pīmynāts Gumpenberga vuords. Ass puorsacieļs iz Kazahstanu pi sovim tautīšim, kuri tī izmytynuoti piec Ūtruo pasauļa kara. It kai jau ass aizguojs myužeibā. Vēļ piec godim dzierdieju, ka koč kur publicāta ziņa, ka jis pasludynuots par svieteigu. Atcerūtīs bierneibys godus, maņ roduos cīši lela interese nūskaidruot kū vairuok par goreidznīka liktini. Rokūs pa vysim īspiejamim interneta resursim Latvejā, Vuocejā, Vatikānā, Krīvejā, Kazahstanā. Pa kripateņai kruojuos informaceja. Nikū jau dižu nasameklieju, palyka daudz naatbiļdātu vaicuojumu. Tāva Tomasa myužs jau byutu vasalys gruomotys vārts. Vīns nu gora gaismys nesieju Latgolā.

Aktivuo dorbuošonuos Viļakā

Piec Pyrmuo pasauļa kara Reigys metropolita Antonija Springoviča aicynuoti Latvejā īsaroda kapucinu bruoli nu Bavarejis. 1929. godā jī Skaistkaļnē izcēle pyrmū klūstera āku. 1933. godā kapucinīši puorjēme pastoralā apryupē Sv. Aļberta bazneicu Reigā. Tymā laikā klūstera bruolim pīsavīnuoja ari latvīšu tauteibys kapucini.

Nu 1935. goda suocēs kapucinīšu darbeiba Latgolā, kod Viļakys dekans Alfons Vaivods uzaicynuoja iz Viļaku kapucīnu tāvu Tomu-Tomasu (Karlu fon Gumpenbergu). Tāvs Tomass, byudams Viļakā, ar prīcu pījēme dūmu par klūstera ceļtnīceibys napīcīšameibu taišni Viļakā. Tai tāvs Tomass tyka par klūstera dybynuotuoju. Klūsters darbeibu suoce 1936. goda 8. septembrī. Byudams pēc profesejis arhitekts, jis projektēja i vadeja klūstera ceļtnīceibas dorbus nu 1936. goda leidz 1940. godam, kod tyka pabeigta klūstera ceļtnīceiba. Tei beja plaša treju stuovu myura āka ar kapelu.

Leidz tam mūki Viļakā dzeivuoja i kolpuoja nalelā kūka sātā, kurys dieļu pībyuvē beja īreikuota kapela. Klūsteri izcēle nūjauktuos vacuos kūka bazneicys vītā. Klūsteri īsvieteja 1940. godā pāvesta syutnis Antonijs Arata. Tymūs laikūs klūsterī dzeivuojuši treis kapuciņu bruoli, kuri guoja tautā, navys sēdēja cellēs. Jī veice lelu izgleituošonys dorbu i īsakļuove Viļakys sabīdryskajā dzeivē. Agruok ļauds asūte guojuši nu reitu iz kapelu klauseitīs, kai bruoli augšā dzīd himnys.

Vēļ juopīmiņ bruoļu sadarbeiba ar Viļakys katuoļu bazneicu. Ir mynāts, ka 1937. godā Viļakas katuoļu bazneicai tāvs Tomass pasyuteja Italejā jaunus i skaistus procesejis karūgus i baldahinu.

Laika pūsmā nu 1939. leidz 1941. godam gondreiž vysi vuocu tauteibys kapucinu mūki Latveju atstuoja i repatriējuos iz Vuoceju. Izjāmums beja Karls fon Gumpenbergs, kuram beja Latvejis pavaļstnīceiba. Klūsteram pīdarūšū zemi, kai ari nakustamūs eipašumus 1940. godā nacionalizeja.

Padūmju varys spaidūs

1940. godā PSRS okupēja Latveju i okupacejis vara aizlīdze ordiņa darbeibu. Goreidznīki, kuri napaspēja izbraukt iz Rītumim, tyka arestāti i represāti.

