Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Jaunuokū latgalīšu filmu “Piļsāta pi upis” nūsavārušys vaira kai 60 tyukstūšys skateituoju. Interesantys, izgleitojūšys i ari izklaidejūšys filmys latgaliski teik uzjimtys ik pa laikam. Portals lakuga.lv atlasiejs interesantuokuos filmys, kuruos var dzierdēt latgalīšu volūdu. Izlasē īkļautys gon muokslys, gon dokumentaluos filmys, gon amatiru, gon ari profesionaļu veiduotys, gon ari jūku goboli.

Pyrmuo spēlfilma, kurā dzierd latgalīšu volūdu i redz Latgolys sadzeivi

Režisoris Dzidrys Ritenbergys divsereju spēlfilmā “Trīs minūšu lidojums” (1979) vysa darbeiba nūteik Latgolys laukūs, filmāts teik Sarkaņūs, glaznainā vītā storp Cyrmu i Sedzeri, Iļžukolnā, filmys kolhozs “Draudzība” dzeivē atpazeistams kai Daugovpiļs rajona Mičurina kolhozs Dvītē (niule Īlyukstis nūvods). Padūmu filmys kadrūs īraugoma ari Sarkaņu bazneica, ceļmolys krysts, apzynuotai paruodeita saļmu dzīduošonu par myrušajim. Filmys pyrmizruode nūtyka Rēzeknē.

Latgalīšu volūdu i kulturviesturiskū koloritu filmā nūdrūsynoj etnografiskais ansamblis “Rikava”, epizodisku kuozu svuota lūmu spēlej Ontons Kūkuojs, kurs ari ir filmys konsultants par Latgolys sadzeivi. Masu skotūs pīsadola vītejī, a epizodēs – Rēzeknis Tautys teatra akteri. Tok teik pīzeits, ka filmys leluokais sasnāgums ir Justīnis tāls Astrīdys Kairišys atveiduojumā. Stuosts ir par stypra rakstura sīvīti, kuru pieckara pūstā īvielej par kolhoza prīkšsādātuoju i kura spiej izveiduot paraugsaimisteibu, bet jai datryukst laimis personiskā dzeivē: pusaugu godūs atdūta par kolpyuni, pīdzeivuots kars i myruši vacuoki, kuozu dīnā mežabruoli nūsaun juos veiru i pošu pīsmej, vāluok jai ir vareiba otkon dybynuot saimi, palikt par slovona aktera sīvu, tok naizprūtami dziļa dvēselis īmesļa deļ jei nu tuo atsasoka.

Pyrmuo filma ar nūsaukumu latgaliski

Rodrigo Rikarda i Ontona Kūkuoja televizejis dokumentaluos filmys “Rūtoj saule, rūtoj bite” (1983)  nūsaukumā populara latgalīšu tautysdzīsme, filma stuosta par Vosorys saulgrīžu sviniešonu Latgolā piec seņsenejom tradicejom.  Itū dabiskā vidē, dzīduodami latgaliski, paruoda daudzejī Latgolys folklorys i etnografiskī ansambli.

Ikoniskuo latgalīšu filma

Zynomuokuo latgalīšu filma ir Juoņa Streiča “Cilvēka bērns” (1991), kas uzjimta piec Juoņa Kliedzēja romana motivu. Daudzys filmys ainys ir folkloriziejušuos, kurs gon nazyna Boņuka teicīni “Kas uotruoks – zyrgs voi mašyna?”. Storp cytu, itei ir pyrmuo latvīšu filma, kas tyka izvierzeita prestižajai “Oskara” bolvai.

Dokumentej izzyudūšū Latgolu

Dokumentaluo filma “Myužeigais kalinders” (2012) stuosta par Rēzeknis nūvoda saimem – Jurdžim i Ivulānim. Filmys varūni ir dzīsminīka Andryva Jūrdžs (1845-1925) piecteči. Jis sacerēja dzīsmis i dzejūļus, vuoce vītejū folkloru i ar rūku puorraksteja gruomotys, drukys aizlīguma laikā izgleituoja sovus nūvodnīkus. Nu Jūrdža gruomotys “Myužeigais kalinders”, kurā apkūpuoti padūmi zemnīkim, smīkla stuosteni i tautysdzīsmis, jimts ari ituos filmys nūsaukums.

Filma ari vierteigs viesturiskais materials par tradicionalajom prasmem, kas myusu dīnuos pamozom izzyud. Tymā var redzēt kai sīn sīru, nej svīstu, dora olu, cierp vuškys, pyn nu skolu skalinis i c.

