Intervejis autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Latgolā aprelī nūteik Pūdnīku dīnys, bet Covid 19 krīzis īvīstūs īrūbežuojumu deļ ari itī pasuokumi atcalti iz nanūteiktu laiku. Partū virtualai dasadūršonai muolam saruna ar muokslys zynuotneicu Eviju Vasilevsku, jei pārņ kūpā ar Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centru saryupēja Evaldam Vasilevskam, “Pūdnīku skūlas” dybynuotuojam i jaunu ceļu maklātuojam Latgolys pūdnīceibā, veļteitū pīminis izstuodi i gruomotu, kas nūvārtātys ar Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks 2019”.

Kas soveigs jau 40 godus nūtykušajom Latgolys Pūdnīku dīnom?

Padūmu godūs vysā Latvejis teritorejā gona aktivi aprelī nūtyka Muokslys dīnys, kurys organizēja Muokslinīku savīneiba. Jūs ītvorūs – ari Pūdnīku dīnys. Muokslys viesturnīks Juoņs Pujāts, kuram pasateicūt, vyspuor ir dzeiva Latgolys keramika i īsadynuoja itei tradiceja, beja panuocs, ka Latgolys pūdnīki, sasnādzūt nūteiktu meistareibys pakuopi, kai bīdri tyka uzjimti tuolaika Latvejis Muokslinīku savīneibā. Tai nu 1980. gods ir nūtykušys namaineigi pavasar – apreļa suokumā ci beiguos. Tys saskaņ ar Latgolys pūdnīku dabiskū dorba cyklu: pa zīmu pūdnīki kuknis kakteņā vyrpuoja pūdus, pavasar ceplī izdadzynuoja, kod suocēs lauku dorbi i cylvāku kusteiba pa tiergim, brauce puordūt. Tai apreļs īzeimej pūdnīka dorba cykla aktivuokū daļu, kod dorbus nas cylvākūs.

Tuos tradicionaluos Pūdnīku dīnu aktivitatis ir izstuožu reikuošona – vīna lela kūpeiga i kaidys tematiskuos – i vīns ceplis, iz kura dadzynuošonu i izjimšonu var sabraukt cylvāki. Suokūtneji izstuožu darbeiba beja plaša, vysā Latgolys teritorejā varēja apsavērt pūdnīku dorbus. Kotru godu teik atrosts kaids jaunynuojums, bez tuo tradiceja var palikt sastynguse. Tuos ir ari atvārtuos darbneicys, pīmāram, sviļpaunīku taiseišona. Breineigu pasuokumu īdybynuoja Pīters i Maija Gailumi – veiduošonys konkurss Latgolys regiona muokslys školom byutu nūtics pīktū godu. Tys ir nūzeimeigs īguļdejums jaunūs cylvāku pīsaisteišonā itai omota prasmei. Paguojušuo gods konkurss paruodeja, ka par tū interese ir. Vaicuojums, voi pūdnīceiba pastuovēs, voi byus jauni pūdnīki, aktuals ir vysu laiku.

Evalds Vasilevskis paude uzskotu, ka muola darynuojumūs acim baudomajam juobyun leidzsvorā ar izmontojameibu. Kaida itamā ziņā šudiņ ir Latgolys keramika?

Kūpejuos izstuodēs redzim, ka 95% gadejumu Latgolys muola meistari taisa lītiškuos muokslys prīkšmatus, kas ir izmontojami kasdīnā. Tikai dekorativais ir cīš rati izjāmumi. Vysi napraktiskī jaunynuojumi dabiskā atlasē atkreit. Pīmāram, cik praktiska ir bļūda ar plotu atvārumu augšejā daļā? Ka grib īlikt tikai augļus, tod lels atvārums byus ārts lītuošonā; ka bļūdā ījauksim maizis meikli, nikas nasaīs – meikle skrīs puori molom. Taipat vāzis ar šaurim kaklenim skaisti izaver, bet kai juos izmozguot? Voi vizuali cīš skaista skrūze ar skaistu rūkturi, skaistu vādaru, bet kakleņš izvyrpuots šaurs, šaurs – īlejam pīnu, kod juoizmozgoj, tod navar pat bārna rūku ībuozt. Kotrys autors, meklejūt kū jaunu, agri voi vieli teik pi atbiļdis, voi itys jaunynuojums kam dar.