Prīsters Krišjāņs Dambergs rakstejs, ka tod, kod tāvs Tomass Gumpenbergs tyka mūceits Centralcītuma pogrobūs Reigā, sovim mūceituojim jis saciejs: “Aiz tuo, ka ūlu ilguok vuorej, tei vys cītuoka palīk.” Itūs vuordus sokūt, juo sejā ir bejuse taida paļuoveiba i mīrs, ka vojuotuoji navariejuši nikuo ībiļst i vieļuok palaiduši breiveibā. Dambergs roksta i vaicoj – nu kurīnis prīsterī beja taids spāks? Dambergs nu cytu cylvāku līceibom beja daudz dzierdiejs par tāva Toma apduovynuoteibu i plašajom zynuošonom vysdažaiduokajūs dzeivis vaicuojumūs, kurys jis izmontuoja, byuvejūt bazneicys, rasejūt projektus bazneicu oltorim i veicūt cytus dorbus. Prīsters Dambergs roksta, ka, dūmojūt par vysu tū, ir saprats, ka tāvs Tomass nikod nabyutu variejs izturēt gryutūs dzeivis puorbaudejumus bez dzeivis i styprys ticeibys Dīvam i Dīva mīlesteibys pīdūdūšajam spākam.

Nu 1941. goda leidz 1944. godam Karls fon Gumpenbergs kolpuoja Reigys Sv. Aļberta bazneicā.

Atbolsta nacionalūs partizanus

2011. goda “Katoļu Baznīcas Vēstnesī” Mag. hist. Inese Dreimanepublicēja rokstu “Kapucīnu mūki – nacionālās pretošanās kustības atbalstītāji Bauskas apriņķī i citur Latvijā”. Jei pīmiņ, ka piec Sorkonuos armejis atsagrīzšonys Latvejā 1944. godā te vēļ darbeibu veice pīci kapuciņu ordiņa mūki. Viļākā dzeivuoja tāvs Tomass. Viļakys apriņkī tūreiz vīnā nu pyrmūs Latvejā suoce veiduotīs nacionalūs partizaņu grupys. K. fon Gumpenberga sakari ar partizanim izaveiduos 1945. goda suokumā.

Lai ari jis eisti naticēja, ka var maineitīs pastuovuošo īkuorta, vys tik naatsaceja paleidzeibu tim, kuri tū lyudze. 1945. goda laikā tāvs Tomass apguoduoja ar liturgiskajim prīškmatim i bazneicys veinu prīsteri Ludvigu Štagaru, kurs beja pīsavīnuojs “Cinīša” nacionalūs partizanu vīneibai. Ituos lītys beja napīcīšamys, lai mežā varātu nūturēt Sv. Misi. Ar partizanim tāvs Tomass nasatykuos i kontaktus uzturieja ar cytu paleidzeibu. Vīnlaiceigi jis beja informāts par nūtykumim i partizanu kusteibā īsaisteitajim cylvākim. Tāvs Tomass tyka breidynuojs īvaruot pīsardzeibu nu nūdevieju (pīmāram partizanu atbaļsteituoju Mariju Slišāni).

Izsyutejums iz Sibiri

K. fon Gumpenbergu apcītynuoja 1945. goda beiguos, inkrinimejūt jam “Viļakys apriņķa banditu idejiskū īdvasmuošonu i nacionalistiskys organizacejis vadeišonu”. Īmeslis beja Viļakys jaunīšu nalegaluos organizacejis atkluošona, tāvs Tomass ar tū nabeja saisteits i apcītynuošona beja liktineigs nagadīņs. Jis Viļakā vadeja religisku organizaceju i daudzi apcītynuotī jaunīši beja tuos daleibnīki.