Latgalīšu gaitys Krīvejis imperejā

Dokumentaluo filma “Latgalīši Pīterpilī” (2018) stuosta par Latgolys nacionaluos atmūdys darbinīkim 20. godu symta suokuos Krīvejis imperejis golvyspiļsātā Sanktpīterburgā aba Pīterpilī. Dokumentalajā filmā atkluotys atmūdys kusteibys darbinīku gaitys i dorbi, stuosteits par latgalīšim, kuri beja nūzeimeigi vysys imperejis leiminī, par optiskuo telegrafa lineju, kas škārsuoja vysu Latgolys teritoreju, par pyrmajim viļcīnim, kas Latgolā ībrauca nu Pīterpiļs, filmā atsakluoj ari cyti interesanti fakti.

Vinneja Pūka pīdzeivuojumi Viļānūs

Animacejis filmeņu “Vinnejs Pūks Viļānūs” (2018) ir veiduojuši Viļānu Muzykys i muokslys školys audziekni, tei ir ūtruo filmeņa par Vinneju Pūku. Pyrmajā daļā Ružovais Sivieneņš, luoceits Mikeleits i palāda Zole raksteja dzimšonys dīnys apsveikumu Vinnejam Pūkam, bet ūtrajā Vinnejs Pūks brauc gostūs iz Viļānim.

Īmyužynoj dzīduotuojis Aijis Rimšys pīmiņu

Dokumentaluo filma “Īsamirdzi zvaigznem leidza” (2015) stuosta par dzīduotuoju Aiju Rimšu, kuru sauce ari par Latgolys rūžeņu, jei beja vīna nu pyrmūs, kas latgaliski dzīduoja popularū muzyku. Dzīduotuoja myužeibā aizguoja 2005. godā.

Pieckara godu skaudruo realitate

Filmys “Segvārds Vientulis” (2014) stuosts ir baļsteits patīsūs nūtykumūs, kas nūsarysynuoja Latgolā piec Ūtruo pasauļa kara. Filmys centrā ir prīstera Ontona Juhņeviča īkšejais konflikts storp gareidznīka morāli ētiskajim uzstuodejumim i patriotisma jiutom, kas līk jimt rūkā īrūci, lai aizstuovātu Tāvzemi i Bazneicu laikā, kod Latgolā atsagrīž padūmu okupacejis režims.

Izbraucīņs ar autobusu

“Maršruts 6486” (2015) ir amateru veiduota filma par cylvākim, kas dzeivoj tiuļuokūs i attuoluokūs Rēzeknis nūvoda pogostūs. Filmys nūsaukums dūts par gūdu autobusu maršruta numeram. Filmys pīturpunkti ir Viļāni – Nagli – Gaigalova – Drycāni. Itamuos pīturvītuos teik “izkuopts” i parunuots ar vītejim par jūs dzeivi konkretajā cīmā, pogostā, nūvodā i vaļstī.

Breivuos dūmys liduojums latgaliski

Sovulaik par eistu sensaceju palyka Gunāra Indričāna aba zynamuoka ar pseidonimu Guntitx latgaliski dublātuos filmys. Jūs latgaliskais saturs gon nikai nabeja saisteits ar filmu originalajim sižetim, īrunojūt tekstu autors ļuove vaļu fantazejai. Īprīšk portalam lakuga.lv par filmu īrunuošonu latgaliski Gunārs sacejs: “I tymā laikā, kai reize, popularitate suoce pasaruodeit taidam kinu kaververseju autoram kai Гоблин nu Krīvejis. Munuos rūkuos tyka juo goradorbs – kaververseja “Gradzynu Pavielnīka” trilogejai… Nu tod i roduos vēļme paraudzeit kū ta leidzeigu… Tai pamozom, suocūt ar “Maltečku” 2004. godā da “Lykuma draugim” 2007. godā topa vysi muni īrunuotī bredzākli.”

Sovu verseju Guntix pīduovuoja ari latvīšu animacejis filmeņai “Zaķīšu pirtiņa”

Latgalīšu volūdys skaneigums

“Boņuku 2016” nominacejā “Goda snāgums audiovizualajā muokslā” sajāmušuo Daiņa Kļavys i Gunta Bojāra dokumentaluo filma “Runātāji” (2016) nu cykla “Latvijas kods” veļteita latvīšu volūdys daudzveideibai –  treis dialekti apvīnoj ap pīci symti izlūkšņu. Filmā runoj simboliska trejūtne: kūrzemnīku puors puorstuov lībiskuo dialekta tāmnīku izlūksni, vydzemnīks – augšzemnīku dialekta sieliskū izlūksni, latgalīte –  augšzemnīku dialekta latgaliskū izlūksni. Tei latgalīte ir Drycānu školuotuoja Silvija Laizāne, vēļ reizi varim puorsalīcynuot, cik skaista i skaidra ir latgalīšu volūda. Filma nūsaveram ite.