Nazkod Evalds laikrokstā “Literatūra un Māksla” beja uzastuojs ar skaļu aicynuojumu omota bruolim struoduot piec lītiškuos muokslys principim. Jis skaiteja, ka dekorativys vāzis voi maskys nu muola, kas pīlyktys pi sīnys, i cyti navajadzeigi nīki aizjam vītu i ir tikai mūdis tendence. Jis cylvākim pīduovuoja dorbus, kas ir dūmuoti praktiskai lītuošonai kasdīnā.

Meistaram taipat juozyna vysaidys sova darynuojuma izmontuošonys niansis – kur lītoj glazātu trauku, kur – naglazātu, voi jū dreikst likt iz kūka golda, kaidam vajadzātu byut vazaunīkam, lai jimā varātu stateit pučis i jis byutu vīgli kūpams. Itei ir taida poša informaceja kai pi veikalā nūpierkamūs porcelana voi stykla trauku – voi jūs dreikst likt mikroviļņu kruosnē, mozguot trauku mašynā i cytys lītys.

Evalds beja Maklātuojs ar lelū burtu. Cik Latgolys keramiķūs ir maklātuoja gora i kai tys izapauž?

Jā, Evalds ir bejs lels Maklātuojs, tī mekliejumi beja vysys dzeivis garumā. Evaldam beja īkšejuo puorlīceiba, ka jam napuortraukti sevi juoizaicynoj i juoatrūn atbiļdis iz nūteiktim vaicuojumim.

Myusdīnuos meistaram, kas nav leluokā voi mozuokā mārā maklātuojs, gryuši izdzeivuot. Varbyut parkū tik moz ir jaunūs keramiķu, ka Latgolys pūdnīceibā par moz bejs mekliešonys gora. Te es grybu paslavēt jaunū keramiki Kristapu Brasli. Jis struodoj cīš daudz, var redzēt juo maklātuoja goru – pārnejā Latvejis Etnografiskuo breivdobys muzeja amatnīku tierdzeņā jam beja vysaidys formys trauki, vysaidi izlyktom glazurom, jis pats izdūmuojs, kai varātu sovā ceplī apdadzynojūt reducēt. Pyrmais mieginuojums veikt redukceju, juopruot, nabeja eisti saguojs. Patīseibā tys vuoraunīks beja cīš skaists – bolūža viedereņa kruosā, forma kai muzeja plauktā stuovūšam, kod navar saprast, voi taps 21. godu symtā voi puors godu symtus agruok…

Mekliešonu vajadzātu nūškiert nu precizys špikuošonys internetā. Parosti nūšpikoj tū, kas piļneigi naatbylst ni Latgolys, ni plašuoka regiona tradicejom. Myusu pūdim pajam itam regionam narakstureigus ornamentiešonys pajiemīņus, koč kaidus naradzātu glazuru rokstus. Saīt dorbi kai ni nu ituo pasauļa.

Mani bīdej tendence, ka izmontoj ryupnīciski sagataveitūs muola sastuovus – trauki saīt bolti, pa viersu kūši, kūši sorkona glazura. Jaunuos glazurys pīduovoj pat kristalu efektus, kaidys nikod dzeivē nav bejušys. Ka tys ir individualu mekliejumu vierzīņs, breineigi, laiks navajadzeigū atsejuos. Kod tei ir vairuokim autorim nūtureiga tendence, tod tei nav Latgolys keramika, tei ir keramika Latgolā.

Ir juobyun maklātuojam, uzmaneigam maklātuojam, kurs muok kai caur sīteņu izsejuot, kur gryudi, kur sānolys. Tradiceja vyspuor ir styprai puorsamejuse. Itūšaļt tikai vīns meistars – Viktors Pankovs – pats taisa glazurys, vysi puorejī pierk. Varbyut tikai 10 meistari struodoj tai kai tyka dareits pyrma 40–30 godu.

Kur ir rūbežs storp muokslu i amatnīceibu? Voi taids ir juonūvalk?

Myusu dīnuos daudz aktualuoks vaicuojums, voi prīkšmats ir saucams par dizaina prīkšmatu. Pūdnīceiba vystīšuok ar tū saisteita. Nu lītiškuo skotu punkta, vysi Latgolys pūdnīku dorbi ir dizaina prīkšmati. Reizem pi mums vaicuojumi par dizainu teik uztvarti kai Latvejis muokslys viesturē storp Pyrmū i Ūtrū pasauļa karu. Muokslinīks ar augstuokū izgleiteibu zeimej skici, amatnīks juo ideju realizej materialā; voi, pīmāram, pūdus izvyrpoj parostī amatnīki, a muokslinīks ar izgleiteibu apgleznoj pūdu. I vierteiba pūdam ir viņ deļ tūs gleznuojumu, bet muokslinīks nav trauku ni izvirpuojs, ni apdadzynuojs, tai dareja, pīmāram, Sigismunds Vidbergs.