Izmekliešona vylkuos vaira par pusgodu i čekisti gribēja pīruodeit, ka K. fon Gumpenbergs beja jaunīšu organizacejis vadeituojs. Jis tyka cīši mūceits i spydzynouts, vysleidza naatsazynuos napatīsajuos apsyudzeibuos. Par sakarim ar L. Štagaru čeka tai ari naizzinuoja. Tys atsakluojuos tikai 1947. godā piec L. Štagara apcītynuošonys. Apsyudzeiba tyka puorkvalificeita 1946. goda 9. decembrī i LPSR Augstuokuo tīsa K. Fon Gumpenbergam pīsprīde 10+3 godus par “Komunistyskuos partejis i Padūmu vaļdeibys apmaluošonu, kai ari par pretpadūmu sarunom”. Īslūdzejumā Sibirī jis sabeja leidz 1955. godam.

Par gaitom Sibirī maņ materialu faktiski nav, izjamūt dažys epizodis. 2001. goda 26. oktobra avīzē “Latgales Laiks” ir publicāts Terēzis Jonānis roksts par Tiļžys katuoļu draudzes prīsteri Albertu Budži, kurš vairuokus godus ir vadejs Latgolys Pietnīceibys instituta ikgadejuos konferencis “Latgolys paguotne, tagadne, nuokūtne” dorba grupu. Jis pīmiņ, ka praksē bejs pi kapucinu tāva Toma, kurs, byudams vuocīts, dzeivuoja i kolpuoja Latgolā, a vieļuok dybynuoja arī vuocīšu draudzi Sibirī. A. Budže pīzeist, ka Tāvs Tomass ar sovu pīmāru kolpuošonā i cylvākmīlesteibā ir cīši padzilinuojs juo mīlesteibu i interesi par Latgolys viesturi i cylvākim. Senejis Bavarejis baronu dzymtys piecnuociejs, kolpuodams Latgolā, nūstyprynoj dzymtuos Latgolys mīlesteibu tūpušajam prīsteram. I tyk cīši, ka palics atmiņā iz myužu! Voi tys naaplīcynoj Karla fon Gumpenberga personeibys lelumu i spāku?

Jā, bez dzeivis i dzilis ticeibys Dīvam pat taids styprys cylvāks kai Karls fon Gumpenbergs nabyutu variejs izturēt tū gryutumu, kas jū sagaideja piec Ūtruo pasauļa kara beigom izsyutejumā Sibirī. Nu pieckara dokumentim atrodu Tāvu Tomasu pīminātu 2005. goda 7.–8. juņa storptautyskuos konferencis “Nacionaluo pretuošonuos komunistiskajim režimim Austrumeiropā piec Ūtruo pasauļa kara” materialūs, kur jis pīmināts viļakītis, nacionaluo partizana sīvys Leontīnis Augustānis (Slucka, dzymuse Romāne) atmiņuos, pīraksteituos Jaunjelgovā 2002. goda februarī. Vīnkuorši div teikumi: “Kapucinu mūks Kārlis Gumpenbergs (1904–1984) beja gara auguma vuocīts. Mežā jis natyka radzāts.” Bet tei ir līceiba, ka pēc kara Tāvs Tomass beja atsagrīzs Viļakā turpynuot pyrms kara īsuoktū svieteigū dorbu.

Laiks Latvejā piec izsyutejuma

Piec Sibira liegera izcīššonys tāvs Tomass atsagrīze Latvejā. Informacejā par Dvītis Sv. Staņislava Kostkys Rūmys katuoļu bazneicu ir pīmynāts, ka pravests K. fon Gumpenbergs tī kolpuoja nu 1954. goda leidz 1958. godam. Par laiku nu 1958. leidz 1960. godam munā reiceibā informacejis dīvammžāļ nav. It kai dzeivuojs Neicgalī i nūsadorbuojs ar projektiešonys dorbim. 1960. godā Tāvs Tomass īsarads Bykovā (Gaigalovā) i suoce kolpuot munā dzymtajā draudzē. Jis daudz pyuļu veļteja bazneicys uzturiešonai kuorteibā.

