Roksta autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Vītvuordi… Voi tys ir lelys piļsātys ci vasala regiona nūsaukums, voi sātys tyvumā takūša ryuceiša vuords – tī vuordi nav vīnkuorši taipat. Zam kotra var byut apslāpts vasals stuosts, viesturiska patīseiba ci nūslāpums. Reizem vītvuords naļaun atšifrēt sovu izaceļšonu pat profesionalim, tai i palīk par meikli ar nazcik versejom.

Aglyuna ci Anglona?

Nazkod Aglyunys apleicīnē auguši bīzi egļu meži. I volūdnīks Jānis Endzelīns logiski pīziņs, ka nu eglis nūsaukuma Aglyuna ari dabuojuse sovu vuordu. Tok katuoļu goreidznīku storpā ir ari cyta verseja par Aglyunys nūsaukumu. Jezuitu tāvs Stanislavs Kučinskis “Katoļu kalendārā 1997. gadam”, atsasaukdams iz 19. g. s. pūļu publicistu Hudzko (D. C. Chudzko), roksta, ka 1755. godā Viļņā izdūtajā gruomotā par dominikanim Aglyuna teik saukta par Anglonu. Sovutīs Anglona Italejā ir senejis, nazcik reižu nūpūsteitys piļsātys vīta 12 km nu veiskupejis centra Tursi. Piec nūpūstiešonys 960. godā da pamatu, palykušys viņ senejis katedralis drupys ar breinumainu Dīvamuotis kai Karalīnis svātbiļdi. Vīta palykuse par svātvītu, ari myusu dīnuos.

Dominikanim, kas 17. g. s. Aglyunā cēle pyrmuos sakraluos ceļtnis, varēja byut zynoma itei Anglonys svātvīta, i voi ticeigī muižnīki Šostovicki, kuri sovu zemis duovynuojumu dominikanim paraksteja dāla Franciska saliktūs sūlejumu dīnā, grybātu saukt itū teritoreju vītejūs poguonu dūtā vuordā? Tūlaik tei beja Vyškova – saisteibā ar Vyšku muižu, a pyrma tuo Livonejis kunigaistē – Rušona kai eipašums rūbežūs da Rušyunys.

Nūstuosti par Mindauga kopu, kūka zorūs atrostu svātbiļdi tikai pītyvynoj leidzeibai ar Italejis Anglonu. A Jaglona, Aglona, Aglyuna – viņ ārtuokai vuorda pīmāruošonai pūļu i latvīšu mēlē.

Vītvuordi līcynoj par miera pūstejumim

Pādejuo leluo miera (var lītuot vacvuordu “mara”) epidemeja Austrumeiropā 18. g. s. suokuos, Leluo Zīmeļu kara laikā, pajāmuse vīnā pļuovīnī pi 230 000 dzeiveibu. Ir gona daudz vītvuordu ari Latgolā, kas līcynoj par itū nalaimi, kai daudzī miera kopi. Zosnys katuoļu draudzis Miera kopi ir kopusvātku sarokstā, a Bieržpiļs pogosta Solys cīmā – viņ senkopu teritoreja. I cik aizmierstūs! Ir verseja, ka Rēzeknis Mīra īlys kopi suokūtneji varātu byut bejuši miera kopi, tod palykuši par Mīra. Kuorsovys nūvoda Mērdzinis nūsaukums saisteits na ar mārgom, a mieri. Tukšuos teritorejis aizpiļdeja ar ļaudim nu tuolīnis. Igauni Ludzys apleicīnē savasti leluokā skaitā, atstuojuši pat sovus pādus kūpejā Latgolys kulturys montuojumā.

Taipat Rēzeknis nūvoda Lūznovys pogostā vacticeibnīku apdzeivuotūs Ismeru vuorda izceļsmi skaidroj ar miera epidemeju. Nūvodpietnīks Aleksejs Smirnovs soka: “Piec epidemejis iz tū vītu atbraukušī vaicuojuši, kur cylvāki. Jim atsacejuši, ka vysi izmyra – nu tuo i Ismeri. Tyvu Ismerim, pi Ūzulainis pogosta Križevniku cīma, ir Kopu azars (“Mogiļnoje ozero”, oficiali Kalu azars). Nu azara da myuslaiku Križevniku kopu vyss kaulūs. Ļauds beja suokuši art, izleida cylvāku kauli. Piec tuo ni ora, ni pļuove, viņ lūpus palaide ganeitīs. Izsprīduši, ka tī varātu byut miera kopi, partū ka cylvāki nav paglobuoti dzili. Miera laikūs bejušys pat specialys komandys, kas myrušūs globuojušys, ar hloru apkaisejušys.”

Danskī – ļauds nu Donys

Vītvuordi naratai līcynoj ari par svešinīku kluotbyutni Latgolā, vīns nu eksotiskuokūs varātu byut Baļtinovys nūvoda Danskūs cīms, kura ļauds sovu eipašū identitati raudzejuši nūturēt cauri godu symtim. Legendu par jim pīrakstejuse i popularizej Anita Ločmele. Laikā, kod latgaļi apdzeivuojuši Uobeļovys (Puncuļovys) piļskolnu, nu kaida karaguojīņa uobeļovīši atvaduši pulku giustekņu nu Donys pusis. Dastatejuši Dansku cīma teritorijā leist leidumus i īkūpt zemi. Piļskolnu laikūs gūda līta beja cyluot zūbynu, na īt aiz orkla. Partū i tryuka sova dorbaspāka, vajadzēja vergus.

