Roksta autore: Lideja Leikuma

Opolys jubilejis ir reizis, kod par sumynojamū personeibu pasaiņteresejam dziļuok. Runojūt par llonu Salceviču (dz. Pabērza; 1940. g. 4. IV Reigā), puorsteigumi varātu byut vairuoki. Jei ir Reigys meitine, a reizē i vīna nu īvārojamuokūs i ražeiguokūs latgalīšu literaturys pietneicu. Literaturzynuotneica, kas garus godus (1970–1995) nūstruodovuse Zynuotņu akademejis Volūdys i literaturys iņstitutā, a palykuse bez akademiskūs gradu voi gūda nūsaukumu… Dorbā na reizi statejuse sarkt sovim latgaliskys ciļmis kolegom, kam gribiejuse runuot latgaliski i publiskuos vītuos. Kod jaunajā LU Latgolys filialē Rēzeknē (vāluok — Rēzeknis Augstškola, niule — Rēzeknis Tehnologeju akademeja) vajadzēja suokt vuiceit latgalīšu literaturys kursus, braukuot iz tīni regulari beja gotova taišni Ilona Salceviča.

Ilona ir dzymuse 1940. goda 4. aprelī diveju pyrmskara Latvejis Universitatis latgalīšu studentu saimē. Tī tāvs — kolupīts Jurs Pabierzs — studēja tautsaimnīceibu, muote Irena Līpiņa — tīseibu zynuotnis. Sasapazynuši studentu balā, jaunī dreiži apsaprecej i piec goda sagaida pyrmū meitu. Tik ar laiku Ilona dazynuos, ka juos tāva tāvs, ari Jurs Pabierzs, ir sarakstejs pyrmū vīna autora latgalīšu dzejūļu kruojumu “Pavasara skaņas” (1913), a muotis tāvs — naujinīts Pīters Līpiņš ir vārā jamams latgalīšu dramaturgs, kaidu laiku — ceļojūšuo Latgalīšu kolhoznīku teatra režisors Sibirī. Sovukuort muotis muote ir muosa Konstaņcei Kempai, dzymušai Daugulei, vāluokai Fraņča Kempa sīvai. Muosys beja sakstagalītis, tamā pusē Ilonys saime bīži cīmovuse vosoruos. Reigā dzeivuodami, saimē runovuši latgaliski, i tikai školā Ilona saprotuse, ka ir vēļ cyta latvīšu volūda…

1959. godā beiguse Reigys 49. vydsškolu, 1964. godā — Latvejis Vaļsts universitatis Viesturis i filologejis  fakultati. Koč beja cālusēs nu diveju slovonu ar Latgolys literaturu i kulturu saisteitu dzymtu, latgalīšu literaturys problematikā i pietnīceibā īsavierzejuse nalelim sūleišim. Koč kū par Latgolys literatim šod tod pīrakstejuse jūs jubileju i pīminis reizēs.

Latgalīšu literaturai, kulturai, volūdai jubilare aktivuok pīsavārsuse Atmūdys godūs, a 20. g. s. izskaņā — 21. g. s. suokuos Ilonys Salcevičys roksti, referati, lekcejis par latgalīšu literaturu, rakstnīkim i cytim kulturys darbinīkim beja jau kasdīneiga latvīšu kulturys dzeivis paruodeiba. Lekcejis skaiteitys Latvejis Universitatis Latgolys filialē, vāluok Rēzeknis Augstškolā, ar referatim jimta daleiba Latgolys Pietnīceibys iņstituta i cytuos latgalistikys vaicuojumim veļteituos konfereņcēs, muzeju i biblioteku pasuokumūs. Publikacejis — rokstu kruojumūs, turpynuojumizdavumūs i periodikā („Literatūra un Māksla”, „Karogs”, „Jaunā Gaita”, „Tāvu zemes kalendars”, „Katōļu Dzeive”, „Olūts” i c.), taipat cytu autoru dorbūs kai prīškvuordi, piecvuordi, apceris.

Ilona Salceviča ir aktiva leidzautore eņciklopediskajim izdavumim Latviešu rakstniecība biogrāfijās”(Zinātne, 1992; puorstr. i pap. 2003) i „Latgales kultūras darbinieki” 1. i 2. daļa (Jumava, 2008), kam sagatavejuse desmitem škierkļu par Latgolys literatim i latgaliskuos kulturys kūpiejim. Izdavuse divejis gruomotys: „Gadsimts latgaliešu prozā un lugu rakstniecībā: 1904–2004” (2005), „Saucējs: apcere par Jāni Klīdzēju” (2012). Sastatejuse i komeņtiejuse Ā. Ersa, J. Klīdzieja, V. Lōča-Vaideāna, N. Gilučys-Vaivodis gruomotys, latgaliskovuse O. Stankeviča prozys dorbus, lugys.

Paleidziejuse īkuortuot „V. Lōča Latgaļu rakstnīceibas muzeja” ekspoziceju Piļcinē, vāluok Rēzeknē, bejuse paleidzeiga Latgolys Kulturys centra izdevnīceibys i Latgolys Pietnīceibys iņstituta dorbā. Tagad, kod spāks i veseleiba tū ļaun, ir atsauceiga Reigys latgalīšu bīdreibys „Trešō zvaigzne” (suokumā — „Olūta”) tematiskajūs pasuokumūs — juos zynuošonu pyurs, ruodīs, ir bezgaleigs.  

Cīnejamai nūvadneicai i latgalīšu literaturys napīkiuseigajai pietneicai vielejam vēļ daudz spāka i veseleibys!

Reigys latgalīšu bīdreibys „Trešō zvaigzne” vuordā Lideja Leikuma

P.S. Personiskuokys zinis par Ilonu Salceviču meklēt „Katōļu Dzeivē” (2010, Nr. 3; Nr. 4).