Cik atguodoju nu bierneibys, pravestu Gumpenbergu meiļuoja tauta, a īneida padūmu varys puorstuovi, kas vysaižuok ceņtēs juo dorbu traucēt. Eipaši – dorbu ar bārnim. Mozī ministranti tyka pat izsmīti vītejuos i centralajuos avīzēs. Ari muna staiguošona iz puotorim nūtika dalejā slepeneibā, beistūtīs vojuošonu. Piec pyrmuos Komunejis svātkim muna pīdereiba bazneicai tyka zynoma školā, bet tai kai beju muoceibuos teicamnīks, nivīns nikuo daudz navarēja pasaceit. Pakaunynuoja i vyss. Bet ateistu propaganda školā tyka cīši attesiteita. Laikam beja baiļ nu tāva Tomasa leluos autoritatis. Streidūs ar varys puorstuovim tāvs Tomass saglobuoja mīru, atbiļdēja gudri, kai lels filozofs i nivīns jū navarēja vinnēt ar sovim sprostajim “sovetčinys” argumentim. Jis meiļuoja saceit, ka navajag cytam cytu apvainuot, apvainuot i lomuotīs – mes tok vysi asam rodi. Kod kaids tū nasaprota, jis saceja: “Mes tok vysi asam Dīva bārni.”

Puorsaceļšona iz Kazahstanu

1979. godā tāvs Tomass īsaroda Aktjubinskys piļsātā Kazahstanys rītumūs, Elekys upis krostūs. Kazahstanys katuoļu portalā raksteits: “1939. godā Tomass Gumpenbergs nu Bavarejis kūpā ar bruoli franciskani atbrauce misejā iz Latveju. Tī jū puorsteidze kars. Beja arestāts, 7 godus atsaroda cītumā. Leidz atbraukšonai iz Aktjubinsku 1979. godā – struoduoja Latvejis draudzēs. Tāvs Tomass beja dziļš teologs i lobs gareigais tāvs. Pi juo brauce iz spovedem 200–300 km nu Reigys i cytu piļsātomu. Beja ļūti talanteigs arhitekts. Pēc juo projektim izbyuvāti 20 oltori gotiskā i baroka stylā. Atbyudams sovu laiku Sibira liegerī, izstruoduoja projektu tyltam par lelu Sibira upi, kurs tyka ari izbyuvāts. Jis pats tyka sacejs, ka nikod nav bejs atvalinuojumā, partū ka nikod tam nabeja laika. Gulēja tikai 3–4 stuņdis dīnnaktī, a Aktjubinskys i Makinkys dīvnomu ceļtnīceibys laikā naktīs vyspuor nagulēja. Myra Aktjubinskā 1984. godā.”

Tī atrodu ari precizus Karla fon Gumpenberga dzimšonys i nuovis datus – 10.03.1904.–05.01.1984. Te atrūnama ari Aktjubinskys Rūmys katuoļu draudzis, kura pīdar pi vacuokajom Kazahstanā, viesture. Dybynuota Ūtruo pasauļa kara beiguos, kod iz tīni tyka izsyuteiti tai sauktī “Volgys vuocīši”. Tūlaik nūtyka vuocu īdzeivuotuoju pīspīdu izsyuteišona nu Ukrainys. Aktjubinskā (Aktobē) izmytynuotī vuocīši-katuoli, leluokuo daļa beja nu Odesys apgobola. Jī svātdīnēs i svātku dīnuos sasapuļcējuos pa vairuokom sātom iz lyugšonu dažaidūs piļsātys rajonūs. Pi jim atbraukušais goreidznīks Sv. Misis kolpuošonu veice pa naktim, tai kai ticeigū darbeiba tyka vojuota nu varys organim. Kod jim aizlīdze puļcētīs pa sātom, cylvāki suokace puļcētīs kopsātā. 1975. godā ari tys tyka aizlīgts.