Par dizaina lītom runojūt, interesants ir Stanislava Viļuma pīredzis stuosts. Juo i Violys Bīrinis dorbi ir apsaverami Dānejis dizaina firmys “Rue Verte” “Instagram” kontūs, tī trauki izaver vīnkuorši breineigi. Bet nikur nanūruoda jūs vuordus i tū, ka tei ir Latgolys keramika. It kai naass nūslāgts juridisks leigums. Staņislavs ir atrads nūteiktu bļūdu formu – kai bruņu capure ar ovalu skaista zamejū puslūdi, gondreiž horizontalom maleņom. Praktiska lītuošonā kai dziļais škeivs, kurā izaver skaisti ari iedīņs. Cik nu 2000. gods pīmiņu, tik Stanislavs tuos bļūdys vyrpoj. Firma nu Stanislava gribātu īpierkt itūs traukus lelā daudzumā, bet tod Stanislavs nadreikstātu taiseit nivīnam cytam, firma turātu patentu. Staņislava autoreiba te ir vairuok kai skaidra – iz virpis ar rūkom i ar golvu izgudruota forma, godu desmitem puorbaudeita.

“Pūdnīku skūlys” sātyslopā atrūnama informaceja par Evaldu, juo pīminis izstuodi i gruomotu, bet voi nūteik vēļ koč kaidys “Pūdnīku skūlys” aktivitatis?

Sātyslopa teik uzturāta, pasateicūt Evalda meitai Ievai Gudramovičai. Rēzeknis nūvoda Kaunatys pogosta “Akminīšūs” eipašums “Pūdnīku skūla” ir viesturiska vīta, kur Evalds dybynuoja Latvejis Kulturys fonda kūpu “Pūdnīku skūla”. Septembrī byus 30 godu, partū ir plānuotys dažys aktivitatis. Nūzeimeiguokuo – kūpā ar Nacionalū kulturys centru izstuode Tallinys vacpiļsātā, vīnā nu galereju varēs apsavērt asūšūs daleibnīku dorbus, tūs cylvāku dorbus, kas atteista Evalda paustos idejis. I tū dora profesionali kotru dīnu – vysu laiku i nūpītni, na tod, kod breiva šaļteņa voi vīnkuorši gribīs.

Kai pārņ, tai i šūgod “Akmenīši”, cerams, varēs byut atvārti apmaklātuojim apsavērt pūdnīka darbneicu, pīsadaleit diskusejā par Latgolys pūdnīceibys nuokūtni, Evaldu i juo “Pūdnīku skūlu”. Rāznys apceļuotuoju dīnā cylvākim pīduovuosim īsasaisteit muola kleķa ceglu gataveišonā – tikai ar cylvāka kuojom i rūkom. Itū nūdarbi nazkod popularizēja ari Evalds, tei ir muola izmontuošona cytaidā veidā.

Ka runuot par “Pūdnīku skūlas” natīšajom aktivitatem, Evalda īsātuo muola sākla veiksmeigi aug. Juo tradicejis turpynoj vysā Latvejā – Bauskā, Kandavā, Bebrinē, Reigā – ir izbyuvāti Latgolys bedris tipa atkluotys guņs keramikys apdadzynuošonys cepli i cylvāki struodoj piec Evalda prīkšrokstim. Bebrinē Evalda idejis atteista Mareks Zavodnojs. Bet Evalda tīšī muocekli i niule kolegys ir jau pīmynātais Stanislavs Viļums Rēzeknis nūvoda Ūzulainis pogosta “Cukra sātā” i Ilmārs Vecelis Kruoslovys nūvoda Aulejā. Ilmārs jau ir izškoluojs sovu muocekli muola nūslāpumūs Eviju Maļkeviču natuoļ nu Dagdys nūvoda Ondrupinis. Jai jau ir sovs apdadzynuošonys ceplis i jei muolus formej, izmontojūt viņ sovu rūku spāku.

Niule režisors Renārs Vimba struodoj pi dokumentaluos filmys par Evaldu, bet Silvestrs Sīlis veidoj filmu par Latgolys keramiku. Varbyut lai itys krīzis laiks ļaun mums nūviertēt tū, kas mums ir iz vītys – tyukstūšom godu vacu pūdnīceibys tradiceju myusdīnu meistaru darynuojumūs.