Muižys laikūs Danskūs cīma puiši leigovys najēme nu tuoluoku dzerauņu, a puorsaprecēja sovā cīmā. Pat jaunuokūs laikūs Dansku kopsātā izteikti dominej uzvuords Mežals.

Dažu nu Danskūs cālušūs pa šudiņdīnai var atpazeit vizuali – jī ir ar drupeit tymsuoku uodys kruosu i augumā bramaneiguoki par cytim vītejim.

Pīturys, kur taisa selfejus, – Pocelujevka, Subinaite, Zablūdnīki

Pocelujevkys pītura pateik puoreišim. I varātu dūmuot, ka te guojuši bučuotūs nu laika gola (поцелуй krīvu volūdā – buča). Pocelujevkā bejuse Vipingys muižys foļvarka, a nūsaukums nu muižnīka īsaukys Pocelujs. Taids donžuans bejs, ka nalaids garom nivīnys sīvītis.

Subinaitis pīturā parosti fotografejās lītuvīši, pasasmīšona draugu kompanejā garantāta – subinė lītuvīšu volūdā nūzeimoj dyrsa.

Stuosts te ir taids – Cyskuodu apleicīnē nazkod dzeivuoja lītuvīši, a niule pyrma dažu godu pietnīku ekspediceja konstatēja viņ jūs pādus, nivīna runojūša lītuvīša naatroda, koč padūmu godūs taidi vēļ bejuši. Par tū, kai lītuvīši te tykuši, nav arhivu dokumentu, a ir nazcik legendu. Vīna legenda stuosta, ka Cyskuodu kungs reikuojs vīseibys, tī drasāta kuceite ruodejuse vysaidus trykus i īsapatykuse Leitovys gosta sīvai i bārnim. Jis gribiejs kuceiti nūpierkt, a Cyskuodu kungs par jū prasejs struodnīkus nu Leitovys. Cytā versejā cīmeņš sovus dzymtļauds Cyskuodu kungam paspieliejs kartuos, cytā – lītuvīši guojuši leidza leigovys pyurā.

Latgolā tradicionala spūkuošonuos izpausme ir blūdiešona – tevi nazkas vad pa riņči pa tū pošu ceļu nazcik reižu i tu nikai nateic uorā. Ka cīš gribīs taidu atrakceju, a izklaidis industreja nikuo taida napīduovoj, Latgolā var atrast vītys, kur blūds vodoj, pīmāram, Vuorkovys nūvoda Upmolys pogosta Zablūdnīkūs. Pat autobusu pīturys zeime iz tū nūruoda.

Sadzeivis situaceju deļ

Niule cilvākam pat sovā eipašumā navajaga smolki orientētīs. Agruok nu sātys iz vysom dabasu pusem guoja tacenis. Pi kotra kaimiņa beja juodaīt pa taisnū, nivīns naguoja apleik pa ībrauktū ceļu, pat naīsadūmuoja – varātu īsēst mašynā i pi sābru dabraukt. Kab sovejim apleicīnē orientētīs, kur gūvi dasīt, kur zuoleitis čajam saplēst, kur lobuokais sīns, beja vajadzeigi taidi mozī, viņ pošu saimei, varbyut vēļ sābrim zynomī vītvuordi kai Gluduo pļova ci Slapņuo pļova, Bārzu kolns ci Lopsys dūbe.

Reizem kaidys interesantys sadzeivis situacejis ir nūsacejušys vītvuordus, kū lītuoj plašuok. Dursprīde Baļtinovys nūvodā ir partū, ka prīdē īlykuši durs (durovys). Cīš naārtai sēdēt iz zora i gaideit medejumu. Nu tai ārtuokai siediešonai i izcāluši augšā durovys. I reizē navajadziejs lauzeit golvys, kai vītu nūsaukt.

Sovutīs Cyblys nūvoda Tridņa ir krystceļūs, tī bejs krūgs, kur tiergā veiksmeigi puordūtū ražu i lūpus saiminīki “laistejuši” treis dīnys. A Rēzeknis nūvoda Ūzulainis pogosta Škvarkūs audziejuši cyukys i gataviejuši iz maizis zīžamūs taukus ar gabalenim (cik gords!) deļ Dinaburgys cītūkšņa cāluoju. Dagdys nūvoda Ezernīku pogosta Bļūdu kolnā nazkod apsamatuse armejis daļa i jī tī āduši pušdīnis, piec cytys versejis – kolnam vīnkuorši ir bļūdys forma.

Tai varātu turpynuot. Pīgrīz viereibu sovys apleicīnis vītvuordim, nūviertej jūs unikalitati. Varbyut versejis par jūs izceļsmi nu vacuoku ļaužu nivīns vēļ nav nikur ni pīrakstejs, ni īrakstejs, tu vari tū izdareit. Kab piečuok nav juonūžāloj, parkū naīraksteju babenis, sābra, satyktuo dzedzis stuosteitū. I tī stuosti ir par myusim pošim ari.