Piec atļaujis sajimšonys nu Moskovys, par ticeigū naudu tyka nūpierkta dzeivojamuo muoja, kuru puortaiseja par kapelu. Par pyrmū prīsteri tyka aicynuots Karls fon Gumpenbergs, bejušais padūmu liegeru cītumnīks, kurs tod ari īsaroduosa Aktobē, lai organizātu draudzi. Nu tuo laika draudzis lūcekļu skaits suoce augt i vaira nasatylpa mozajā lyugšonu nomā.

Tāvs Tomass pīlyka vysus spākus i gudreibu, lai tymūs sarežgeitajūs laikūs Aktjubinskā izcaltu bazneicu. Itū vaicuojumu vajadzēja rysynuot Moskovā. Piec atļaujis sajimšonys, 1981. godā suocēs bazneicys projekteišona i ceļtnīceiba sūpluok lyugšonu nomam. Bazneica tyka calta pošu ticeigūs spākim i par draudzis lūcekļu zīduojumim. Varganis i vysu apreikuojumu atvede nu Reigys. 1983. goda 9. oktobrī nūtyka bazneicys īsvieteišona, kū veice veiskups Valerians Zondaks, jo padūmu periodā Kazahstanys katuoli skaitejuos pi Reigys Katuoļu diecezis.

1984. goda 5. janvarī Karls fon Gumpenbergs aizguoja myužeibā, pyrma vēļ nūvadeidams sovu piedeigū Zīmyssvātku Misi i atstuodams aiz seve kuortejū pīminiekli. Palyka juo paveiktī lobī dorbi cylvāku dvēselēs, juo izsapņuotī i izbyuvātī oltori i bazneicys, kas vysod atguodynuos par svātū tāvu.

Losūt materialus par Kazahstanys veiskupu Svātuo Krāsla apmiekliejumu Juoņa Puovula II pontifikata laikā, atrodu informaceju par Kazahstanys katuoļu bazneicys kandidatim beatifikacijai – pasludynošonai par svieteigim. Jūs vydā beja ari Tāvs Tomass Marija breivkungs Karls fon Gumpenbergs OFMCap.

Tei rūka

Tei rūka, kas vuorteņus vēre
Pi Bykovys bazneicys,
Vēļ šudiņ maņ acīs redzīs,
I nazyud nu atminis…

Tod mozuo rasgaļa grākus,
Pyrmūreiz syudzieju tev.
Tu muocieji mūdynuot spāku
Pasaļaut Dīvam, na sev.

Maņ duovoji svātbiļdi mozu,
Kur Jezus klauvej pi sirds…
Vēļ lyugšonu gruomotā munā,
Jei sasaglobuoj’se ir.

Tys beja, kai ceļa suokums,
Kaids vysim ticeigim ir.
Īt laiki, viņ Dīva tykums
Nu grākim pasauli škir.

Cik daudzim gryutajūs godūs
Tu leidzieji ticeibu rast.
I zynuoji, mīru tev nadūs –
Tī, kurim tū nasaprast…

Nu Vuoczemis atīmūt dzymtuos,
Par Latveju tuoļuok ceļš īt.
Tovs gors tev nadeve rimtīs,
Kur stepe bez gola zīd.

Tī, tuolajā Kazahstanā,
Jauns templis Dīvam teik slīts,
Piec kura īsvieteišonys
Tovs piedeigais ceļš ir īts..

A rūka, kas bazneicys vuortus,
Ikvīnam bej’ gotova vērt,
I saceitī svieteibys vuordi –
Nikod tūs maņ naaizmierst.

Niu svieteigū kuortā tu īcalts –
Bruoļs Toms, Karls fon Gumpenbergs!
Vuords – ticeibys kliņtī īkolts,
A rūka… vēļ vuorteņus ver.